Zinātnieki pēc ilgstošiem pētījumiem beidzot atraduši izskaidrojumu tam, kāpēc Antarktīda savulaik kļuvusi par biezas leduskārtas klātu tuksnesi – tas noticis šī kontinenta krastos okeānā radušās cirkulējošas ūdens straumes dēļ, ziņo žurnāls Science.
Senā pagātnē Antarktīdā bijusi bagātīga flora un fauna, bet pirms aptuveni 33 miljoniem gadu kontinentu strauji pārklājusi bieza ledus kārta, kas iznīcinājusi lielāko daļu šī reģiona dzīvās radības.
Zinātnieku grupa no Renselera Politehniskā institūta amerikāņu zinātnieces Mirjamas Kacas vadībā noskaidrojusi, ka šo ekoloģisko katastrofu radījusi antarktiska cirkumpolāra ūdens straume, kas kontinentu kā gredzens apņēmusi no visām pusēm.
Šis amerikāņu zinātnieku atklājums ir nozīmīgs ar to, ka līdz šim valdījis uzskats, ka šī okeāna straume, ko mēdz dēvēt arī par Rietumu vēju straumi, ir radusies pēc tam, kad Antarktīdu jau bija pārklājis ledus segums - aptuveni pirms 23 līdz 25 miljoniem gadu.
"Mēs noskaidrojām, ka antarktiskā cirkumpolārā straume globālo ūdens cirkulāciju okeānā ir sākusi ietekmēt daudz agrāk, nekā bija pieņemts uzskatīt. Šī atklājuma nozīmība slēpjas tajā, ka tas ļauj saistīt okeāna pievirsmas straumes ietekmi ar globālās sasilšanas sākumu," skaidrojusi Kaca.
Okeāna un gaisa temperatūra ir savstarpēji cieši saistītas - jo augstāka ir ūdens temperatūra, jo augstākā ir vidējā gaisa temperatūra, bet atšķirību starp ūdens temperatūru pie planētas poliem un ekvatora nosaka okeāna straumes. Laikā, kad Antarktīda vēl nebija klāta ar ledu, šī atšķirība bija divas reizes mazāka nekā šobrīd, bet dažādu faktoru kopuma dēļ tā pieauga.
Zinātnieki uzskata, ka globālās klimatiskās izmaiņas notika tad, kad radās Dreika šaurums starp Antarktīdu un Dienvidameriku, kā arī strauji izpletās Tasmānijas šaurums starp Antarktīdu un Austrāliju. Šīs izmaiņas radīja iespēju okeāna ūdens straumēm apņemt kontinentu no visām pusēm, kas noveda pie tā, ka to pārklāja ledus.
Okeonologi atraduši fosilijas, kuru izpēte apliecina, ka pēc arktiskās straumes izveidošanās ūdens temperatūra pie Antarktīdas krastiem kritusies pa diviem līdz trim grādiem, un tas arī kontinentu padarīja tādu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.
"Pagātnes klimatisko apstākļu rekonstrukcija ļauj mums veikt prognozes, kā mūsu planēta reaģēs uz mūsdienu klimatiskajām izmaiņām," atzinusi pētījumu vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
