Foto: Shutterstock
Vieni no šķietami mīlīgākajiem dzīvniekiem ir surikati, taču tie var būt arī nešpetni un baros aizstāvēt savu teritoriju. Komandas darbs, mātīšu vara un surikatu apmuļķošana - tas viss apkopotajos faktos!

Portāls Mentalfloss.com apkopojis interesantus faktus par surikatiem, viņu dzīvi un raksturu.

1. Surikati atpazīst viens otra balsis.
Līdzīgi kā cilvēki atpazīst savu ģimenes locekļu, draugu un radinieku balsis, tā arī surikati spēj noteikt, kura balss nāk no viņu grupas, liecina 2011. gadā tapis pētījums.

Zinātnieki ierakstījuši kāda surikata balsi un to caur skaļruņiem atskaņojuši tās pašas grupas pārējiem surikatiem. Dzīvnieki balsi atpazinuši un uz to reaģējuši.

2. Surikati strādā komandā.
Čaklo dzīvnieciņu darbi lielākoties tiek paveikti komandā, arī medībās surikati dodas kopā. Kāds no surikatiem vienmēr tiks nozīmēts par izlūku, un šī pozīcija mainās, lai visi tiek pie kāda medību loma. Tāpat komandas darbs noder situācijās, kad tuvojas kāds ienaidnieks, piemēram, čūska. Surikatu bars ir vienots, tāpēc augumā mazie dzīvnieki reizē uzbrūk ienaidniekam, to pat nogalinot.

3. Surikati pieskata citu mazuļus.
Kamēr daudzi no grupas ir barības meklējumos, vienmēr kāds paliek pieskatīt jaundzimušos un citus jaunākos surikatu mazuļus. Ne vienmēr tie ir konkrēto mazuļu vecāki, jebkurš surikats var pieskatīt jaunpienācējus.

4. Surikati apmāca viens otru.
2006. gadā veikts pētījums liecina, ka pieaugušie surikati apmāca jaunākos medību prasmēs. Kamēr mazuļi vēl aug, ēdiens tiek tiem piegādāts, taču vēlāk sagādāt par savu maltīti tie mācās paši. Zīmīgi, ka surikati var ēst arī skorpionus, jo tā inde dzīvniekiem nekaitē, lai gan dzēliens var atstāt skrāpejuma pēdas. Interesanti, ka jaunākajiem surikatiem viņu dzīves sākumposmā tiek piegādātas ķirzakas, zirnekļi un skorpioni, no kuriem jau iepriekš atdalīts dzelonis.

5. Surikatu grupas ir matriarhālas.
Mazo dzīvnieku grupas var būt ļoti lielas, līdz pat 50 surikatiem. To vidū vienmēr galvenais surikatu pāris, pār kuru valda mātīte un kurš ir radniecīgi saistīts ar daļu no pārējās surikatu komandas. Zīmīgi, ka tikai galvenajai mātītei ir atļauts vairoties. Ja kāda no pārējām mātītēm rada pēcnācējus, galvenā mātīte var nogalināt viņu vai jaundzimušos.

Foto: AFP/Scanpix

6. Mātītes ir ļoti egoistiskas.
Surikatu mātītes ir ļoti savtīgas un galvenokārt domā par sevi. 2013. gadā veiktā pētījumā secināts, ka brīdī, kad surikatu grupa šķērso vēl nezināmu ceļu un ir potenciāli pakļautas briesmām, mātīte atkāpjas un, iespējams, liktenīgu soli ļauj spert citām mātītēm.

7. Surikati izmanto vēderu, lai sasildītos.
Surikatu vēderu nevienmērīgi klāj kažoks. Tas ir tik plāns, ka caur kažoku redzama surikatu āda. Kamēr samērā vēsās naktis mazie dzīvnieki pavada guļot, no rīta viņi iznāk saulītē un pret to pavērš savus vēderus, kas surikatus ātri vien sasilda.

8. Āfrikas drongo atdarina surikatu skaņas.
Surikatu grupā ir zināmas vairākas skaņas, kas liecina gan par briesmu tuvošanos, gan apstiprinājumu tam, ka nekas nedraud. Taču Āfrikas drongo, nešpetns putns, ir iemācījies atdarināt surikatu skaņas, kas ziņo par gaidāmām briesmām. Tiklīdz surikati ir pavisam tuvu maltītei vai guvuši medījumu, putns atdarina briesmu skaņas, kas mudina surikatus pamest notikuma vietu. Tādējādi notvertais loms bieži vien tiek pamests un paliek putnam. Tiesa, vairākas reizes pēc kārtas surikati uz šādu joku neuzķeroties un medījumu nepamet, tiklīdz putns ir izdevis viltus skaņas.

9. Lai iegūtu ēdienu, surikatu mazuļi izdveš žēlabainas skaņas.
Kā iepriekš minēts, surikatu mazuļi tiek baroti līdz vecumam, kad jau paši spēj piedalīties barības meklēšanā. 2009. gadā veikts pētījums norāda, ka līdz ar surikatu pieaugšanu mainās arī viņu balss, un vecākie surikati "neiekrīt" uz barības lūgšanu. Pētījums tika veikts, ierakstot surikatu mazuļu balsis un atskaņojot tās vecākiem surikatiem, kuri uzreiz saausījās un meklēja, kur tad ir izsalkušais dzīvnieciņš.

10. Surikatiem mēdz būt grupu kautiņi.
Lai arī surikati ir sociālas būtnes un pat mēdz pieķerties savai grupai, mazie dzīvnieki īpaši uzmana savu teritoriju un metīsies cīniņā ar kaimiņu surikatiem, ja tie šķērsos robežu. Cīnīšanās notiek baros, viena grupa cenšas izraidīt otru. Ja pirmā konflikta reize kaut kādu iemeslu dēļ neizdodas, nākamā reize var būt liktenīga, jo daudzi vai arī puse pieaugušo surikatu var iet bojā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!