Foto: Ashes Sitoula / cc
Vieni no iecienītākajiem mājdzīvniekiem viennozīmīgi ir kaķis un suns, taču ir cilvēki, kuri mājdzīvnieku izvēlē neaprobežojas ar visiem ierasto un par savu mājas mīluli dēvē gaili, pat tad, ja apmetušies uz dzīvi pilsētā. Šajā rakstā apskatīsim, ko par to saka likums, un iepazīsimies ar Elīzu un viņas gaili Karali Artūru.

"Nypost" vēsta, ka Ņujorkas pilsētas dati liecina, ka gailis ir viens no populārākajiem pilsētās turētajiem nelegālajiem dzīvniekiem. Šie putni pagājušā gada laikā sastādīja 63 procentus no visiem pilsētās neatļautajiem dzīvniekiem, portālam ziņo Ņujorkas Veselības departaments.

Taču gaiļi nav vienīgie dzīvnieki, kurus aizliegts turēt vienā no pasaules lielākajām pilsētām. Sarakstā tiek iekļauti arī tādi mājputni kā zosis, pīles un tītari. Par to turēšanu pilsētā var piespriest pat 1000 dolāru sodu. Ņujorkas Veselības departamenta pārstāve Veronika Levina skaidro, ka gaiļi traucē apkārtējo mieru, tāpēc to turēšana pilsētā ir stingri aizliegta: "Gaiļi bieži vien mēdz būt skaļi un agresīvi." Turpretim, ja apmeties uz dzīvi Ņujorkā un nolem rūpēties par vistu, tad zini, ka to gan tu droši vari darīt. Levina šo aizliegumu skaidro ar to, ka šie mājputni dēj olas, līdz ar to pilsētā viņu turēšanai ir kāds prakstisks nolūks.

Savukārt Latvijā šādu aizliegumi mājputnu turēšanā nepastāv. "Lvportāls" skaidro, ka Latvijas normatīvajos aktos nepastāv aizliegumi pilsētā turēt lauksaimniecības dzīvniekus. Tas nozīmē, ka pilsētnieki drīkst savā īpašumā turēt cūkas, govis, vistas un citus lauksaimniecības dzīvniekus, tajā skaitā arī gaili, taču viņiem ir jāievēro šo jomu regulējošos normatīvos aktus, piemēram, Dzīvnieku aizsardzības likumu, Veterinārmedicīnas likumu un Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības. Tāpat vajadzētu ielūkoties arī savas pašvaldības saistošajos noteikumos. To raidījumam "Bez Tabu" apstiprina arī Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Vārna. Viņa stāsta, ka putnu var turēt arī dzīvoklī, ja viņam tiek nodrošināta barība un ūdens, kā arī tiek ievēroti atbilstoši turēšanas noteikumi.

Taču "Lvportāls" tiek minēts arī tas, ka pašvaldība ir tiesīga arī noteikt aizliegumu atsevišķu dzīvnieku turēšanai pilsētas teritorijā. Piemēram, Saldus novada domes saistošie noteikumi "Par mājdzīvnieku uzturēšanu Saldus novadā" paredz, ka Saldū lauksaimniecības dzīvniekus drīkst turēt tikai tad, ja pret to neiebilst blakus māju iedzīvotāji un ja lauksaimniecības dzīvnieks nerada nepanesamu smaku, troksni un netīrību. Šajos noteikumos arī īpaši uzsvērts, ka lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst turēt daudzstāvu māju balkonos un lodžijās. Savukārt, piemēram, Rīgā nav pašvaldības saistošo noteikumu, kas ierobežotu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu pilsētā.

Līdz ar to, pirms seko amerikāņu trendam un nolem pilsētas apstākļos kā mājdzīvnieku turēt gaili, padomā, vai būsi spējīgs nodrošināt gan dzīvnieku labturības prasībās minētos apstākļus, gan to, ka dzīvnieks ar smaku un troksni netraucēs kaimiņiem. Tāpat der atcerēties arī to, ka neatkarīgi to tā, vai lauksaimniecības dzīvnieks, tai skaitā arī gailis, mitinās laukos vai pilsētā, tam jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā, kā arī jāveic mājputnu novietnes reģistrācija Pārtikas veterinārajā dienestā.

Lauksaimniecības datu centra publiskās datu bāzes informācija liecina, ka Rīgā 2018. gadā tiek turēti 1155 mājputni, kas ir krietni vairāk nekā citi lauksaimniecības dzīvnieki. Tās pašas datu bāzes informācijas dati liecina, ka Rīgā pašlaik tiek turētas 125 aitas, 51 kaza un 18 liellopi.

Pinta, kuras mājdzīvnieks ir gailis

Itālijā, Toskānas vidienē, saimniecībā un vīna darītavā saimnieko latviete – Elīza Pinta Kauce. Viņa par savu uzticības partneri un labāko izvēlējusies gaili vārdā Karalis Artūrs. Sieviete portālam "MansDraugs" stāsta sīkāk par dzīvi kopā ar neparasto mājdzīvnieku.

""Kā jau visas lieliskās lietas dzīvē, arī gaiļu uzrašanās manējā bija īsta notikumu sakritība. 2017. gada pavasarī saimniecībā izšķīlās cālīši, no kuriem viens – mazs un melns – izšķiļoties šķita uzreiz miris. Viens no saimniecības darbiniekiem to atdzīvināja, veicot elpināšanu no mutes mutē, un smejoties piedāvāja man to adoptēt. Likās jauki sadraudzēties ar mazu putniņu, tad nu ņēmu savā paspārnē un nosaucu par Jēzu, jā, gluži tāpat kā viņa augšāmcēlušos vārda brāli.

Ar Jēzu pavadījām kopā visu vasaru, rušinoties pa mazdārziņu un staigājoties pa saimniecību. Viņš bija īsti nīgrs gailis un tikai man ļāva pietuvoties. Kopā sagaidījām ne vienu vien saulrietu. Diemžēl, pagājušā gada novembrī Jēzu nokoda cauna, asaras bija gaužas, jo Jēzu biju iemīlējusi ne tikai es, bet visi kolēģi, draugi un fani.

View this post on Instagram

A post shared by pinta kauce (@pinta_kauce) on Sep 2, 2017 at 1:44am PDT

Lai tiktu pāri bēdām par sava dzīvnieka zaudēšanu, izdomāju sev nopirkt divas blondas vistas un nosaukt tās par Džinu un Toniku. Bet dzīvē jau nekad neiet, kā plānots, un, atnākot pavasarim, saimniecībā atkal šķīlās cālīši. Šajā metienā izdzīvoja tikai viens, un, kurš tad uzņemsies par to rūpes, ja ne es. Tās es tiku pie Karaļa Artūra. Tāds vārds izvēlēts, jo, manuprāt, gaiļiem ir vajadzīgi stipri vārdi.

Mazais cālēns uzreiz mani pieņēma kā savu aizbildni un visur tipināja līdzi, ne brīdi negribēja palikt viens. Tāpat brīžos, kad meklēja siltu paspārni, izvēlējās manu plecu kā savu mīļāko vietu – kā ņēmu rokās, tā pats uzrušinājās un tikai tā nomierinājās.

Tad nu pirmos mēnešus tā mēs nodzīvojām. Kur briesmas nedraudēja viņa labsajūtai un dzīvībai, laidu brīvsolī un kopā gājām gan pārgājienos, gan strādājām. Laikam jau fakts, ka Karalis Artūrs no bērnu dienām nekad nav redzējis citu cāli, lika viņam domāt, ka viņš ir maziņš cilvēciņš un tāpēc atkārto visas manas darbības, un visur seko."

View this post on Instagram

A post shared by pinta kauce (@pinta_kauce) on Jun 15, 2018 at 11:37am PDT

Kā jau visi dzīvnieki, ko mēģinām pieradināt, arī vistas un gaiļi atpazīst, kur ir ēdiens un siltums, un līdz ar to atpazīst to, kas to viņam nodrošina. Protams, ir pārsteidzoši redzēt, ka lauku dzīvnieks tevi atpazīst, gaida un sargā, bet putni ir daudz inteliģentāki, nekā mums liekas. Karalis Artūrs ir iemācījies saucot nākt klāt, bet vairāk neko viņam nemācu. Dzīvnieks nav spēļmantiņa un iemācīt tiem būt pārāk drošiem un nebaidīties var būt riskanti viņu pašu drošībai. Mēs neesam kopā ar dzīvnieku 24 stundas diennaktī, tāpēc ir svarīgi, ka netiek izdresēti viņa instinkti.

Kā jau minēju, Karalis Artūrs īsti nezina, ka ir gailis, tāpēc labi jūtas jebkādā kompānijā – ir sadraudzējies arī ar saimniecības suņiem, kurus, ja vien ir iespēja, dzenā."

Taču, neskatoties uz to, ka izvēlējusies gaili par savu mājdzīvnieku, Pinta neatbalsta dzīvnieku turēšanu dzīvoklī. "Jebkuram dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, ir savas vajadzības. Uzskatu, ka turēt jebkuru dzīvnieku, sākot no kāmīša līdz sunim, it īpaši – lauku vai eksotiskos dzīvniekus, tiem neatbilstošos apstākļos ir nepareizi. Un sekot eksotisko mājdzīvnieku "modei" ir vairāk kā neētiski. Gailis vai vista var būt kāda draugs, ja tiek turēts tam atbilstošos apstākļos – putniem patīk rušināties smiltīs, meklēt sev ēdienu, tiem patīk svaigs gaiss un pastaigas, tiem patīk saule, un D vitamīns ir nepieciešams, lai tie justos labi un būtu veseli, ar saulrietu tie iet gulēt un tiem patīk dzīvoties uz laktas. Ja šo var nodrošināt pilsētas dzīvoklī, esmu, protams, par. Bet, pirms adoptēt jebkādu dzīvnieku, iesaku visiem padomāt, vai tiešām varam nodrošināt tam nepieciešamo un darīt laimīgu visā viņa dzīves garumā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!