Jānis Krīvēns: 'Heits ir savu iekšējo problēmu izgāšana'

Vai tu atceries, kad bija pirmā reize, kad tevi kāds apsmēja vai ņirgājās? Kāds bija tā iemesls?

Man šķiet, ka tā bija sākumskola. Es biju mazs, tievs un kaulains puisis - ļoti viegls mērķis nedaudz stiprākiem un lielākiem bērniem. Vēlāk kā aizsargmehānismu sāku izmantot humoru vai padarīšanu sevi par klaunu. Savukārt interneta vidē ņirgāšanās notiek vēl joprojām un regulāri, tāpēc nevaru atcerēties pirmo reizi, kad saskāros ar apsmiešanu, ņirgāšanos vai negatīviem komentāriem. Kādam vienmēr nepatiks tas, ko tu dari vai ko esi pateicis, tāpēc šī parādība vienkārši ir jāpieņem. Man šķiet, ka gadu laikā es esmu kļuvis diezgan nejūtīgs pret šādām negācijām.

Vai arī tu pats kādreiz esi bijis "heitera" lomā?

Jā, absolūti. Tas ir noticis, sekojot bara instinktam, jo, piemēram, skolas laikā Tev pašam ir bail kļūt par upuri. Kopumā vēl pirms kāda pusotra gada es pats biju diezgan naidīga persona, jo stāvoklis manā privātajā un sociālajā dzīvē nebija tik labs, cik gribētos. Tad šo iekšējo riebumu, kas mīt Tevī pašā pret sevi un savu situāciju, Tu absolūti nepamatoti izliec pret citiem. Īstenībā jebkāds heits ir savu iekšējo problēmu izgāšana.

Kāda ir tava spilgtākā atmiņa, kas saistīta ar "heiteriem"?

Nesen Twitter apmainījos ar dzēlībām ar vienu džeku, kas izteica personiski aizskarošus komentārus. Ziņu portālā tiku pieteikts kā mākslinieks un mūziķis, taču, protams, šis puisis, kurš pats spēlē ģitāru un ir dalībnieks nedaudz mazāk zināmā grupā, izmantoja izdevību, lai norādītu, "kas es par mūziķi?". Šis pats cilvēks arī iepriekš ir vairākas reizes ļoti SKĀBI izteicis šo publisko viedokli. Šī gan bija pirmā reize, kad parādīju zobiņus un saruna beidzās pēc pāris dzēlību apmaiņām sociālajos medijos. Tagad to nožēloju, jo sanāk, ka pārkāpju to, ko pats sludinu – šādiem komentāriem nevajag pievērst uzmanību, tomēr šī "viedokļu apmaiņa" bija sasniegusi savu kulmināciju. Atzīstu, ka šo dzēlību apmaiņu nožēloju un neiesaku nevienam ņemt piemēru, jo dienas beigās visi iesaistītie paliek par zaudētājiem.

Kā tu raksturotu vidējo "heiteri" Latvijā?

Ar sevi un savu dzīvi nelaimīga un ļoti pelēka viduvējība, kas nekad nav izdarījusi neko ārpus savas komforta zonas.

Kāpēc tu izvēlējies pievienoties kampaņai "I love you, hater"?

Galvenais iemesls ir tas, ka ar dalību kampaņā es ar savu pieredzi un caur savu redzējumu, gribu iedvesmot citus cilvēkus darīt trakas lietas! Darīt lietas, kas ir ārpus viņu komforta zonas, darīt lietas, kas viņus motivē no rītiem izkāpt no gultas. Es gribu iedrošināt un iedvesmot jebkuru cilvēku, kurš baidās no negatīvas rezonanses vai no tā, ka viņu kāds "nesapratīs". No guts no glory, kā saka.

Kādi, tavuprāt, ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas aizvainot un aizskart citus, norādot uz to atšķirībām vai uzskatiem, kuri nebilst vairākuma redzējumam?

Cilvēki paši ir ļoti neapmierināti ar savu dzīvi. Lielākoties problēma nav Tevī - problēma ir heiterī, viņa dzīvē un viņa pasaules uztverē. Viņš savus kompleksus un savas bailes, savu aizvainojumu izliks uz Tevi, jo attiecīgajā mirklī tieši Tu būsi viegls mērķis. Ja Tu esi citādāks, ja Tev sokas labāk nekā viņam, ja Tu dari un sasniedz vairāk par viņu – heiterim tas skauž! Šis cilvēks ir iesprūdis vienā konkrētā bedrē, no kuras viņš neredz izeju, tāpēc vienīgais ir izlikt savu žulti uz Tevi. Viņa dzīve ir garlaicīga un pelēka. Tava ir krāsaina un interesanta. Viņam tas besī. Viņš arī grib, lai Tava diena būtu tikpat pelēka, cik viņa.

Kādi soļi būtu jāsper gan indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā, lai izbeigtu vai mazinātu apcelšanu, negatīvus komentārus internetā un citas līdzīgas izpausmes?

Man šķiet, ka tā ir vienkārši sociālās labklājības celšana un nevienlīdzības mazināšana. Ja indivīds ir audzis betona miskastes džungļos, viņš būs ļoti agresīvs. Viņš skatīsies uz pasauli draudīgi. Arī izglītība un vide spēlē būtisku lomu, jo vide veido katru indivīdu. Esošā izglītības sistēma un sociālo slāņu hierarhija viņu iedrošina būt viduvējībai un nekad nesasniegt neko dižu vai kaut ko tādu, kas viņu izceltu no masas. Ir ļoti maz izglītības iestāžu un virzienu, kas Tevi iedrošina būt ekspresīvam. Pārsvarā Tevi iedrošina paņemt hipotekāro kredītu, mašīnu līzingā uz 7 gadiem, uzbliezt 2 bērnus, dabūt augstāko izglītību un iegūt viduvēju menedžmenta pozīciju par viduvēju algu, kas atpaliek no atalgojuma Eiropas līmenī. Tad, kad Tu esi apzināti vadīts uz šīm dzīves izvēlēm - viss cits, kas tajās nav iekļauts, sāk Tev besīt. Tu sāc skatīties ar nicinājumu uz cilvēkiem, kas izvēlas iet citu ceļu, kļūstot par anonīmu komentētāju ziņu portālos un zem YouTube video. Tā kļūst par Tavu relaksācijas metodi.

Kā tu tiec galā ar negācijām?

Pārsvarā cenšos tās ignorēt, jo negācijas ir kā bloki pie acīm sacīkšu zirgiem hipodromā, lai tas neredz to, kas noris apkārt, un varētu fokusēties tikai taisni un uz savu mērķi. Viņi neredz to vājprātu, kas notiek pa labi un kreisi. Ja skrējiena vidū šie bloki ap acīm pazudīs, zirgs visdrīzāk nokritīs un vēl paraus līdzi arī citus. Es pārsvarā cenšos neatbildēt, bet ir daži ļoti reti un īpaši izņēmumi un gadījumi, kad parādu zobiņus.

Kāds būtu tavs ieteikums jauniešiem, kuri paši saskārušies ar apsmiešanu, ņirgāšanos un pret tiem tieši vērstu agresivitāti (fizisku, emocionālu)?

Neapstāties. Nepadoties. Neļauj sevi salauzt. Tajā brīdī, kad Tu salūzti – viņi uzvar. Spīta un principa dēļ, Tu nedrīksti ļaut viņiem uzvarēt. Lai cik būtu smagi, nepanesami un lai cik ļoti liktos, ka pasaule brūk kopā, Tu nedrīksti padoties, jo vistumšākā stunda ir tieši pirms rītausmas. Neļauj citiem cilvēkiem izlemt Tavā vietā. Tā ir Tava dzīve un Tava izvēle. Tu uzņemies pilnu atbildību par to, ko dari. Neļauj nevienam ieskaidrot pretējo.

* Ielūdzam ikvienu interesentu piedalīties arī diskusijā un kampaņas "I love you, hater" atklāšanas pasākumā 30. maijā plkst. 19:00 Kalnciema "Ezītī miglā" (Slokas iela 17).