Pēc japāņu matemātiķu domām, debesu ķermeņus var izmantot kriptogrāfijā. Kens Umeno un viņa darbinieki ir piedāvājuši izmantot šifrēšanai kvazāru signālus. Kvazāri ir ārpusgalaktikas objekti, kas no Zemes atrodas simtiem miljonu gaismas gadu attālumā.
Pēc Umeno vārdiem, kvazāru ģenerējamie radiotrokšņi ir labs piemērs atslēgai “vienreizējajam šifram”. Metode, kurā izejas ziņojumam “uzklāj” nejaušu bitu secību, pateicoties Šenona darbiem, ir pazīstama kā vienīgā absolūti drošā komunikācijas metode. Atslēgai ir jābūt maksimāli entropiskai (tas ir – nejaušai) un to nedrīkst izmantot atkārtoti.

Neskatoties uz visām priekšrocībām, vienreizējo šifru izmanto reti: pirms apmainīties ar ziņojumiem, ir jānodod atslēga, kas ir ar ziņojumu savietojama garumā. Turklāt “nejaušās secības”, ko rada dators, nav nejaušas šī vārda striktākajā nozīmē. “Šifrēšana ar kvazeru” likvidē šīs problēmas: sakaru seansa dalībnieki vienojas tikai par to, kādam objektam un kad sekot, bet tad vienlaicīgi saņem gatavu “atslēgu” no kosmosa.

Kvazārus jeb “kvazizvaigznes” atklāja 1950. gadu beigās. Astronomi tās aprakstā kā anomāla spožuma (tas tūkstošiem reižu pārsniedz galaktiku spožumu) radiodiapazonā aktīvus objektus, kas veidoti no bezstrukturāla matērijas mākoņa, kas krīt uz melno caurumu. Tuvākais no zināmajiem kvazāriem, 3C 273, atrodas 2,2 miljardu gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit