Foto: AFP/Scanpix
Zinātnieki jau sen ir nonākuši pie secinājuma, ka Mēness izveidojās pēc tam, kad pirms miljardiem gadu Zemē ietriecās Marsa izmēra debess ķermenis, tomēr precīza Zemes dabiskā pavadoņa precīzs vecums līdz šim bija kaismīgu strīdu objekts.

Daži speciālisti apgalvo, ka tas noticis aptuveni 30 miljonus gadu pēc Saules sistēmas noformēšanās, turpretī citi ir pārliecināti, ka Mēness veidojies vismaz 100 miljonus gadu vēlāk.

Tagad starptautiska astronomu komanda Seta Jakobsona vadībā izskaitļojusi, ka taisnība bijusi pēdējiem, turklāt zinātnieki atklājuši tā saucamo "ģeoloģisko pulksteni".

Pētnieki no Francijas, Vācijas un ASV izstrādāja 259 Merkūrija, Venēras, Zemes un Marsa formēšanās datormodeļus, un, veicot analīzi, atklāja saistību starp to, kad tieši notika Zemes sadursme ar gigantisko debess ķermeni, un matērijas daudzumu, kas Zemei pievienojās pēc trieciena.

Šī saikne darbojas kā pulkstenis, kas skaita laiku kopš brīža, kad izveidojās Mēness, un, pēc zinātnieku vārdiem, tā kļuvusi par pašu vecāko "ģeoloģisko pulksteni" Saules sistēmas pastāvēšanas vēsturē.

Kā liecina raksts žurnāla Nature jaunākajā numurā, šis atklājums ir īpaši svarīgs, jo zinātniekiem Mēness vecumu izdevies noteikt, nebalstoties uz atomu kodolu radioaktīvās sabrukšanas mērījumiem un interpretāciju.

"Mēs bijām sajūsmināti, atklājot šo "pulksteni", kuš nav balstīts uz datēšanas radiometrisko metodi," izteicies Jakobsons.

Balstoties uz ģeoķīmiskajiem mērījumiem, zinātnieki tagad secinājuši, ka Mēness noformējies aptuveni 95 miljonus gadu pēc Saules sistēmas izveidošanās (pieļaujamā kļūda ir 32 līdz 39 miljoni gadu). Savukārt pati Saules sistēma, pēc astronomu domām, veidojusies aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!