Putniem vajadzīga specializēta, attīrīta barība. Ja tā ir nekvalitatīva, ar putekļiem, putni var aiziet bojā. Jābūt pieejamam tīram ūdenim. Jādod minerālvielas, speciālas smiltiņas un sepija kauls, pret ko tīrīt knābi. Papagaiļiem var likt būrītī koku zarus: ābeli, bumbieri, kļavu. Putniem patīk plūkāt lapas un zariņus, tie labprāt darbojas arī ar istabas puķēm, tāpēc jāuzmanās, ja augs ir indīgs.
Tumsā putni neredz. Ja pēc lidināšanās pa istabu spārnainis negrib iet būrī, jāizslēdz gaisma, tad to var noķert. Ja negrib, lai trokšņo, var uzklāt kaut ko būrim. Tas gan neattiecas uz kanārijputniņiem, tie dzied arī tumsā.
Jāņem vērā, ka jūtīgiem cilvēkiem pret putniem var būt alerģija.
Zooloģiskajos veikalos var nopirkt caurulītes ar raupju virsmu kā smilšpapīru. Inguta saka, ka tās reizēm ir iemesls putna slimībai vai bojāejai: "It kā ļoti parocīgi – uzver uz laktiņas, putns nosēžas un trin knābīti. Taču ar to tiek traumētas kājas, veidojas mikroskopiskas plaisiņas un iekaisumi.
Ja ir vēlme dzirdēt vīterošanu un treļļus, jāiegādājas kanārijputniņš. Dzied tikai tēviņi. Turēt var arī vienu putniņu, tam nav garlaicīgi, bet tad jāņem tēviņš. Lai kanārijputniņi skaisti dziedātu, tie jāmāca. Kamēr dziedonis vēl jauns, jānopērk ūdenssvilpīte un jāspēlē, lai iemācās toni. Šie putniņi ir ļoti ziņkārīgi un vienmēr mēģinās tikt ārā no būrīša. Tiem patīk, ja būrītī ieliek prosas vālītes, dažādas rotaļlietas: šūpolītes, mājiņas, ligzdiņas. Kanārijputniņiem patīk kašāties, viņi visu izrevidē, izknibina, izmētā pa malām kā vistas.
Viļņpapagailis ir ļoti interesants putniņš. Inguta iesaka paņemt vispirms vienu – tēviņu. To var iemācīt runāt, kamēr jauns un knābītis vēl nav nokrāsojies zils. Viļņpapagaiļiem vecumu var noteikt pēc knābīša krāsas un pēc svītriņām uz galvas. Ja ir vēlēšanās, var iegādāties pārīti, taču ļoti labi sadzīvo arī divi puikas. Mātītes esot kašķīgākas. Ja būrītī papagailītis dzīvo viens, tam jāieliek spogulītis. Viļņpapagaiļi jālaiž lidināties pa istabu, tie ātri pierod atgriezties būrītī.
Korellas ir lielākas nekā viļņpapagaiļi. Runā tikai tēviņi, mātītes ir klusas. Inguta saka, ka korella ir ideāls draugs ģimenei: runā, komunicē, sēž uz pleca un kopā ar saimnieku lasa avīzi. "Viens korella mums svilpo, viens saka čau čau, cits atdarina durvju zvanu. Korellam ļoti patīk ūdens, bet putnam vajadzīgs plašāks būris, jo spārnu atvēziens ir lielāks. Taču pēc tam, kad nomazgājas, vajadzīga lampa, lai putni ātri var apžūt.
Ir nešķiramie papagaiļi jeb zaļspārnīši, kurus jau bērnībā saliek pārī, un tad putnus nedrīkst izšķirt. Tiem ir spalga balss un spēcīgs knābis. "Ja korella ieknābj, tas nav nekas, bet nešķiramais papagailis var savainot. Ar koka zaru viņi ļoti ātri tiek galā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
