Kādu laiku atpakaļ kāda Amerikā pazīstama veterinārijas zinātnes pētniece vienā no savām publikācijām paudusi atbalstu dzīvnieku skūpstīšanai, tādējādi sabiedrībā raisot asas diskusijas.
Pēc zinātnieces domām, skūpstot dzīvnieku, tiek attīstīta veiksmīgāka komunikācija starp mājdzīvnieka un viņa saimnieku, radot dzīvniekam drošības un piederības sajūtu.
Šim uzskatam savukārt oponējuši citi nozares pārstāvji, kuri, apvienojot viedokļus, parakstījuši dokumentu, kurā ziņots, ka mājdzīvnieku skūpstīšana ietver samērā lielu risku no dzīvnieka iegūt kādu infekciju.
Tomēr, neraugoties uz pieejamo informāciju par baktērijām, kuras pēc dzīvnieka skūpstīšanas nonāk cilvēka mutes gļotādā, vairums saimnieku tam nepievērš uzmanību un turpina izrādīt šādas pieķeršanās izpausmes pret savu dzīvnieku.
Kā galvenais šo rīcību attaisnojošais iemesls tiek minēta pārliecība par sava mājdzīvnieka veselības stāvokli un higiēnas ievērošana, kas ietver regulāras zobu pārbaudes un mutes dobuma dezinficēšanu, kā arī ķirurģiskas manipulācijas, ja nepieciešams.
Tāpat mājdzīvnieku skūpstīšanu atbalstošo veterinārārstu vidū ir populārs arī praktisks piemērs - neviens no ārstiem, arī regulāri skūpstot dzīvniekus, savas profesionālās karjeras laikā ne reizi nav guvis kādu mutes dobuma infekciju, kuras cēlonis bijis baktērijas, kas orāli pārņemtas no dzīvnieka. Tādēļ sava mājdzīvnieka samīļošana šādā veidā ir atkarīga no katra saimnieka individuāli, un, kā uzskata vairums ārstu, par šo tēmu patiesībā ir lieki diskutēt, jo vēlēšanās izrādīt pieķeršanos savam mīlulim vairumā gadījumu ir spēcīgāka par iespējamās infekcijas iegūšanas faktoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
