Pasaulē lielākie suņi – draudzīgi rotaļu biedri un uzticami sargi  (2)

Līdzīgi kā citi liela izmēra suņi, arī Tibetas mastifs ir labs sargsuns, jo arī senākos laikos izmantots, lai sargātu gan cilvēkus, gan cilvēku mantu.Tibetas mastifs gan reizēm ir ietiepīgs, tāpēc var neklausīt saimnieku. Tāpēc, ja saimnieks ir iecerējis sunim kaut ko iemācīt, jārēķinās, ka ceļš līdz rezultātam varētu nebūt bez šķēršļiem.Tiek minēts, ka Tibetas mastifi diezgan aizdomīgi vērtē citus cilvēkus, tāpēc, ja sunim kāds nav iepaticies, tas pārsvarā tomēr nebūs bez iemesla. Suns turpinās izrādīt nepatiku pret cilvēku, rejot un rūcot. Tāpat tiek uzskatīts, ka suns nav izteikti sabiedrisks, tāpēc nebūs piemērots ģimenēm, kuras bieži uzņem ciemiņus un kuru mājās allaž ir cilvēku pūļi. Tibetas mastifs vislabāk jūtas sabiedrībā, kas ir maza, taču labi zināma.

Sanbernāru senči ir lielie mastifi, no kuriem mantots lielais augums un līdzīgais purniņš.Lai arī sanbernāram sava izmēra dēļ piemērotākā būtu dzīve ārpusē, mājas pagalmā, tiek minēts, ka suns labi jūtas arī telpās. Sanbernārs ir mierīgs, draudzīgs suns, ar kuru laiku pavadīt gribēs ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.Ja atceraties filmu "Bēthovens", iespējams, prātā būs palikusi arī epizode par siekalošanos, tāpēc pārlieku tīrīgiem saimniekiem sanbernārs varētu nebūt piemērotākais suns. Šie lielie dzīvnieki sev līdzi nes ne tikai lielu prieku, bet arī savu daudzumu netīrības.Suņa izmērs, protams, var šķist draudīgs, taču suņi pārsvarā nav agresīvi, ja vien pretī neatrodas kāds ļaundaris.

Lai arī samērā liels, ņūfaundlendietis iemieso visas labās un mīlīgās rakstura iezīmes – uzticību, mierīgumu, draudzību. Tiek vēstīts, ka ņūfaundlendietis ir uzticams glābējs, jo suns ir gatavs pat mesties ūdenī, lai izglābtu cilvēku.Suņi radušies Ņūfaundlendas salā Kanādā, kurai par godu dots arī šķirnes nosaukums.Ņūfaundlenda garais kažoks, protams, prasa kopšanu, taču patiesam saimniekam tas nesagādās grūtības. Arī siekalošanās šim sunim nav sveša, tāpēc saimniekam ar to jārēķinās. Suņa labestīgais raksturs īpaši patiks bērniem, ar kuriem ņūfaundlendietis ir draudzīgs, cītīgi aizstāvot jaunākos ģimenes locekļus.

Šīs suņu šķirnes pārstāvji tiek uzskatīti kā vieni no labākajiem sargsuņiem. Viņš labi pielāgojas apstākļiem, un aizsargās jebkuru savu saimnieku.Lielajam Anatolijas aitusunim ir īss kažoks, kas izceļ mīluļa atlētiskā auguma aprises.Tiek vēstīts, ka aitusuņi varētu šķist pat kaitinoši un uzbāzīgi, taču ģimenes lokā suņi ir mierīgi un draudzīgi.Tā kā sākotnēji suns radies, lai pildītu sarga funkciju, tā joprojām nav zudusi, un suns aizdomīgi skatīsies uz ikvienu garāmgājēju un mājas viesi, īpaši, ja to būs sastapis pirmo reizi.

Saukts arī par bordo dogu, franču mastifs arī ir viens no lielākajiem suņiem.Liela galva un spēcīgs ķermenis – tāds ir pirmais iespaids, ko rada šīs šķirnes suns. Tādēļ suņiem ir nepieciešams regulārs treniņš un pastaigas, lai atlētisko un spēcīgo ķermeni uzturētu labā formā.Franču mastifs ir uzticīgs savam saimniekam, taču mēdz būt arī ietiepīgs, tāpēc īpaši mastifa dzīves sākumā nepieciešams suni socializēt un apmācīt.

Mastifs ir suns, kas ir ievērojams ne tikai sava auguma, bet arī svara dēļ. Taču augums var būt maldinošs, jo suns nemaz nav tik bīstams, kā varētu šķist. Angļu mastifs ir draudzīgs un paklausīgs, taču, ja saskatīs draudu, var rīkoties atbilstoši un savu saimnieku un ģimeni aizstāvēt.Saimniekam jārēķinās, ka sunim pastiprināti izdalīsies siekalas. Tāpat suns mēdz arī krākt.Suņiem ir izteikta sarga funkcija, tāpēc nepieciešams suni jau no mazotnes audzināt un socializēt, tādējādi pieradinot pie cilvēkiem un kompānijas. Ja suns to laikus nav iemācījies, jebkuru svešinieku var uztvert kā draudu, un saimniekam suņa izmēra dēļ dzīvnieku var būt grūti savaldīt.Šīs šķirnes suņi ir ne vien starp lielākajiem, bet arī smagākajiem suņiem.

Enerģiski un aktīvi ir leonbergera šķirnes suņi. Tāpat lielie dzīvnieki ir uzticīgi savam saimniekam un izbaudīs pavadīto laiku kopā, jo suņiem ļoti nepatīk būt vieniem. Tāpat viņi labi saprotas arī ar bērniem, taču suņu lielā auguma dēļ nav vēlams viņu atstāt vienatnē ar īpaši mazu bērnu. Suns ir rotaļīgs, tāpēc reizēm nejauši var bērnam kaitēt.Leonbergera izskatā manāmas gan ņūfaundlendieša, gan sanbernāra iezīmes, un ne velti, jo leonbergers radies, krustojoties šīm lielo suņu šķirnēm.Lielā auguma dēļ sunim vajadzīgs arī plašums, tāpēc liela teritorija, kurā izskraidīties, sunim būs vislabāk piemērota.

Lai arī precīzu ziņu par īru vilkusuņa izcelsmi nav, tiek pieļauts, ka suņi radušies no kurtiem, kuru dzimtene ir Tuvie Austrumi. Nav arī ziņu par to, kā suņi ieceļojuši Īrijā, kur šķirnei dots zīmīgais nosaukums.Šķirnes selekcijā un pavairošanā liela nozīme bijusi tieši suņu izteiksmīgajam augumam, kuru dēļ viņi tiek minēti kā vieni no lielākajiem suņiem pasaulē.Īru vilkusuņi tiek raksturoti kā droši un uzticami, jo senākos laikos viņi izmantoti gan kā miesassargi, gan karavīru pavadoņi. Suns vislabāk jūtas plašumā un vidē, kur var izskrieties, tāpēc dzīvei pilsētā un dzīvoklī suņi nebūs piemēroti. Ģimenes kompānijā gan suņi ir sirsnīgi un draudzīgi.

Lai arī suns ir viens no lielākajiem starp pārējām šķirnēm, tā augums nav masīvs. Viņa augumu neklāj gara un bieza spalva, kā tas ir, piemēram, ņūfaundlendietim, taču vācu dogs sava atlētiskā un lielā auguma dēļ var radīt visai bīstama dzīvnieka iespaidu.Taču lielais vācu dogs patiesībā ir ļoti mīļš suns, kas bieži vien neapjauš savu lielumu un cenšas ieritināties saimnieka klēpī. Suņi arī labi saprotas ar bērniem, taču dzīvnieka lielā auguma dēļ saimniekiem jāuzmana, lai bērnam netiek nodarīts pāri. Suns labprāt draiskojas un spēlējas.Raksta tapšanā izmantota informācija no portāla Dogtime.com un Temzinas Pinkerelas grāmatas "Suņa gars. Ilustrēta vēsture".