Lollobridžida savas karjeras augstāko punktu piedzīvoja aizvadītā gadsimta piecdesmitajos gados un sešdesmito gadu sākumā – tolaik valdzinošā sieviete bija viena no populārākajām Eiropas aktrisēm un baudīja arī seksa simbola statusu.
Pēc tam, kad panākumi kinoindustrijā mazinājās, viņa pievērsās skolā apgūtajai skulptūru veidošanai un fotožurnālistikai, un Lollobridžidas kamera iemūžinājusi tādas leģendāras personības kā mākslinieku Salvadoru Dalī, aktrisi Odriju Hepbernu, džeza dziedātāju Ellu Ficdžeraldu un daudzas citas.
1974. gadā viņai izvedās iegūt ekskluzīvu interviju ar Kubas vadītāju Fidelu Kastro. Kā liecina pašas Džīnas stāstītais, Havanā viņa kaila sauļojusies dārzā, kad ieradies Kastro.
"Viņš man uzsmaidīja, cenšoties nepievērst uzmanību manam trūcīgajam apģērbam. Viņš sniedza man roku, sveicot mani Kubā," toreiz žurnālā "Gente" tikšanos ar Kastro raksturoja aktrise, kura tiek minēta arī kā viena no Kubas revolūcijas līdera mīļākajām.
Jau divdesmit gadus Lollobridžida nav filmējusies. Pirms četriem gadiem viņa pārdeva savu rotaslietu kolekciju un ziedoja piecus miljonus ASV dolāru šūnu terapijas izpētei.