Britu aģentūra tomēr secināja, ka aktieris, ko tās amerikāņu kolēģi uzskatīja par boļševiku atbalstītāju, draudus Lielbritānijas drošībai nesagādā. Tiesa, 1953. gadā viņam pēc filmas Limelight iznākšanas uz ekrāniem tomēr tika liegta iebraukšana ASV, un viņš apmetās Šveicē.
MI5 atvēra lietu par Čaplinu laikā, kad viņa darbībai cieši sekoja FIB vadītājs Edgars Hūvers, kurš bija pārliecināts, ka aktieris kvēli simpatizē komunistiem.
"Čaplinam tika doti līdzekļi komunistisku organizāciju finansēšanai. Viņš bijis iesaistīts paternitātes un abortu lietās," kāds MI5 sakaru virsnieks bija ziņojis 1952. gada oktobrī Vašingtonā.
MI5 atzīmēja, ka desmit gadus agrāk Čaplins Amerikas un Padomju Savienības draudzības biedrības Losandželosas nodaļai bija teicis: "Komunismā ir daudz kā laba. Mēs varam izmantot labo un atteikties no sliktā."
Čaplina lietas ziņotāju vārdi netiek publiskoti, tomēr presei tie ir kļuvuši neoficiāli zināmi: starp tiem ir, piemēram, arodbiedrību aktīvisti un mūziķi, kurus raksturo kā romantiskus sociālistus.
Aktiera MI5 lieta Nr. PF710549 noslēdzas ar vārdiem: "Ir iespējams, ka Čaplins simpatizējis komunistiem, bet, spriežot pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, viņu varētu drīzāk vērtēt kā progresīvu vai radikālu."
1953. gadā ASV aizliedza Čaplinam atgriezties valstī. Viņš vienmēr noliedzis to, ka būtu komunists, bet nolēma neiesniegt apelāciju pret amerikāņu tiesas spriedumu un tā vietā turpināt dzīvot Šveicē. "Esmu melu un ļaunas propagandas upuris," viņš sacīja.
Čaplins nomira miegā Vevejā, Šveicē, 1977. gada Ziemassvētku dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
