Vai Latvijā viegli dzīvot ar nestandarta vārdu?  (6)

Lielākajai daļai latviešu politiķu ir tādi vārdi kā Ainārs, Ainars, Aigars, Aivars un tamlīdzīgi, taču dažu cilvēku vārdi nebūt nav tik ierasti - ir pazīstami politiķi ar, piemēram, tādiem vārdiem Elpidifors, Mortemajs vai Galerijs.

Jau pirmajā neatkarīgās Latvijas Saeimā, kuras sastāvs tika vēlēts 1922. gadā, cilvēku ar interesantiem vārdiem netrūka. Šeit izceļami tādi vārdi kā Meletijs Kallistratovs, Noijs Maizels, Teofils Rudzītis, Ruvins Vitenbergs. Interesanti, ka šīs Saeimas sastāvā bija veseli četri Jezupi - acīmredzot tolaik šis vārds bijis ļoti iecienīts.

Otrajā Saeimā, kas tika vēlēta 1925. gadā, interesantākie vārdi bez daudziem jau pirmajā Saeimā pārstāvētajiem bija pazīstamais pedagogs Longins Ausējs, Elpidifors Tihoņickis un Vinca Barkāns. Trešajā Saeimā jaunu nestandarta vārdu nebija, bet ceturtajā (vēlēta 1931. gadā) parādījās divi interesanti vārdi: Florians Ankipans un Aloizijs Budže.

Tradīcijas pārņēma arī piektā Saeima, kas bija pirmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un tika ievēlēta 1993. gadā. Tur bija politiķi ar vārdiem Martijans Bekasovs, Odisejs Kostanda, Aristids Lambergs, Baldūrs Apinis un Juris Galerijs Vidiņš (Joahimam Zīgeristam ir piedodams, jo viņš, lai gan dāsns cilvēks, tomēr nebija latvietis).

Tālākajās Saeimās nestandarta vārdi kļūst retāki, tomēr jau sāk iezīmēties „Aināru-Eināru" shēmas, piemēram, septītajā Saeimā sēž Kārlis Leiškalns un Kārlis Greiškalns, savukārt astotajā Saeimā savairojušies veseli četri Dzintari: Jaundžeikars, Zaķis, Rasnačs un Ābiķis.

Mango sazinājās ar dažiem nestandarta vārdu īpašniekiem un centās noskaidrot, kā šis faktors ietekmējis viņu dzīvi Latvijā.

Ilggadējs Saeimas deputāts Odisejs Kostanda atklāj, ka viņam lielas problēmas ar savu vārdu nav bijušas un vārds patīk. Vienīgi reizēm gadās kuriozi ar iepazīšanos - kad viņš, stādoties priekšā, saka „Odisejs", cilvēki nenotic un uztver to kā joku. Mēģinot atjokot pretī, viņi saka, piemēram, ka viņus sauc Homērs vai kā tamlīdzīgi. Protams, beigās ar vārdu visi aprod un uztver to pilnīgi normāli. Kostanda stāsta, ka vārds lielā mērā veido personību. Arī viņš savā dzīvē, gluži kā Homēra varonis Odisejs, dzīvē tiecas pēc jaunām lietām un izaicinājumiem.

Savukārt Vinets Veldre (attēlā), kurš savulaik pabijis gan aizsardzības, gan veselības ministra amatā, portālam Mango atzīst, ka vārds ir pierasts. Vienīgi vārda dienu nesvinot, bet skolā nebūt nav bijuši nekādi apcelšanas gadījumi - drīzāk pats apcēlis citus. Mūsdienās vienīgi reizēm esot problēmas ar vārda lietošanu citās valodās (piemēram, franču un vācu), bet tā jau ir arī ar daudziem citiem vārdiem. Vārdu Vinets izvēlējusies mamma, bet tētis gribējis citu. Kā atklāj pats Veldre, Latvijā bez viņa esot vēl septiņi cilvēki ar šādu vārdu.

6. Saeimas deputāts no TB/LNNK saraksta Juris Galerijs Vidiņš pastāsta, ka viņa otro vārdu izvēlējies tēvs. Pamats un saknes tam meklējamas Senās Romas impērijā, kur kādam imperatoram bijis vārdā Galerijs. Šis imperators atbalstījis pagānismu un cīnījies pret kristiešiem un kristietību un, tā kā arī Vidiņa tēvs bijis neticīgais, tad ielicis dēlam vārdu Galerijs. Tiesa, ikdienā šo vārdu Vidiņš tikpat kā neizmanto - tā vietā lietojot tikai pirmo vārdu Juris. Arī apkārtējiem cilvēkiem vārds Galerijs parasti nemaz nav zināms, jo nav vajadzības to lietot. Vidiņš pieļauj, ka viņš ir vienīgais cilvēks Eiropā ar šādu vārdu.