Uzņemties rūpes par nesocializētu suni: patversmes Janča dzīve pagaidu mājās

Mazs, bailīgs suns guļ zem krēsla. Viņš ir uzmanīgs un kluss. Jancis ir viens no tiem suņiem, kuru dzīve sākās gaužām nepiemērotos apstākļos, no kuriem viņus izglāba dzīvnieku patversme "Labās mājas". Bet Lauma Riža ir viena no vairākiem brīvprātīgajiem, kuri palīdz šiem suņiem socializēties, pierast pie cilvēka tuvuma un mācīties būt par "normāliem" suņiem.

Kad ierodos ciemos, draiskā Čita aktīvi lēkā ap mani, kamēr nosvērtais Jancis izturas bailīgi, nenākot klāt. Vēlāk viņš apgulsies zem krēsla, kur nogulēs visu manu viesošanās laiku, bet Čita brīžiem ierāpsies man klēpī, atnesīs kādu bumbiņu un pat uzries. Čita ir Laumas mīlule jau pusotru gadu, taču Jancis ir suņuks no patversmes "Labās mājas" slavenajiem viesatniekiem – aptuveni 40 suņiem, kurus izglāba no nepiemērotiem dzīves apstākļiem un kuri nav socializēti. Suņi izglābti Jaunpils novada Viesatu pagastā, taču tagad uzturas dzīvnieku patversmē. Lauma piedalās šo suņu socializācijas projektā, tāpēc Jancis nedēļas nogalēs viesojas viņas mājās.

Jancis pie Laumas viesojas jau trešo reizi. Lai arī redzu, ka suns joprojām ir bailīgs, nedroši pārvietojas pa dzīvokli un lielu daļu laika pavada, gandrīz vai nekustīgi gulēdams uz grīdas zem krēsla, Lauma stāsta – progress ir redzams.

Es biju šokā, ka var būt tik bailīgi suņi.

Lauma Riža

Kā Lauma uzzinājusi par šo projektu? Viņa sākotnēji aizgājusi uz semināru brīvprātīgajiem suņu staidzinātājiem, kas noritējis dzīvnieku patversmē "Labās mājas". To vadījusi kinoloģe Jūlija Siņicina, kura ieminējusies arī par suņu socializācijas projektu viesatnieku suņiem. Laumu tas ieinteresējis, jo jau iepriekš viņa bija apmeklējusi suņu skoliņu ar savu mazo Čitu. "Kad paņēmu savu suni, sapratu, ka suņu pasaule ir ļoti interesanta," tā Lauma.

Kad pienākusi īpašā suņu socializācijas projekta pirmā diena, Lauma patversmē ieradusies jau laikus un palīdzējusi kinoloģei Jūlijai iekārtot telpu nodarbībai. "Teicu Jūlijai, ka noteikti būs ļoti interesanti, bet viņa atbildēja – paskatīsimies," atceras Lauma. "Jūlija saprata, ka mans priekšstats par to, kādi šie suņi būs, neatbilst realitātei. Un tā arī bija. Kad viņus atveda, es biju šokā, ka var būt tik bailīgi suņi."

Vajadzīgās pārmaiņas un zaķa ausis

Visiem sanākušajiem piešķirts kāds no viesatniekiem. Lauma stāsta, ka iepriekš vajadzēja aizpildīt anketu, kurā bija jautāts par iepriekšējo pieredzi ar suņiem, vai arī pašreiz ir suns, vai audzināmo varēs paņemt līdzi arī uz mājām paciemoties. Suņus, kuri bija bailīgāki, iedalīja cilvēkiem, kas uz patversmi var nākt biežāk, lai suni veiksmīgāk socializētu. Savukārt tos suņus, kuriem bija īpašas bailes no vīriešiem, piešķīra brīvprātīgajiem pāriem vai vīriešiem. Lauma ir uzņēmusies gādību par četrus gadus veco Janci. "Daudzi domā, ka tas ir kucēns, jo Jancis ir simpātisks, slaids un ar mīlīgām zaķa ausīm," patversmes sunīti raksturo Lauma.

Redzi, viņš pie manis ir jau trešo reizi, bet tāpat guļ zem krēsla, astīti ierāvis starp kājām nobijies. Tas nav normāls stāvoklis nevienam sunim.

Lauma Riža

Socializācijas projekta ietvaros dalībniekiem tiek nodrošinātas teorijas un prakses nodarbības. Lauma skaidro, ka nodarbībās tiek stāstīts par to, kas ir svarīgi tieši šiem suņiem, viesatniekiem, piemēram, kāpēc viņiem ir izveidojušās bailes, kāda ir viņu psiholoģija, kā ar viņu darboties. "Suns socializēties mācās līdz aptuveni gada vecumam, taču šie suņi nav redzējuši citus cilvēkus, izņemot tanti, kuras mājā dzīvojuši, nezina, cik dažāda var būt apkārtējā vide, viņiem viss ir jaunums. Parasti mēs pieņemam mājās kucēnu, spēlējamies ar viņu, ejam staigāt, suns redz cilvēkus, brauc mašīnā un dzīvnieks izaug tā, kā mēs viņu esam pieradinājuši. Bet šajā projektā mēs mācāmies, kā darboties ar suni, kuram šis svarīgais posms nav bijis, kurš ir nedaudz savādāks, īpašāks un prasa lielāku pacietību," stāsta Lauma.

Projekta dalībniekiem jāraksta arī dienasgrāmata, kurā jāfiksē suņa uzvedība, izmaiņas, uzlabojumi, piemēram, cik ātri suns beidz baidīties no jaunas vietas. Ne visi projekta dalībnieki ņem suņus uz mājām, taču tā ir iespēja vēl vairāk palīdzēt šiem dzīvniekiem. "Sunim ir vieglāk pierast pie pārmaiņām, kad viņš ikdienā vai bieži redz ko jaunu. Tā viņš ātri pierod pie jaunumiem un nepazīstamā. Ļoti labi izmaiņas uz pozitīvo pusi var manīt. Viņiem gan tas nāk ļoti lēni. Redzi, viņš pie manis ir jau trešo reizi, bet tāpat guļ zem krēsla, astīti ierāvis starp kājām, nobijies. Tas nav normāls stāvoklis nevienam sunim," par viesatniekiem skumji secina Lauma, "Bet, ja tu būtu bijusi klāt iepriekšējās reizēs, redzētu izaugsmi, jo tāda ir," pastāsta Lauma. Viņa zina, ka arī citi suņi jau ir palikuši drošāki, jo projektā iesaistītie dalībnieki ir izveidojuši īpašu Facebook grupu, kurā dalās ar piedzīvoto un jaunumiem suņu uzvedībā. Piemēram, kāds suns jau droši pārvietojas mašīnā, cits pirmoreiz izbaudīja pastaigu pie jūras, bet trešais draiski spēlējas, ir pat kāds, kas dodas savam aizbildnim līdzi uz darbu.

Bailīgs, bet ar mīlestību

Viņš ir kļuvis drosmīgāks un sāk izpaust to, kas viņam nepatīk.

Lauma Riža

Patversmes sunim kontakts vajadzīgs vairāk par pastaigu

Protams, situācijas var būt dažādas. Bet man ir grūti iedomāties, kā var suni atdot, kur nu vēl pamest. Man pat ir ļoti grūti uzticēt savu suni izstaidzināt kādam citam, jo liekas, ka to izdarīs nepareizi.

Lauma Riža

Sākumā – bez mātes jūtām, bet tagad – kā ar bērnu

Daudzi man teica, ka mazu suni vispār nevajag vest mācīt un ka viņa tāpat neko nesaprot.

Lauma Riža

Suņu dēļ gatava celties nakts vidū

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit