Zemkopības ministrijas (ZM) vēlme rosināt aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkā ir loģisks un saprātīgs lēmums, ņemot vērā pieaugošās zināšanas par dzīvnieku mocīšanu cirka vidē, sacīja biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.

Andersons skaidroja, ka ar šādu lēmumu ZM seko citām Eiropas valstīm, kur savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana atrakcijās un cirkā ir jau aizliegta. Eiropas vetārstu federācija jau nākusi klajā ar paziņojumu, ka savvaļas dzīvniekiem cirkā nav iespējams nodrošināt labturības noteikumus. Tiek norādīts, ka savvaļas dzīvnieki cirkā cieš, jo viņiem netiek nodrošinātas ne sociālās, ne psiholoģiskās, ne arī fizioloģiskās vajadzības.

Savvaļas dzīvnieku vajadzības cirkā principā nav apmierināmas, bet mājdzīvnieku vajadzības teorētiski var tikt apmierinātas, taču praksē viņi tāpat mēdz dzīvot nožēlojamos apstākļos un ciest no cietsirdīgas dresūras.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons

"Prieks, ka Zemkopības ministrija spērusi šādu nopietnu soli. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka Zemkopības ministrija par to lemj, jo tā ir atbildīgā iestāde par dzīvnieku aizsardzību," sacīja "Dzīvnieku brīvības" valdes priekšsēdētājs.

"Dzīvnieku brīvība" iestājas par to, lai cirkā netiktu izmantoti nekādi dzīvnieki, tādēļ Andersons cer, ka ar laiku aizliegums varētu attiekties arī uz mājdzīvniekiem, kuri cirkā arī tiek pakļauti dresūrai. Patlaban jau ir piecas valstis, kas aizliegušas jebkādu dzīvnieku izmantošanu cirkā. Šo valstu vidū ir Grieķija, Kipra, Bosnija un Hercegovina, Bolīvija un Malta.

Savvaļas dzīvnieku vajadzības cirkā principā nav apmierināmas, bet mājdzīvnieku vajadzības teorētiski var tikt apmierinātas, taču praksē viņi tāpat mēdz dzīvot nožēlojamos apstākļos un ciest no cietsirdīgas dresūras, saka Andersons.

Patlaban nav plānots, ka topošajos grozījumos varētu tikt iestrādāta norma par aizliegumu cirkā izmantot arī mājdzīvniekus - suņus, kaķus vai seskus, informē Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Savukārt jautāta, vai Latvijā oficiāli pastāv uzņēmumi, kur savvaļas dzīvnieki tiek ne tikai turēti, bet arī dresēti, viņa atbildēja noliedzoši.

"Nē, vismaz oficiāli šādas vietas Latvijā nav reģistrētas. Gan Rīgas cirkā, gan izrādēs, kas tiek organizētas citviet Latvijā, uzstājas no citām valstīm ieceļojušas cirka trupas, līdzi vedot arī dresētos savvaļas sugu dzīvniekus," sacīja Meistere.

Kā ziņots, lai regulētu jautājumu par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, ZM sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi veidos darba grupu ar uzdevumu izstrādāt attiecīgus priekšlikumus grozījumiem likumdošanā.

Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes pirmajā sēdē, apspriežot jautājumu par savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkos, pieņemts lēmums rosināt aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos. Padome arī nolēma izveidot darba grupu, kam uzdots sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos un sniegt par tiem ziņojumu nākamajā padomes sēdē.

Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska, vaicāta par šāda iespējamā lieguma ietekmi uz Rīgas cirka darbību, sacīja, ka tā būtu simtgadīgas mākslas nozares iznīcināšana Latvijā. Ieviešot šādu liegumu, Latvijā netiktu ielaisti "lielo valstu" mākslinieki un Latvijas iedzīvotājiem nebūtu iespējams vērot sniegumu, ko tie iecienījuši. Lipinska teica, ka, aptaujājot cirka apmeklētājus, kas iegādājas biļetes uz priekšnesumiem, secināts, ka dzīvnieku priekšnesumi ir aktuāli un skatītāji tos vēlas vērot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!