Vispirms Vladlena piedāvā īsu stāstījumu no sava mīluļa Gārfīlda skatupunkta: "Labdien! Mana saimniece man deva vārdiņu Gārfīlds. Esmu jauns, skaists, ruds kaķu puika. Vecumu īsti neatceros, jo ilgu laiku dzīvoju uz ielas, kur pagadījās... Garāžās, kartona kastēs, taču meitene, kura mani no sākuma pieņēma, teica, ka man ir divi gadi. Decembrī pirms Ziemassvētkiem notika svētku brīnums... Mani adoptēja, un es ieguvu mājas. Tagad dzīvoju siltumā, mani ļoti mīl saimniece, man ir jauka kaķu dzīve. Mana saimniece mani sauc par zaķi-kaķi, jo, kad man ir labs prāts, es guļu kā zaķis. Sīkāk par mani pastāstīs mana saimniece."
Gārfīlda uzticamā saimniece teic: "Nekad dzīvē neesmu satikusi tik inteliģentu kaķi, kāds ir Gārfīlds. Viņš ir patiesi cēls kaķu puika." Abu īpašā satikšanās notikusi decembrī, Vladlenas dzimšanas dienas mēnesī. "Sen jau vēlējos sev jauku kaķu bērnu. Mans vīrs to zināja un bija noskatījis kādā kaķu audzētavā kaķi – orientālu, jo man likās, ka šie kaķi ir no citas planētas," viņa smaidot atceras. "Taču vienu dienu, atverot feisbukā lapu, kur dzīvnieki meklē mājas, es ieraudzīju viņu – manu kaķi. Tūlīt pat sazinājos ar Zandu Indriksoni, kura uz to laiku deva kaķim mājas."
Taču nebija vis tā, ka Vladlena jau acumirklī braukusi pakaļ savam noskatītajam mīlulim. "Saruna ar Zandu ilga kādu stundu, jo Zanda uzdeva ļoti daudz jautājumu, un tas, protams, ir saprotams, jo bija jāpārliecinās, ka kaķim būs labi pie manis," saka Gārfīlda saimniece. Rudais runcis pie viņas nonācis pēc pāris dienām, lai gan uz to brīdi kaķa vārds bijis Kaķis (slavenā komiksu varoņa vārdiņu viņš ieguva vēlāk). Vladlena ar vīru jau bija sagatavojusi runcītim gan kaķu tualeti, gan gultiņu, gan mantiņas un gardu ēdienu. "Man jāsaka, ka, izlaižot no pārnēsājamās kastes, Gārfīlds uzreiz apmeklēja podiņu. Nu, vai nav inteliģents?" priecājas mīluļa saimniece.
Lai arī daudzi varētu domāt, ka no ielas paņemtie kaķīši ir nejauki un dusmīgi, tas noteikti neattiecas uz Gārfīldu, jo, kā stāsta Vladlena, runcis nāk pie viņas rokās tikai tad, kad pats to vēlas. "Bet, ja grib mīļumiņu, tad guļ man uz vēdera, un tad starp mums notiek tāda kā ķīmija," īpašos brīžus raksturo saimniece. Tiesa, kaķa dzīvē līdz šim bijuši arī pārbaudījumi, kas ietekmējuši viņa veselību, taču Vladlena ir pārliecināta: "Mums viss būs labi. Mēs nenolaižam ķepas!"
Interesanti, ka Gārfīlds pilnībā attaisnojis populāro teicienu, ka rudas krāsas kaķīši mājās ienes veiksmi. Vladlenas vīrs nopircis kaķītim barību, taču, piereģistrējot čeku internetā, varēja piedalīties loterijā un laimēt robotu-putekļu sūcēju. "Pēc mēneša, jūs neticēsiet, mums zvana, ka esam vinnējuši putekļu sūcēju! Cilvēki runā, ka rudi kaķīši nes mājās naudiņu un labklājību. Un, lūk, Gārfīlds apstiprināja šo hipotēzi," priecājas Vladlena.
Jautāta, kā mainījusies viņas dzīve, kopš tajā ienācis mazais mīlulis, saimniece atbild – pilnībā: "Man ir draugs. Man ir mans mīlulis. Man ir mainījusies uztvere, kas ir ielas kaķi, cik daudz tie cieš no cilvēka – bezatbildīgā, cietsirdīgā cilvēka. Arī pirms Gārfīlda mēs braucām uz dzīvnieku patversmi "Ulubele", vedām kaķiem barību, jo abi esam kaķu mīļi, taču dažādu iemeslu dēļ kaķi paņemt nevarējām." Tomēr ir visai iespējams, ka nākotnē no ielas paņemtajam Gārfīldam piebiedrosies vēl kāds mincis, jo Vladlena min – noteikti apsvērs iespēju paņemt vēl kādu kaķīti.
Galerijā zemāk var ieskatīties rudā runča Gārfīlda ikdienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
