"Biedrībā pavasaris sācies ar raženu kucēnu un kaķēnu birumu. Kopskaitā tie nu jau ir 28 kucēni, kas prasa ikdienas rūpes un izdevumus. Biedrībai ir nepieciešams sabiedrības atbalsts šo mazo delveru izauklēšanai līdz brīdim, kad tie varēs doties mājās.
No 14 Rēzeknes Dārza ielas miskastē atrastajiem kucēniem divi bija miruši uz vietas. Vēl trīs nomira pie mums, uz mūsu rokām. Vārgākie mazuļi bija pārāk ilgi saluši, viņiem bija dzemdību trauma un tas viss noveda pie bēdīga fināla. Taču deviņi kucēni izdzīvoja. Septiņi šobrīd cītīgi ēd piena maisījumu, divi laimīgie tikuši nu jau pie otrās audžu mammas...
Pie mums atrodas arī vesels Bolderājas kucēnu, kas nākuši pasaulē klaiņojošām kucēm, birums. Bolderājas pirmā ģimenīte tika atrasta pamestā graustā, kur kārtējai cilvēku bezatbildīgi izmestai un nodotai kucītei pasaulē nāca četri skaisti pūku kamoliņi... Pilni ar ērcēm, mazie kamoli uz cilvēku skatījās ar patiesu meža dzīvnieka neticību un aizdomām. Viņi nebija sastapuši cilvēku. Viņi bija ilgi jātur rokās, sildot un radinot pie šīm jaunajām smaržām, iespaidiem un sajūtām. Bet tagad tie ir četri kucēni, kuri kļūst ļoti bēdīgi vien tad, ja cilvēks viņus nesamīļo.
Bolderājas otrā ģimenīte – alā piedzimuši pieci mazuļi bezgala skaistai vilcenītei. Arī šo kucēnu mamma ir bezatbildības upuris. Viens no šiem kucēniem ir ļoti drosmīgs sardziņš. Viņš sargā māsas un brāļus. Rūcinās un rej, kad tuvojies viņa bailīgākajai māsiņai. Sargā, cik var! Cik tādam mazam ķēmiņam dots! Nopietns un atbildīgs, bet ak, kā patiesībā alkst spēlēties!
Pie mums ir arī Grētas – pirmās barotājmammas – kucēni. Četras mazas meitiņas. Grēka auglis kādam vācuaitu suņa/kollija metisam sastopot Grētu, labradora un dalmācieša kucīti. Saimnieki pieteica savu kucīti palīgā, kad vārgākajiem rēzekniešiem vajadzēja mātes pieniņu. Toties tagad mēs nākam pretī viņiem, palīdzot Grētas mazulēm atrast mājas. Divas meitiņas ir kareivīgākas un divas ļoti, ļoti piemīlīgas. Pieplok cilvēkam ar visu savu dvēselīti un sirsniņu...
Auces ģimenīte – mammīte un viņas pieci mazie šakālēni. Bez gala un malas uzmanību alkstoši kucēni... Kā tad tā? Nu, kad nelabvēlīgai ģimenei noņem bērnus, dzīvniekus vajadzētu noņemt arī, bet Čita bija uzkavējusies un pasaulē nāca pieci brašuļi, kas līdz trim mēnešiem baroti ar baltmaizes pļuriņu... Kucēniem ir mazuļiem netipiski sausa un nespodra vilna, kura tomēr veiksmīgi slēpj aso mugurkauliņu un ribas. Auces mammīte ilgojas piederēt labam cilvēkam. Viņa cilvēku novērtē un, atzīstot par labu, uzvedas kā būtu šī cilvēka suns jau mūžību. Savukārt viņas mazuļi sastingst un paliek nekustīgi, ja tu viņiem ļauj purniņu iespiest savā plaukstā. Viņi nav ņemti opiņā. Viņi nav glāstīti. Viņiem šķiet, ka lielākais, ko no cilvēka var saņemt – paša izlūgtas tiesības klusiņām un neuzkrītoši piespiesties...
Mēs katru dienu saņemam zvanus ar lūgumu uzņemt kucēnus. Ak, kā mēs priecātos saņemt zvanu ar lūgumu sterilizēt kucīti! Bet tādu zvanu diemžēl nav. Ir pavasaris, kad sirdij vajadzētu līksmot un priecāties, bet tā vietā gribas kliegt. Kliegt par bezatbildību, par visatļautību. Nestāstiet par Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolēm, policijas reidiem. To nav, ir tikai sarakstīts papīrs, kurš panes visu. Realitātē – atveram "Facebook" vai "ss.com" un mēs redzam simtiem un pat tūkstošiem nevajadzīgu kucēnu, kaķēnu. Lai varētu pavairot mājas mīluļus, jābūt izietiem kursiem jeb reģistrētam klubā, kas pārbauda jaunos šķirnes pēcnācējus... Realitātē šos "ss.com" un citus kaktu sāpju vairotājus neviens nepārbauda.
Pie mums šobrīd ir 28 kucēni! 28 mutes, kas grib ēst. 28 dupši, aiz kuriem jātīra. 28 kucēnu vakcīnas, mikročipi, tārpu tabletes un pretblusu zāles... 28 sirsniņas, kas nesaprot – par ko, kāpēc nav cilvēka? Cilvēks tikai atskrien, sabužina, pabaro, satīra un aizskrien... Bet katram kucēnam gribas to viņam adresēto glāstu, uzmanību, spēles. Katram ir nepieciešama socializācija.
Kucēni – mazi un apaļi, pēc bērnības smaržojoši kunkulīši... Astītes sajūsmā luncinot, viņi ir gatavi savu mīlestību dāvināt katram. Bet – vai ir vērts?!
Gribas, lai pasaule kļūst gaišāka! Gribas, lai nav mazu kucēnu pīkstienu pēc mammas, kad tu bāzies virsū ar savu sintētisko knupi. Gribas atrast visiem mazajiem mājas un atbildīgus saimniekus. Par katru kucēnu ir satraukums. Par katru tu domā un ceri, ka katram atradīsies tas viņa cilvēks! Bet, kad tev viņi ir 28? Tu neviļus baidies, ka kādu veiksme apies...
Lai šie "gribas" piepildītos, ir jāsadodas rokās... Jāsagatavo mazie jaunajiem saimniekiem! Tās ir ne tikai vakcinācijas un čipēšanas izmaksas, tās ir algas, ko mēs maksājam darbiniekiem par tīrīšanu un mazgāšanu! Tie ir konservi, kas katru dienu iziet vismaz 14 kg! Tas ir maiss sausās barības, kas beidzas divarpus dienu laikā! Tas ir kucēnu pieniņš, kas nu jau lido pa divām pakām dienā (72 eiro).
Jā, tās ir mūsu negulētās naktis un sirds siltums. Mūsu rokas, kas nebaidās darba un noguruma. Tās ir mūsu asaras, kas izraudātas, pavadot tikko dzīvē ienākušas dvēselītes pār mākoņu maliņu. Tās ir sagrauztas kurpes, saplēstas bikses stērbeļu stērbelēs un saskrāpētas kājas. Tā ir mūsu mīlestība, ko varam viņiem dot.
Bet mēs nevaram visu, mēs neesam miljonāri. Tāpēc mēs atkal ar pilnu sirdi vēršamies pie jums pēc palīdzības. Nav mūsu spēkos segt visas izmaksas pašiem, mēs to nespējam. Vai nāksi mums palīgā?
Paldies no mums – trakās "Ķepu-ķepā" komandas un 28 mazajām sirsniņām, kas alkst dzīvot."
Ja vēlis atbalstīt biedrības darbu, zemāk atradīsi ziedojumu kontu.
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
Pay Pal: dzab_kepukepa@inbox.lv
Ziedojumu mērķis: 28 kucēnu uzturēšana
T: 29377601
Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts "Rēvici"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
