Vasaras brīvlaiks ar sunīti un kaķīti, padzīvojot zaļi, rudenī regulāri pārvēršas skaudrā patiesībā – pēkšņi četrkājainajam draugam ne pieaugušie, ne bērni vairs nevar veltīt laiku. Mīlulis vairs nav vajadzīgs. Pat tad, ja kaķis vai suns jau iepriekš dzīvojis ģimenē un vasaras brīvlaikā ar jaunākajām atvasēm nosūtīts uz laukiem vai vasarnīcu, rudenī ģimenes locekļi saprot, ka sāksies skola, jāpievēršas darbiem, taču četrkājainajam draugam labāk dzīvot citur... Labākajā gadījumā – pie paziņām vai patversmē.

Lai noskaidrotu, kāda ir situācija dzīvnieku patversmēs Latvijā un, vai tiešām rudenī parādās "vasarnīcu dzīvnieki", kuriem ģimenē pēc vasaras brīvlaika vieta un laiks vairs neatrodas, "MansDraugs" vērsās dzīvnieku patversmēs "Ulubele" un "Labās mājas".

"Jā, tā saucamie atvaļinājuma vai vasaras brīvlaika dzīvnieki ir milzu problēma "Ulubelē" katru gadu, kad beidzas vasara (septembris, oktobris). Šajos mēnešos aptuveni trešā daļa "Ulubelē" uzņemto suņu un kaķu nāk no vasarnīcu vai mazdārziņu rajoniem. Diemžēl gandrīz visi ir apzināti pamesti dzīvnieki, kuri pieradināti vai paņemti bērna izklaidei brīvlaikā, pieaugušo izklaidei atvaļinājuma laikā vai pat citu šī saimnieka dzīvnieku izklaidēšanai vasaras sezonā. Reti izņēmumi ir gadījumi, kad mazdārziņos nomiris kāds trūkumcietējs, kam bijis suns vai kaķis, vai vairāki dzīvnieki," ikgadējo problēmu un dzīvnieku pieplūdumu patversmēs rudenī raksturo Ilze Džonsone, patversmes "Ulubele" vadītāja.

Diemžēl gandrīz visi ir apzināti pamesti dzīvnieki, kuri pieradināti vai paņemti bērna izklaidei brīvlaikā, pieaugušo izklaidei atvaļinājuma laikā vai pat citu šī saimnieka dzīvnieku izklaidēšanai vasaras sezonā.
Ilze Džonsone, dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja
Arī patversmē "Labās mājas" atzīst un apzinās, ka problēma pastāv gadu no gada, taču šogad visas brīvās vietas patversmē aizpildītas jau gandrīz vai vasaras beigās. "Mūsu patversmē šogad ir citādi tādēļ, ka vasaras beigās esam pieņēmuši ļoti daudzus kaķēnus. Septembrī vairs nevienu nevarējām uzņemt. Cilvēki, protams, zvanīja un informēja par to, ka tur vai citur ir kaķēni, kas neizskatās pēc mežoņiem, bet ir pieradināti, taču mēs vienkārši nevarējām viņus uzņemt. Šogad pie mums "Labajās mājās" ir nonācis ārkārtīgi liels skaits kaķu, kas bijuši mājas kaķi, bet tikuši izmesti," paskaidro patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa. Viņa piebilst, ka kaķēnu ir krietni vairāk, nekā suņu. Par rekordlielo kaķēnu skaitu var lasīt arī patversmes "Labās mājas" administratores Lolitas Rozes pārdomas.
Foto: Shutterstock
"Visu 20 gadu laikā, kopš es darbojos šajā nozarē, redzu – diemžēl notiek tā, ka cilvēki pret dzīvniekiem izturas kā pret rotaļlietu, ko paņem bērnam vai sev. Ja sevišķi vasaras laikā konstatē, ka kaķis, izrādās, nes ne tikai prieku, bet arī problēmas, piemēram, pačurā, kur nevajag, skrāpē mēbeles vai pat bērnu, mājupceļš uz dzīvokli ir slēgts," par paredzamo situāciju rudenī pastāsta Kārkliņa.

Par cilvēku atstātiem un šķietami pamestiem dzīvnieciņiem cilvēki mēdz ne tikai zvanīt, bet pat paši parūpēties, nogādājot patversmē. Te gan vadītāja Kārkliņa norāda uz nākamo problēmu: "Bieži vien ir tā, ka cilvēki mānās un saka, ka dārzā pieklīda kaķēns, bet paši nevar parūpēties, jo no vasarnīcas brauc prom. Bet viņi atved līdzi mazu barības paciņu, trauciņus… Skaidrs, ka tas ir mājas kaķis, iespējams, pat viņu pašu, tikai ir kauns to pateikt. Tas vienmēr ir uzkrītoši, jo kaķītis mēdz pat labi smaržot, piemēram, pēc mitekļa vai cilvēka smaržām. Uzreiz var pateikt, vai tas ir mājas kaķis, jo viņš nāk klāt pie cilvēka un tā ir pirmā pazīme. Draugi mīļie, tas ir jūsu pašu kaķēns, tikai nav drosmes atzīties."

Tiesa, labāk tomēr esot atnest dzīvnieciņu uz patversmi, nevis atstāt vasarnīcā vai laukos, atzīst patversmes "Labās mājas" vadītāja: "Protams, šis risinājums – atnest uz patversmi – ir labāks un pareizāks. Pat ar mānīšanos. Nevajadzētu atstāt dzīvnieku vasarnīcā bada un sala nāvei."

Uzreiz var pateikt, vai tas ir mājas kaķis, jo viņš nāk klāt pie cilvēka un tā ir pirmā pazīme. Draugi mīļie, tas ir jūsu pašu kaķēns, tikai nav drosmes atzīties.
Astrīda Kārkliņa, dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja
Patversmē "Ulubele" min arī kādas brīvprātīgās palīdzes novērojumu: "No man zināmās pieredzes bija konkrēts gadījums, kad meitene-studente atveda atpakaļ uz patversmi pavasarī pašas adoptētu kucēnu un paziņoja, ka viņai sākas skola un nav laika ņemties ar suni."
Foto: Shutterstock
Vai arguments par to, ka rudenī, kad sākas mācības un tāpēc četrkājainais draugs kļuvis lieks, ir pamatots? Nē, norāda patversmē "Labās mājas": "Mūs izbrīna, ka tādi argumenti vispār var figurēt – "Sākas skola!", "Piedzimis bērns!" vai kaut kas, kā dēļ pēkšņi vairs nevar atrast laiku, lai aprūpētu kaķi. Atšķirībā no suņa, kaķis neprasa tik lielu aprūpi, ir tikai jāiztīra viņa vannīte un jāieber sausā barība, ko var izdarīt no rīta, jo kaķis neēd konkrētos laikos. Visi šie argumenti ir samāksloti, un tie norāda uz to, ka cilvēks negrib uzņemties atbildību."

"Vieglprātīgo dzīvnieku paņemšanu un pēc tam iespēju viņus anonīmi pamest, mūsuprāt, var izskaust tikai un vienīgi ar dzīvnieku obligāto čipēšanu un reģistrāciju, caur čipu piesaistot dzīvnieku konkrētam cilvēkam – saimniekam. Tāpēc aktīvi cīnāmies par to, lai Latvijā beidzot tiktu ieviesta visiem pieejama, nedārga suņu un kaķu čipēšana, kuras dēļ nebūtu vairs iegādājami vai bez maksas dabūjami nečipēti dzīvnieki, kurus pēc tam bezatbildīgi pamest nāvei badā un salā," par čipēšanas nozīmi un ieguvumiem stāsta patversmes vadītāja Džonsone.

Vadītāja Kārkliņa, raksturojot brīdi vasaras beigās un rudens sākumā, kad patversmēs manāms dzīvnieciņu pieplūdums, saka: "Robežšķirtne ir pārvākšanās no vasarnīcas uz pilsētu. Diemžēl ne visi kaķīši to piedzīvo."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit