Nams24 : Mājoklis pie ūdeņiem - vilinājums un risks

Latvijas jūras piekrasti divās trešdaļās tās garuma vairāk vai mazāk skar krasta erozija jeb noskalošana. Vispamatīgākā krastu noskalošana notiek vētru laikā, kad krastmalu nesargā ledus krāvumi. Ja pirms gadiem 40 stāvkrasti tika noskaloti ar ātrumu aptuveni 1 m gadā, pēdējās desmitgadēs erozijas ātrums Latvijā ir pieaudzis pat pieckārt. Visā pasaulē tiem, kas dzīvo pie jūrām un okeāniem, jārēķinās ar krasta noskalošanos jeb eroziju vētru laikā, zemāko teritoriju applūšanu, kā arī pludmales un priekškāpu smilšu pārpūšanu iekšzemē.

Valstiskā līmenī Latvijas krastu erozijas monitorings praktiski netiek veikts, tomēr krastu posmi, kuros jau ilgstoši norisinās aktīva krastu erozija, ir labi zināmi. Gan vietējiem iedzīvotājiem, gan plašākai sabiedrībai, kad kārtējo plūdu vai vētru laikā par to tiek ziņots medijos. Latvijā plūdu un krastu erozijas uzraudzība atrodas LVĢMA (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra) pārziņā. Jāatzīst, aģentūras izmantotās metodes ir visai novecojušas, turklāt netiek veikts regulārs visas Baltijas jūras krasta līnijas monitorings, vairāk tiek apsekots Rīgas jūras līcis, mazāk atklātās jūras piekraste. Lai noskaidrotu, vai īpašumi ūdeņu tuvumā Latvijā tiešām ir apdraudēti, Nams24 konsultējās ar SIA "Metrum" ĢIS (Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēmas) nodaļas vadītāju Arti Markotu.

Atbildot uz Nams24 jautājumu, Artis Markots skaidro, ka "Latvijas piekrastē pašlaik ir vismaz 33 paaugstināta, reāla krasta noskalošanas riska joslas, tajā skaitā divdesmit viena (64%), kur apdraudētas dzīvojamās un saimniecības ēkas, inženierkomunikācijas un ražotnes." Augsta riska joslās ietilpst lielākā daļa Kurzemes piekrastes no Lietuvas robežas līdz Ovīšragam - Nida, Mietrags uz ziemeļiem no Papes, Bernātu rags, Pāvilostas vēsturiskā apbūve, Sakas, Jūrkalnes un Užavas pagasta krasti, kur noskalošanas riskam pakļautas aptuveni 100 dzīvojamās ēkas. Apdraudēta ir Pāvilostas pelēkā kāpa, kuru plānots pievienot dabas liegumu sarakstam. Arī liela daļa Kurzemes jūrmalas no Kolkas līdz pat Jūrmalai, kā arī Vidzemes jūrmalas posms no Saulkrastiem līdz Vitrupei. A. Markots uzsver: "Šajā teritorijā ir daudz apdzīvotu vietu ar tendenci uz apbūves paplašināšanos."

Savukārt, Rīgas tuvumā pie plūdu apdraudētām vietām, kuru skaits ir ievērojams, "Metrum" speciālists min Bolderāju, Mangaļsalu un Ķīšezera palienes teritoriju, kā arī citas Pierīgas teritorijas, kur apbūvētas upju vai ezeru palieņu teritorijas. Atsevišķos avotos minēts, ka Rīgā vien 80 km2 (no pavisam 317 km2) pakļauti applūšanas riskam, tajā skaitā AB dambis. Katru gadu lieli plūdi ir Pļaviņās un Jēkabpilī, regulāri applūst Lielupes un Gaujas lejteču tuvējās teritorijas.

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu teritorijās, kuras applūst vismaz reizi 100 gados, spēkā ir apbūves liegums. Tajā pašā laikā datu trūkuma dēļ likuma izpildi par apbūves aizliegumu teritorijās, kas applūst vismaz reizi simt gados, faktiski nemaz nevar uzraudzīt. Artis Markots iesaka pirms apbūves zemes iegādes konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldību vai griezties pie speciālistiem ar lūgumu veikt vietas plūdu riska izvērtējumu. "Likumdošanā paredzēts, ka, pašvaldībām izstrādājot teritorijas plānojumu, jāveic teritorijas ar paaugstinātu plūdu iespējamību apzināšana, taču līdzekļu trūkuma un precīzas zemes reljefa informācijas trūkuma dēļ šī informācija vai nu netiek norādīta, vai arī ir neprecīza", skaidro ĢIS nodaļas vadītājs.

Artis Markots uzskata, ka visas Latvijas piekrastes monitorings optimāli būtu jāveic reizi gadā, ideālā gadījumā pēc katras lielās vētras. Regulāri būtu jāapseko augsta riska teritorijas, lai varētu veidot maksimāli precīzus plānus un plūdu prognozes. Tā kā precīza digitālā reljefa modeļa applūstošajām teritorijām Latvijā patlaban nav, cieš gan privātpersonas, gan uzņēmumi, kuri iegādājas īpašumus applūstošajās teritorijās. Starp citu, patlaban no 527 vietējām pašvaldībām tikai 301 pašvaldībā ir izstrādāts un reāli spēkā esošs teritorijas plānojums. Piemēram, Lietuvā jau darbojas plūdu prognozes modelis. Somijā, kuras teritoriju procentuāli ieņem vairāk ūdens nekā sauszeme, ar likumu noteikts, cik bieži jāveic applūstošās zemes apsekošana un datu aktualizācija. Daudzās Rietumeiropas valstīs ar krastu erozijas monitoringu nodarbojas valsts apmaksāti institūti, sistēmas attīstītas augstā līmenī. Lielākoties šajās valstīs (Holande, Vācija, Lielbritānija u.c.) piekrastes monitorings tiek veikts izmantojot fotogrammetriskas metodes. Pasaules praksē pieņemts, plānojot pilsētas vai blīvi apdzīvotas vietas, izmantot liela mēroga ortofoto. Šobrīd SIA "Metrum" vienīgajiem Latvijā ir lidmašīna, kas aprīkota ar jaunākās paaudzes mērinstrumentiem, kas ļauj iegūt augstas precizitātes foto uzņēmumus un zemes virsas reljefa datus. Izmantojot šo tehnoloģiju, iespējams iegūt precīzu vienlaidus zemes reljefa informāciju par plašu teritoriju kvalitātē, kāda nav iespējama pat topogrāfiskas uzmērīšanas rezultātā. Balstoties uz iegūtajiem datiem, iespējams sagatavot rekomendācijas plūdu vai krasta erozijas skarto teritoriju iedzīvotājiem. A.Markots skaidro, ka prognozēt plūdus, kas katru gadu norisinās vētru vai pavasara palu rezultātā, ir samērā vienkārši: "Balstoties uz ilgu gadu garumā vāktiem meteoroloģijas datiem, iespējams noteikt, kādu vēju iedarbībā, cik lielā mērā celsies ūdens līmenis vējuzplūdu gadījumā. Ja pieejams precīzs zemes reljefa modelis, iespējams aprēķināt, kādas teritorijas applūdīs un, kuras ēkas vai inženierkomunikāciju objekti tiks apdraudēti. Tādējādi iespējams savlaicīgi brīdināt apdraudētās personas un laikus uzsākt pretpasākumus." Savukārt, precīzi prognozēt jūras krastu eroziju ir grūtāk, jo to nosaka daudzu faktoru kā krasta ģeoloģiskā uzbūve, piekrastes zemūdens daļas īpatnības, vēja virziens un stiprums kopums. "Iespējams, ka kādā posmā vienas vētras laikā tiek noskaloti aptuveni 20 m, bet dažus desmitus metru tālāk tikai 5," stāsta Artis Markots. Tā kā pakalpojums tirgū tiek piedāvāts nesen, pieprasījums pagaidām nav liels. Šādi dati esot izmantoti Pāvilostas teritorijas plānojumā, turklāt "Metrum" iesniedzis projektu Latvijas vides aizsardzības fondā par krasta erozijas joslu apzināšanu ortofoto materiālos.

Uz Nams24 jautājumu par minētā pakalpojuma izcenojumu, atbilde nav viennozīmīga, jo izmaksas atkarīgas gan no konkrētā pasūtījuma, gan apsekojamās platības. Ortofoto un zemes virsas reljefa datu sagatavošana teritorijām ap 10 km2 maksā ap 3600 LVL. Teritorijām ap 100 km2 - 9000 LVL. Tikai reljefa informācija objektam ap 10 km2 maksā aptuveni 2800 LVL. Savukārt, teritorijām ap 100 km2 - 6000 LVL. Kā redzams, datu ieguve izdevīgāka plašākām teritorijām. Artis Markots skaidro, ka "Metrum" iegūtie dati tiek regulāri uzkrāti, līdz ar to, ja dati par interesējošo teritoriju jau ir uzņēmuma rīcībā, tos iespējams iegūt daudz lētāk. Savukārt, lai sagatavotu klientam precīzas rekomendācijas par ieteicamāko ēkas atrašanās vietu, papildus nepieciešami hidro­meteoroloģijas dienesta dati. Potenciālos klientus varētu interesēt iespēja ar laiku iekļaut informāciju no "Metrum" datu bāzes bankām iesniedzamajos vērtējumos kredītu saņemšanai īpašumiem, kas atrodas ūdeņu tuvumā.

Uz Nams24 jautājumu "Cik tālu no ūdeņiem ir droši būvēt un dzīvot?", "Metrum" speciālists atzīst, ka "jo tālāk no jūras, jo drošāk." Turklāt ir atsevišķi krasta posmi, kur noskalošanās ātrums vētras laikā var sasniegt pat 20 - 30 m gadā. Savukārt, "vērtējot plūdu risku, noteicošais nav attālums, bet gan vietas pacēlums virs tuvējā ūdens objekta", uzsver A.Markots. "Ir teritorijas, kur pat 20 m attālumā no krasta var dzīvot droši, bet ir vietas, kur plūdu risks saglabājas pat vairāku simtu metru attālumā no ūdens objekta." Speciālists uzskata, ka "šādās vietās labākās mājas būvniecības vietas izvēlē ieteicams vadīties pēc precīziem apvidus reljefa datiem, jo apdraudēta var būt ne tikai pati ēka, bet arī piekļūšanas iespējas tai."

Arī Nams24 iknedēļas aptaujā "Vai, Jūsuprāt, ikgadējās vētras un plūdi ietekmēs nekustamā īpašuma cenas ūdeņu tuvumā?", 54% respondentu uzskata, ka pilnīgi nekas nespēs mazināt pieprasījumu pēc īpašumiem ūdeņu tuvumā. Tiesa, tie, kuri jau saskārušies ar plūdu un krastu erozijas sekām, kļuvuši apdomīgāki. Tajā pašā laikā ekskluzīvie īpašumi, kaut vai regulāri pārplūstošā Baltezera krastā, par kuriem to īpašnieki presē mēdz stāstīt un rādīt, pagaidām vismaz tirgū piedāvāti netiek.

Vai, Jūsuprāt, ikgadējās vētras un plūdi ietekmēs nekustamā īpašuma cenas ūdeņu tuvumā? Avots: Nams24

Šī gada 4.jūnijā publiskotajā ANO ziņojumā teikts, ka globālās sasilšanas rezultātā Āzijā no krastiem izies upes, Arktikā kusīs ledus un visā pasaulē paaugstināsies jūras līmenis, ietekmējot simtiem miljonus cilvēku visā pasaulē. A.Markots skaidro, ka "Latvijā krasta eroziju globālas sasilšanas kontekstā ietekmē ne tik daudz jūras līmeņa celšanās, bet gan ilgstošais silto ziemu periods, kurās nespēj izveidoties pastāvīga ledus sega, kas kalpotu kā dabisks krastu aizsargmehānisms." Eiropas jūru krastu erozijas pētnieki iesaka vairākus rīcības variantus, tajā skaitā, kavēt jūras virzīšanos uz krastu, saglabājot mitrājus un niedrājus; pakāpeniski atkāpties no apdraudētajiem krasta posmiem; neatkāpties, veidojot stacionāras krasta aizsargbūves u.c. Latvijas apstākļos tomēr prātīgāk būtu pakāpeniski atkāpties, nebūvējot apdraudētajās teritorijās, jo jūras krastu erozija ir dabisks process, kuru nav iespējams apturēt. Ja, protams, nav žēl ieguldīt un uzcelt māju uz kādiem gadiem desmit.

Arī ASV, saskaņā ar "Florida Environmental Protection Agency" (Floridas Dabas Aizsardzības Aģentūra) datiem, vairāk nekā pusi no smilšu pludmalēm 825 jūdžu (apmēram 1327 km) garumā, skar ievērojama krasta erozija. Kopš 1989.gada šis rādītājs pieaudzis par 31%. Turklāt ASV krasta joslu apdraud ne tikai erozija, bet arī spēcīgi orkāni. Neskatoties uz to, mākleri atzīst, ka piekrastes īpašumi joprojām ir vispieprasītākie, un arī dārgākie. Atbilstoši "Florida Insurance Commission" (Floridas Apdrošināšanas Komisija) datiem, īpašumu apdrošināšanas maksa Floridas piekrastē pēdējos gados dubultojusies. Atsevišķas aģentūras pat vairs neapdrošina īpašumus piekrastes zonā, kas stiepjas no Floridas līdz Ņujorkai. ASV, pērkot īpašumus piekrastē, tiek rekomendēts pārbaudīt "Coastal Management Office" (Krasta Vadības Birojā), vai pēc 10 gadiem īpašums nebūs ieskalots okeānā. Kā alternatīva riskantam ieguldījumam okeāna krastā tiek piedāvāts neriskēt ar investīcijām un īrēt uz sezonu villas smalkos kūrortos Bahamās, Mehiko, Floridā un Virdžīnu salās. Par attiecīgu maksu, protams.

Diāna Zobena, Nams24 redaktore