Saskaņā ar datiem vairums (60%) cilvēku ir skaidri pārliecināti, ka influenceri ir atbildīgi par publiskotās informācijas kvalitāti un tās avota patiesumu. Gandrīz trešdaļa (27%) respondentu apgalvo, ka digitālā satura veidotāji drīzāk ir atbildīgi.
Turpretī 6% aptaujāto domā, ka ietekmētāji drīzāk nav atbildīgi par sekotājiem komunicēto saturu, bet 3% iedzīvotāju kategoriski nepiekrīt, ka digitālā satura veidotāji ir atbildīgi par paustās informācijas patiesumu un kvalitāti.
Pētījuma rezultāti arīdzan uzrāda, ka vairāk nekā trešdaļa (36%) aptaujāto ir pieredzējuši situāciju, kurā ietekmētājs dalās ar viltus ziņām vai maldinošu saturu. No tiem puse (18%) cilvēku konstatēja šo faktu, bet nereaģēja. Nepilna desmitdaļa (8%) iedzīvotāju dalījās ar draugiem un paziņām, nedaudz mazāk (7%) respondentu par konkrēto incidentu ziņoja sociālo mediju platformai.
Ap 5% aptaujāto vērsās pie ietekmētāja vai atbildīgajām iestādēm, bet tikai katrs ceturtais iedzīvotājs nav pieredzējis situāciju, ka influenceris dalās ar maldinošu informāciju vai viltus ziņām.
"Ukrainā notiekošo kara šausmu un pandēmijas iespaidā vēl aktuālāks kļūst reputācijas jautājums, jo sekotāji arvien kritiskāk vērtē influenceru paustās informācijas atbilstību faktiem. Mēs varam novērot, ka lielākā sabiedrības daļa ir paudusi skaidru pārliecību par satura veidotāju atbildību, ja tiek publicēti nepārbaudīti fakti un viltus ziņas. Ekrāna laika patēriņš sabiedrībā pieaug, jo mūsu uzmanība ir piekalta sociālo mediju platformām, lai sekotu līdzi aktualitātēm pasaulē. Tas uzliek vēl lielāku atbildību katram, kurš rada saturu publiskajā vidē kā influenceris, tāpēc ir būtiski apzināties savu lomu un satura nozīmi," skaidro sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" partneris Arnis Vērzemnieks, piebilstot, ka arvien lielākam skaitam influenceru auditorija sasniedz un atsevišķos gadījumos pat pārsniedz tradicionālos mediju rādītājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
