Šonedēļ DELFI, turpinot sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu uzsākto projektu par dažādu dzīvnieku ikdienu un ieradumiem, devās viesos pie viena no populārākajiem zoo iemītniekiem – pelēkā roņa Puikas.
Roņu mītnes vietā, kas atrodas netālu no zooloģiskā dārza ieejas, mūs sagaida roņu trenere Kristīne Jačmenkina, kura ar lielu mīlestību un sirsnību pastāsta par sava aizbilstamā dzīvi Rīgā.
Trikus rāda, lai pats sevi izklaidētu
14 gadus vecais Puika ir dzimis neapdzīvotajās Igaunijas salās, bet Rīgas Zoo viņš nonāca 1998. gadā - bada nomocīto un novārgušo ronēnu šurp nogādāja cilvēki, kas bija viņu uzgājuši, izskalotu Kurzemes jūrmalā.
Lai gan daudziem radies priekšstats, ka roņi slinki dzīvnieki, kas to vien dara, kā plunčājas ūdenī un zviln saulītē, izrādās, ka Puikas dzīve ir gana aktīva un dažādām nodarbēm piesātināta.
Siltajā sezonā par to ik dienas pulksten 14 var pārliecināties ikviens zoodārza apmeklētājs, jo tad Puika kopā ar vienu no savām trenerēm izrāda apgūtās prasmes, spēlējot basketbolu un futbolu, atpazīstot dažādus objektus un citādi demonstrējot savas iemaņas.
Tiesa, šos trikus Puika nav apguvis, lai izklaidētu publiku - galvenais iemesls, kāpēc ronis tiek trenēts, ir tas, lai viņam tiktu klāt dakteri un varētu apskatīt viņa zobus, pleznas un veiktu citas pārbaudes. Tāpat roņiem pašiem nepieciešamas izklaides.
"Roņi ir ļoti inteliģenti dzīvnieki, un, jo gudrāks ir dzīvnieks, jo vairāk jārūpējas par to, lai viņam nebūtu garlaicīgi - ronis tiek trenēts, lai uzlabotu viņa dzīves kvalitāti," skaidro roņu trenere.
2005. gadā uzsākt roņu treniņus Rīgā pamudinājusi Ķelnes zoodārza pieredze, un šobrīd Puikas arsenālā ir jau 30 uzdevumi - tie regulāri tiek mainīti, jo rutīna roni garlaiko.
Vislielākās ovācijas parasti zoodārza apmeklētājos izraisa Puikas paša izgudrotais mudinājums aplaudēt - viņš cītīgi ar pleznu sit sev pa sāniem, mudinot apmeklētājus aplausiem piebalsot.
Ar reņģēm Puiku nepiekukuļot
Roņu trenere neslēpj, ka Puika ir visai izlutināta un untumaina personība - ja viņš kaut ko negribēs darīt, tad neviens viņu arī uz to nepierunās. Tāpat Puika mēdzot apvainoties - par to liecinot ietiepīga galvas pagriešana sānis un demonstratīva kopēju ignorēšana.
"Kliegt uz Puiku nav nekādas jēgas, tad viņš tikai apvainojas. Ja viņš tiepīgi kaut ko nedara, vienkārši ejam prom - tad gan Puika aizdomājas par savu uzvedību," stāsta Kristīne un norāda, ka apzināti provocēt un kaitināt šo aptuveni 250 kilogramus smago dzīvnieku nav prāta darbs.
Roņa gudro dabu apliecina arī viņa spēja izprast cilvēkus - savām trenerēm Kristīnei un Ivonnai viņš klausa, bet, kad pastāvīgās treneres dodas atvaļinājumā un rūpes par Puiku uzņemas citi, gadoties pārsteigumi. Puika perfekti jūt, ja cilvēks ir labsirdīgs, un tad atļaujas darīt, kas nu ienāk prātā.
Kā viens no galvenajiem stimuliem treniņu laikā Puikam ir zivis, bet arī šajā ziņā viņš ir diezgan izlepis - reņģes viņš īsti par sev piemērotu maltīti vis neuzskata, tāpēc ar tām iekārdināt viņu ir grūti.
Priekšroku Puika dod treknajām zivīm - skumbrijām, lašiem, forelēm. Vidēji dienā ronis notiesā četrus kilogramus zivju, bet vasarā viņš ēd mazāk. Ja maltītē Puikam tiek piedāvātas reņģes, dienas deva dubultojas, bet to viņš notiesā ar gariem zobiem.
Izrādās, ka Puika ir ne tikai profesionāls publikas izklaidētājs, bet arī mākslinieks, un roņu trenerei jau sakrāta vesela kolekcija ar Puikas radītajiem gleznojumiem - ekspresīvie un krāsainie zīmējumi radīti, ronim otu turot zobos. Pašam Puikam gleznošana ir viena no mīļākajām nodarbēm.
No akvalangista slēpjas aiz saliņas
Parasti roņi cilvēkiem virsū neklūp, tomēr no šiem dzīvniekiem tomēr ir jāuzmanās - roņa kodiens var beigties ar nepatīkamām sekām, jo, tā kā viņi zobus netīra, kodums dzīst ilgi - tajā var nonākt baktērijas, kas var izraisīt infekciju.
Roņu trenere gan atklāj kādu noslēpumu - Puika esot liels zaķpastala un, lai gan mēdz izturēties visai bravurīgi, patiesībā no dažādām jaunām lietām baidoties. To apliecinājis arī gadījums, kad roņa baseinā notikusi zemūdens filmēšana. Tad Puika tā sabijies no akvalangista, ka paslēpies aiz saliņas un notiekošo vērojis no droša attāluma.
Vēl pavisam nesen Rīgas Zoo pastāvīgi dzīvoja divi roņi - kopā ar Puiku mitinājās arī viņa draudzene Eze, kura gan pērn nomira. Arī viņa tika trenēta, bet tas bijis ļoti sarežģīti, jo Puika ir traki greizsirdīgs uz citiem roņiem.
Ezes un Puikas ģimenē pasaulē nāca divi mazuļi - 2004. gadā dzimusī ronene Apolonija tā paša gada rudenī izlaista jūrā. 2008. gadā dzimušajam ronēnam vārdu, balsojot Ventspils portālā, izvēlējās Latvijas iedzīvotāji - viņš tika nosaukts par Puzi un 2008. gada vasarā tika izlaists jūrā.
Puikam jau tuvākajā nākotnē ir izredzes tikt pie jaunas sievas - plānots, ka viena vai divas roņu mātītes uz Rīgu tiks atgādātas no Polijas. Par potenciālajām Puikas dzīvesbiedrēm izvēlētas jau pieaugušas mātītes, jo Puikam pret augumā maziem ronīšiem ir neizskaidrojama nepatika.
Otrā Rīgas Zooloģiskā dārza roņu baseinā šobrīd mīt seši mazi ronēni - tie visi uz Rīgas Zoo atgādāti pēc atrašanas dažādās pludmalēs. Lai gan parasti ronēni pēc uzbarošanas tiek izlaisti atpakaļ jūrā, šiem ronēniem paredzēts cits liktenis - drīzumā viņi dosies uz Ķīnu, kur šobrīd top daudzi jauni akvaparki, kuros pēc pelēkajiem roņiem ir liels pieprasījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
