Foto: Privātais arhīvs

Divas pašmāju digitālā satura autores – tīkla mārketinga biznesmene Katrīne Sauliete un dziedātāja Adriana Miglāne – publiski paudušas neizpratni, kādā veidā par Latvijas ietekmīgāko influenceri atzīts Rojs Rodžers Linkevičs. Izrādās, viņām uz puisi ir sena cemme, kas risināta pat ar tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanu.

Šogad "Golin Accelerators of Relevance Influenceru indeksā" par varenāko ietekmētāju Latvijā atzīts Rojs Rodžers Linkevičs, kuram sociālajos tīklos kopskaitā ir nepilni 100 000 sekotāju. Rojs savu popularitāti jau daudz šaurākā lokā vairojis arī ar savu podkāstu "Vai viegli būt?", kurā kopā ar kolēģi Kristiānu Grāmatiņu aprunāja aktualitātes soctīklos, tostarp nevairoties no sava viedokļa paušanas par citiem digitālā satura autoriem. Ne vienmēr tas bijis glaimojošs.

Riekšavu zobgalību par savām darbībām internetā saņēmušas, piemēram, Katrīne Sauliete un Adriana Miglāne, kuras pērn krita Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nežēlastībā par negodprātīgu "influencēšanu" un saņēma naudassodus.

Pēc jaunākā influenceru ietekmes indeksa rezultātu paziņošanas Sauliete internetā rakstīja: "Cilvēks bērnībā ir neatzīts, sists un pazemots, iespējams, tāpēc izaugot, ļaunumu, kas tika vērsts pret viņu, viņš pavērš pret citiem! Žēl iedomāties, ka cilvēki viņam seko un ietekmējas no tā ļaunuma, ko viņš nes uz āru," spriež Sauliete un norāda, ka Rojs Rodžers pazemojot cilvēkus.

Savukārt Miglāne raksta: "Ziniet, ļoti ilgi klusēju, jau gandrīz gads riņķī, bet es nevaru saprast vienu lietu: cilvēks, kurš tik brutāli savos podkāstos "noliek" cilvēkus, tajā skaitā mani, rupji un nežēlīgi daudzu cilvēku priekšā, tiek atzīts par ietekmīgāko influenceri? Par to, ka "noliek" cilvēkus? Nopietni?"

Miglāne neprecizē, par ko ir runa, taču saka paldies Valsts policijai, prokuratūrai un arī tiesu izpildītājam par "palīdzību un precīzu darbu".

Kā portālam "Delfi" skaidroja Rojs Rodžers, starp viņu, Miglāni un Saulieti ir saspringtas attiecības, kas tikušas risinātas arī ar kopskaitā četriem dāmu iesniegumiem policijā. "Pirmais bija no Saulietes par to, ka mūsu podkāsta dēļ viņai kritās sekotāji. Vēl viņa iebilda pret vairāku nenormētās leksikas (debīla, pediņš u.c.) vārdu lietošanu. Mēs uz iesniegumu atbildējām un policija lietu slēdza. Sauliete pārsūdzēja, bet to slēdza vēlreiz," atceras Linkevičs. Iesniegums policijā bijis arī no Adrianas Miglānes, taču arī tā lieta ir slēgta. Cik viņam zināms, šobrīd nekādu aktīvu tiesvedību nav, skaidro influenceris.

Viņš uzskata, ka raidierakstos runātais nav jāuztver nopietni. "Tas nav domāts cilvēkiem, kas nesaprot šādu humora žanru un kuriem vārds 'stulbene' izraisa milzīgu nepatiku, – viņiem šis humors varētu likties šokējošs. Katram ir izvēle, kādu saturu patērēt," – tā Rodžers.

Puisis ikdienā neseko Miglānes un Saulietes sociālo tīklu kontiem, taču reizēm kaut ko paņem sava podkāsta veidošanas vajadzībām. "Mēs vienkārši komentējam viņu darbības. Ja vērtējam tās kā stulbas, tad tā arī sakām. Visi var noklausīties, bet tas nav jādara, ja traucē tā krāšņā valoda, ko mēs izmantojam," saka ietekmīgais influenceris.

Skandāls – ieguvums visām iesaistītajām pusēm

Rīgas Stradiņa universitātes doktorants, influenceru pētnieks Deniss Ševeļovs atceras konkrēto "Vai viegli būt" raidierakstu, kas toreiz izsaucis dāmu sašutumu. Viņš to noklausījies un neuzskata, ka tur bija tiesvedību ceļā risināmi pārkāpumi: "Jā, tur bija dažas rupjības. Protams, neuzskatu arī, ka ir korekti saukt smagas diagnozes. Es to neatbalstu, taču tas diemžēl ir raksturīgi mūsu kultūrai – daudz tādu šovu vietējos medijos," par neētiskiem vārdiem Roja podkāstā saka Ševeļovs.

Eksperts uzskata, ka skandālus itin labi var arī monetizēt. "Pēc maniem novērojumiem skandāli parasti notiek vienīgi ar Miglāni, Saulieti, Didrihsoni un Armaņevu. Katrai ir vismaz trīs gadījumi. Pamanīju arī likumsakarību, ka pēc skandāla seko reklāma un kāds "promo" kods. Tā ir lieliska taktika. Vairākos pētījumos apstiprinājies, ka tieši šāds saturs – skandāli, raizēšanās par politiku un sociāliem tematiem – piesaista vairāk auditorijas, kļūst virāls. Kāpēc gan šo neizmantot? Jautājums tikai, vai tā ir sakritība, vai apzināta darbība," spriež Ševeļovs.

Kā ietekmes indeksā uzvarēja Rojs Rodžers

Ikgadējā influenceru ietekmes topa rīkotāji jau ir skaidrojuši mērījumu metodoloģiju, kas apliecina, ka sekotāju skaitam (Rodžeram, piemēram, "Instagramā" ir mazāk sekotāju nekā Saulietei un Miglānei) izšķirošas nozīmes nav.

"Sekotāju daudzumam ir tikpat liela nozīme kā iesaistes radītājiem un kvalitatīviem vērtējumiem, ko sniedz neatkarīga žūrija. Tev var sekot daudzi, bet, ja tavs saturs nopelna maz sirsniņu un publiskotajam materiālam ir zema vērtība, tad tavs reitings būs zemāks. Rojam Rodžeram ir ļoti auditoriju iesaistošs saturs – viņa "engagement rate" jeb iesaistes līmenis ir pāri 11%, kas ir retums," "Delfi" skaidro Deniss Ševeļovs.

"Šobrīd Latvijā "Instagram" lietotni aktīvi izmanto aptuveni 675 tūkstoši iedzīvotāju. Tikai mazāk nekā diviem tūkstošiem kontu ir vairāk par 1000 sekotāju. No tiem tikai 25% ir vairāk nekā 9900 sekotāju, 10% vairāk par 19 000 sekotāju un tikai 1% ir vairāk par 69 000 sekotāju. Rojam Rodžeram ir vairāk nekā 30 tūkstoši sekotāju, kas Latvijas mērogā ir daudz – un tādu ir tikai 10% influenceru," rezumē pētnieks.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!