Toreizējais Rīgas Politehniskā institūta students Raimonds Rupeiks pēc studijas biedra ieteikuma izstudējis grāmatiņu Psihiatrija ārstiem - nepsihatriem - tajā viņš izlasījis, ka armijā nepieņem cilvēkus ar reaktīvo depresiju, un tādēļ sācis apgūt tieši šīs slimības simptomus.
"Sapratu, ka nav vēlams izlikties par šizofrēniķi, jo tādā gadījumā mani vārētu skarbi saārstēt ar grūti prognozējamām sekām," žurnālam Leģendas stāstījis režisors. Tādēļ viņš izvēlējies slimību, kas neprasīja kardinālus ārstēšanas paņēmienus.
"Es noskaidroju, ka reaktīvā depresija var piemeklēt jebkuru cilvēku pēc kāda liela nelaimes gadījuma vai pamatīga pārdzīvojuma. Tā ir dziļa depresija, kas var uz kādu laiku pāriet, bet pēc brīža - atgriezties. Tāds slimnieks ir tendēts padarīt sev galu," skaidrojis Džilindžers.
Iesākumā viņš ar sūdzībām par sirdi nokļuvis slimnīcā un tur tēlojis dzīves nomāktu cilvēku, kurš reizēm dzird balsis. Ārsti interesējušies, ko balsis viņam stāstot, un puisis atzinis, ka dažreiz balsis viņam mēģina ieskaidrot, ka nav vērts dzīvot.
Pēc sarunas ar dakteri pacients izgājis uzpīpēt un no balkona pamanījis, ka pie slimnīcas piebrauc ātrās palīdzības mašīna. No tās izlēkuši divi vīri, uzskrējuši augšā un aizveduši puisi uz Rīgas psihoneiroloģisko slimnīcu.
Ārstniecības iestādē viņš profesionāli iegājis savā lomā un pēc grāmatiņā lasītājām pamācībām lieliski ticis galā ar reaktīvās depresijas tēlošanu. Piemēram, viņam vajadzējis atbildēt uz 500 jautājumiem, no kuriem tikai desmit bijuši būtiski - tā kā viņš iepriekš par šiem jautājumiem lasījis, atbildēs neesot kļūdījies.
Kā tagad populārais režisors atklājis žurnālam Leģendas, tieši šo slimnīcā pavadīto 40 dienu laikā, kad pacients barots ar antideptresantiem, viņš arī sapratis, ka jāpievēršas teātrim. Iespējams, savu lomu šajā lēmumā spēlējusi arī raibā psihenes pacientu kompānija.
"Viens slimnieks pie ieslēgta radio regulāri sarunājās ar radiodiktoriem, bet cits ap sevi pulcēja kolēģus un aicināja taisīt revolūciju. Viena no viņa prasībām - lai vakaros ilgāk ļauj skatīties televizoru," atcerējies Džilindžers, kuram izlikšanās par depresijas māktu vainagojusies ar veiksmi - kara komisariāts par viņu vairs interesi neesot izrādījis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
