Lielākajai daļai cilvēku, kad viņiem tiek jautāts, kāds izskatās kaķis, prātā rodas vīzija par melnbaltu vai rudu runci ar biezu kažociņu, kuplu asti un mazām, spicām austiņām, gluži kā katram otrajam sētas runcim. Tomēr pastāv gan dabīgi izveidojušās, gan cilvēku mākslīgi radītas dažādas kaķu šķirnes, kurām, piemēram, nav kažoka, ir skruļļainas ausis, divreiz īsākas kājiņas un citas specifiskas iezīmes, kas viņu izskatu padara unikālu. MansDraugs.lv iepazīstina ar deviņām īpašām kaķu šķirnēm.

Viena no pirmajām kaķu šķirnēm, kas, domājot par neikdienišķu izskatu, ienāk prātā noteikti ir sfinkss. Viņa neparastais izskats un kailā āda cilvēkus vai nu apbur, vai arī atbaida. Liekas, ka šeit vidusceļa nav. Ir zināms, ka jau pirms daudziem gadsimtiem acteki turēja bezvilnas kaķus. Viņi audzēja arī kailus suņus.

Šī kaķa ģenētiskajā materiālā ir recesīvs gēns, kurš nosaka dzīvnieka bezvilnas ādas veidošanos. Gēns var saglabāties daudzās kaķu paaudzēs, līdz tas izpaužas. Tas notiek tikai tad, kad tiek sapāroti divi kaķi, kuriem ir šis recesīvais gēns, kas nosaka kailu ādu. Tad metienā vienam vai vairākiem kaķēniem arī atklāsies šī gēna klātbūtne. Kādi vēl neikdienišķa paskata kaķi pastāv?

Pīterbolds

Foto: Shutterstock

Pīterboldu, tāpat kā citus bezspalvainos kaķus, parasti vai nu dievina, vai arī tas ne mazākajā mērā nešķiet tīkams. Negatīvs viedoklis gan parasti ir tiem, kuri šos kaķus ir redzējuši vien bildēs, jo pīterbolds ievērojami atšķiras no parasta mājas kaķa. Viss svešais sākotnēji šķiet biedējošs. Taču, iepazīstot šo ārkārtīgi mīļo, labestīgo un draudzīgo kaķi tuvāk, jebkura viedoklis parasti krasi mainās. Pīterboldā gluži vienkārši nav iespējams neiemīlēties.

Pīterbolds ir graciozs un slaids kaķis. Tam ir garš, kalsns ķermenis ar garām kājām. Ķepas ir vidēja lieluma, ovālas, ar gariem, spēcīgiem pirkstiņiem. Dzīvnieka pakaļkājas ir nedaudz garākas par priekškājām.

Šī kaķa aste ir gara, ļoti slaida un kustīga. Galva ir ķīļveida, izstiepta, ar plakanu pieri un augstiem vaigu kauliem. Ausis ir ļoti lielas, ar spiciem galiņiem. Acis ir vidēja lieluma un teju ideālas mandeļu formas.

Par kailo ādu pīterboldam jāpateicas noteiktam gēnam. Šis kaķis var būt pilnīgi kails, viegli pūkains, kā arī tā ķermeni var klāt ass, sukai līdzīgs apmatojums.

Pīterbolda raksturīgākā iezīme, protams, ir apmatojuma trūkums, tomēr šis valdzinošais dzīvnieks ir arī burvīga personība. Šis kaķis ir dzīvīgs, izteikti sirsnīgs, ļoti gudrs, ziņkārīgs, rotaļīgs un aktīvs. Pīterboldam ļoti patīk saskarsme ar cilvēkiem un vairāk par visu tas dievina ilgas rotaļas ar saimnieku, lai pēc tam ieritinātos viņam klēpī vai apgultos uz kakla un iegrimtu dziļā miegā.

Amerikas sprogausu kaķis

Laika gaitā kaķu šķirņu kļūst arvien vairāk un ir arvien dažādākas. Jau sen aiz muguras laiki, kad pazinām tikai pūkaino Persijas vai slaido Siāmas kaķi. Dabas māte nereti mēdz sagādāt negaidītus pārsteigumus, un tā noticis arī ar Amerikas sprogausu kaķi.

Šiem dzīvniekiem patiesi šādas ausis ir visu dzīvi, un neviens neizmanto ne loku šķēres, ne ruļļus, lai savam runcītim iegūtu graciozās sprogas ausu galos. Tā ir šīs šķirnes būtiskākā iezīme.

Kaķēni Amerikas sprogausu māmiņām dzimst ar taisnām ausīm. Tās sāk skrullēties divu līdz piecu dienu vecumā. Līdz četru mēnešu vecumam austiņu izliekuma leņķis mainās, līdz tās ir pilnībā izveidojušās un nostiprinājušās. Amerikas sprogausu kaķa auss skrimslis ir stingrs, līdzīgs cilvēka ausij. Ausīm jābūt stingrām no pamata līdz vismaz vienai trešdaļai no tās augstuma, savukārt auss galam jābūt elastīgam, kustīgam.

Kaut arī Amerikas sprogausu kaķa raksturīgākā pazīme ir tā neatkārtojamās sprogainās ausis, vienlīdz liela nozīme ir arī ķermeņa tipam un zīdainajam, cieši piegulošajam kažokam. Šķirnei raksturīgas arī valrieksta formas acis.

Mančkins

Foto: Shutterstock

Mančkins uz citu kaķu šķirņu fona izceļas ar īsām kājelēm, kas līdz pat sirmam vecumam liek murrātājam izskatīties ārkārtīgi mīlīgam – gluži kā mazam, lempīgam kaķēnam. Izskats gan ir maldinošs – mančkini ir ļoti aktīvi un veikli kaķi. Arī Latvijā ir šīs šķirnes kaķu audzētava.

Mančkina ķermenis ir tikai nedaudz mazāks nekā standarta izmēra kaķim, taču kājeles gan šim pievilcīgajam dzīvniekam ir ievērojami īsākas, kas tam liek izskatīties krietni mazākam. Pieaudzis runcis sver no diviem līdz pieciem kilogramiem, bet kaķene – no pusotra līdz četriem kilogramiem.

Kaķis pēc uzbūves ir diezgan masīvs, ar atlētiski veidotu ķermeni. Kājeles, lai gan īsas, ir spēcīgas un muskuļotas. Pakaļkājas ir garākas nekā priekškājas. Ķepiņas ir kompaktas un apaļas.

Mančkinam ir vidēji liela, ķīļveida galva ar proporcionāla izmēra ausīm, kuru galiņi ir mazliet noapaļoti. Lielās, izteiksmīgās valrieksta formas acis ir mazliet ieslīpas. Šīs šķirnes kaķiem kažociņš mēdz būt jebkādā krāsā un ar visdažādāko zīmējumu. Tāpat mančkini mēdz būt gan īsspalvaini, gan pusgarspalvaini.

Skotijas nokareno ausu kaķis

Skotijas nokareno ausu kaķis parasti izskatās mazliet sabijies vai bēdīgs, šādas asociācijas rada piekļautās austiņas. Ausis var būt gan stāvas, gan uz priekšu noliektas un galvai cieši piegulošas.

Šķir divus apakštipus: Skotijas nokareno ausu kaķis un Skotijas stāvausu kaķis, lai gan patiesībā abi pieder vienai šķirnei. Vienā metienā var būt mincīši gan ar stāvām, gan galvai cieši piegulošām austiņām.

Visi kaķēni piedzimst ar normālām austiņām, bet trīs, četru nedēļu vecumā tās vai nu kļūst nokarenas, vai paliek stāvas.

Selkirkas rekss

Selkirkas reksu bieži mēdz dēvēt par "kaķi aitas kažokā", un ir pavisam skaidrs, kāpēc. Tam ir raksturīgs brīnišķīgs, cirtains kažoks, turklāt piemīt pacietības pilna un mīloša daba, par ko jāpateicas britu un Amerikas īsspalvainajiem kaķiem, kas kopā ar persiešiem un eksotiem piedalījušies šķirnes veidošanā tās pirmsākumos. Šo kaķi mēdz dēvēt ne tikai par aitiņu, bet arī par pūdelīti un lāčuku, taču, lai kā tos sauktu, Selkirkas rekss nevienu nespēj atstāt vienaldzīgu.

Šī mazā sprogainā "aitiņa" nevienu nespēj atstāt vienaldzīgu. Pēc galvas formas un ķermeņa uzbūves viņš līdzinās britu īsspalvainajam kaķim – drukns vidēja lieluma kaķis, spēcīgiem kauliem, paresnām kājām, apaļām pēdām un platām krūtīm. Kaķene ir mazākas augumā, bet ne smalka.

Selkirkas reksi mēdz būt gan garspalvaini, gan īsspalvaini. Garspalvainajam kaķim kažoks ir biezs, mīksts un pūkains, matiņi savijas atsevišķās sprogās. Īsspalvainajam kaķim ir vidēji garš, biezs, mīksts un viļņots kažoks.

Abu veidu selkirkiem kažociņš pēc taustes ir mīksts, plīšveidīgs un zīdains, tādēļ kaķi ir ļoti patīkami glaudīt, īpaši pēc nogurdinošas darba dienas. Šiem reksiem ir atļautas visas krāsas – galvenais, lai acu krāsa harmonētu ar apmatojumu.

Kornvolas rekss

Kornvolas reksam ir mīksts, viļņots kažoks, un tas gandrīz nemaz nemet spalvu. Kornvolas reksi ir ļoti draudzīgi un apburoši dzīvnieki.

Kornvolas reksu šķirni izveidoja, krustojot mājas kaķus, Britu īsspalvainos kaķus, Siāmas kaķus un Austrumu īsspalvainos kaķus. Rezultātā tika radīts elegants, garkājains kaķis ar samērā garu galvu. Gadu gaitā tika izveidoti divi Kornvolas reksu tipi – Eiropas (angļu) tips un Amerikas tips. Tiem atšķiras ķermeņa struktūra un galvas forma.

Amerikas rekss parasti ir mazāks un kalsnāks nekā Eiropas tipa kaķis. Viņam ir arī garākas kājas un ērgļa deguns. Eiropas Kornvolas rekss ir nedaudz lielāks un nav tik slaids kā Amerikas tipa rekss. Viņa deguns ir taisns.

Khao Manee

Foto: Shutterstock

Siāmas kaķu radniecīgās šķirnes Khao Manee jeb ''baltās pērles'' kaķa izcelsme meklējama Taizemē, kur tas, kā vēsta leģenda, esot bijis imperatoru mīlulis. Kaķis ir samērā mazs, apbrīnojami baltu, īsspalvainu kažoku. Ķepainis ir mīlošs, enerģisks un inteliģents. Viņš atšķiras ar izteiksmīgajām acīm, kas mēdz būt katra savā krāsā.

Šis kaķis uzmanību izpelnās ne tikai skaistā, sniegbaltā kažoka, bet arī dažādo acu krāsu dēļ. Viena no tām ir zilā krāsā, bet otrazaļā vai dzeltenā. Praksē audzētāji mēģina izvairīties no dažādu acu krāsu iespējas, tādēļ tagad šos kaķēnus var iegādāties ar zilām, zaļām vai dzintara dzeltenām acīm. Izņēmumi, protams, vienmēr pastāv.

Kaķim ir stingra muskulatūra, viņš ir veikls, elastīgs un atsperīgs. Runcis ir vidēji četrus, piecus kilogramus smags, mātīte sver līdz 3,5 kilogramiem. Kaķim ir spicas austiņas un smails purniņš. Īsspalvainais kažoks ir pieguļošs un gluds, ir maza vai vispār nekāda pavilna. Uzkrītoši baltā kažoka gludums ir svarīgs, mīkstums ne tik ļoti, tam nav plankumu.

Laperma

Foto: Shutterstock

La perma franču valodā nozīmē 'ilgviļņi', un valdzinošā laperma kaķa kažociņš tiešām atgādina ieviļņotus dāmas matus. Tieši pateicoties unikālajam sprogainajam "mundierītim", šķirne ieguvusi nosaukumu ar tik elegantu skanējumu. Kaķis ar ilgviļņiem. Vēl šis neparastais murrātājs var lepoties ar lielām, izteiksmīgām acīm, viļņotām ūsām un vienlaikus mīlīgu un delverīgu raksturu.

Laperma kaķa lielākais lepnums bez šaubām ir unikālais sprogainais un patīkami mīkstais kažociņš. Tas ir viegls un gaisīgs, vilnas struktūra atgādina mohēru, tā nepieguļ ķermenim.

Kažoks var būt gan īsspalvains, gan garspalvains. Arī sprodziņas var būt dažāda izmēra. Kažoks var būt ļoti dažādās krāsās un zīmējumos.

Garspalvainajam laperma kaķim apmatojums ir mazliet garāks apkakles un "žabo" zonā, arī asti sedz izteikti kupla spalva. Īsspalvainā laperma kaķa kažoka matiņi neveido tik pufīgu apkakli, kā arī aste nav tik kupla.

Laperma kaķim raksturīga iezīme ir apmatojuma pušķīši ausīs un to galiņos. Mincim ir paplata ķīļveida galva ar viegli noapaļotām kontūrām. Acis ir lielas un izteiksmīgas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!