Jau no pirmās dienas, ko suns pavada jūsu ģimenē, viņš prasa uzmanību un audzināšanu gluži tāpat kā bērns. Lai priekšdienās jūs nekļūtu par sava mājdzīvnieka vergu, bet gan cienījamu saimnieku un labu draugu, der atcerēties par pirmajiem soļiem suņa apmācībā.

Ilgtermiņa ieguldījums

Kucēnam ir jāieliek tādi uzvedības pamati, kas pielāgoti saimnieka dzīves ritmam, un nekādā gadījumā nevajadzētu būt otrādi, kad suns sāk mainīt un noteikt sava saimnieka paradumus. Lai arī jauna kucēna apmācība prasa laiku, pacietību un stingrību, katram saimniekam jāsaprot, ka tas ir "ilgtermiņa ieguldījums" viņa nākotnes attiecībās ar dzīvnieku.

Ja saimniekam tas ir pirmais suns vai arī nav pietiekamas prakses dzīvnieka apmācīšanā, vēlams iesaistīt instruktoru. Tomēr pirmās apmācības jomā viņu var aizstāt arī pieredzējis suņu audzētājs.

Kad suns sasniedzis pusgada vecumu un ir apgūtas pamatkomandas, var uzsākt arī nopietnāku dresūru, šoreiz gan izmantojot tikai un vienīgi profesionālu dresētāju pakalpojumus. Ja ir iespēja, jau sākot ar četru mēnešu vecumu, saimnieks var vest savu suni uz dresūras laukumu un piedalīties vispārējās paklausības apmācīšanā. Tā nav nopietna, tomēr ļoti vērtīga pieredze, jo dod sunim socializācijas iespēju. Te suns var ne tikai iemācīties saprasties ar citiem savas sugas brāļiem, bet arī vērot, kā viņi apgūst komandas, un atvieglot sev mācīšanās procesu.

Pirmās svarīgākās komandas

  • Komanda "vieta". Šī komanda nepieciešama dzīvnieka disciplinēšanai. Sunim ir jāierāda kāda nomaļa vieta, kur nav caurvēja un kur viņš var netraucēti patverties, pagulēt, pagrauzt mantiņu. Tam nevajadzētu būt saimnieka dīvāna kājgalim, bet gan vietai, kas paredzēta tikai sunim. Gadījumā, ja jums kādu brīdi ir nevēlama suņa klātbūtne, pēc šīs komandas viņam jāsaprot, ka ir jāiet uz šo savu vietu, lai jūs netraucētu.

  • Komanda "šurp". Klasiskā variantā šo komandu māca, piedaloties diviem cilvēkiem. Saimnieks pievērš suņa uzmanību, pasaucot viņu vārdā, kad suns paskatās, tiek dota komanda, asistents aiz pavadiņas pieved viņu pie saimnieka. Lai vieglāk iemācītu šo komandu, var izmantot negaidītas situācijas. Redzot, ka suns skrien pie jums, uzreiz dot šo komandu, lai sunim zemapziņā izstrādājas sasaiste vārdam "šurp" ar kustību saimnieka virzienā. Komandas izpildes gadījumā suns noteikti jāpaslavē, to var pastiprināt ar kādu garduma kumosiņu.

  • Komanda "fu". Tā ir aizlieguma komanda, kas jāizmanto, lai pateiktu sunim, ka viņš kaut ko nedrīkst. Attiecināma gan uz aizliegtu kumosu, gan darbību. Ja kucēns veic kādu nevēlamu darbību, piemēram, spēlējoties kož saimniekam rokās vai kājās, ir jāizmanto šī komanda. Vispirms jānovērš suņa uzmanība no šīs darbības, tad jādod komanda, pēc kuras viņu var viegli iepliķēt pa dibenu. Jebkurā gadījumā ir strikti jāievēro šī secība – vispirms komanda, pēc tam darbība.

  • Komandas "sēdi" un "guli". Nepieciešamas, lai disciplinētu suni un vajadzības gadījumā liktu viņam uzvesties mierīgi. Komandu "sēdi" var iemācīt sunim, virs galvas turot barības kumosiņu un pasniedzot to, kad viņš apsēžas. Lai suns saprastu, ka viņam jāapsēžas, var viegli uzspiest uz krustiem. Līdzīgi ar komandu "guli" – barības kumosiņu tur sunim galvas priekšā un noliek uz zemes, līdzko viņš apguļas.

  • Komanda "blakus". Ļoti praktiska komanda, kas izmantojama, kad ejat pastaigās ar suni. Lai suns neraustītos pa labi, pa kreisi, bet ietu kārtīgi līdzās, tiek dota komanda "blakus". Izpildot šo komandu pareizi, suņa lāpstiņai jāatrodas pretī saimnieka celim, turklāt pavadai ir jābūt atslābinātai. Šo komandu var iemācīt, kontrolējot suņa atrašanās attālumu ar siksniņas paraustīšanu. Sākumā to apgūst ar suni pavadā, kad tas iemācīts, var attīstīt šo komandu arī bez pavadas.

    • Der atcerēties

    Mācot suni, ir būtiski atcerēties, ka nedrīkst dot nekādas atlaides komandu izpildē. Ja komanda ir dota, tā jāizpilda pēc pirmās reizes. Ja pieradināsit suni, ka viņš drīkst reaģēt uz jūsu komandu pēc vairākkārtējas tās atkārtošanas, viņš to pieņems par normu. Ja dodat komandu "vieta", sunim tā jāpilda uzreiz, pretējā gadījumā viņš ir jāaizved un jānogulda šajā vietā, nevis jāatkārto komanda piecas vai desmit reizes.

    Ļoti strikti un nopietni ir jādomā par apmācību liela izmēra suņiem, jo nemācīti tie var daudz vairāk apdraudēt apkārtējos nekā mazie suņi. Tomēr izdalīt suņu šķirnes pēc tā, kurām vairāk vai kurām mazāk nepieciešama dresūra, nav iespējams, jo jāmāca ir pilnīgi visi kucēni bez izņēmuma.

    Kad kucēns ienāk ģimenē, viņš to uztver kā savu baru un attiecīgi arī uzvedas, mēģinot iekarot savu vietu, dominēt pār kādu. Šo situāciju uzreiz vajag novērst, lai suns saprot, ko viņš drīkst un ko nedrīkst atļauties.

    Vēl viens ieradums, kas jāizskauž kucēnā jau pašā sākumā, ir rūkšana uz saimnieku ēšanas laikā. Tas īpaši raksturīgi lielo suņu vīriešu dzimuma pārstāvjiem. Saimniekam vienmēr ir jāvar izdarīt jebkuras manipulācijas ar roku suņa barības virzienā. Un, ja suns tajā brīdī rūc, viņš par to ir jāsoda.

    Raksts tapis sadarbībā ar kinologu Aināru Plotnieku.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit