16. aprīlī dzimšanas dienu svin latviešu komponists, mūsdienu klasiķis un skaņas ģēnijs Pēteris Vasks. Par godu skaņraža 70. jubilejai Rīgas Domā plkst. 19.00 izskanēs īpašs koncerts, ko pats komponists iecerējis kā dievkalpojumu. Sveicot Pēteri Vasku jubilejā, aicinām klausīties viņa mūziku un iepazīt viņa skaņdarbus gan ierakstos, gan klātienē koncertos.
"Cik vēl man atlicis, es gribētu rakstīt lūgšanas un lūgt par mums visiem, skaņu valodā," tā teicis pats komponists. Galvenie motīvi un iedvesmas avoti viņa mūzikā ir daba, dzimtenes mīlestība un Visaugstākais. Mūzikas apskatnieki uzsver – Pētera Vaska mūzikas galvenā pazīme ir garīgums, tā ir sava veida sludināšana, dvēseles maize.
Pēteris Vasks starptautisko atzinību guvis jau kopš 90. gadu sākuma, drīz pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas un "dzelzs priekškara" krišanas. Kopš tā laika viņa skaņdarbus izpildījuši pasaulē slaveni kolektīvi, solomūziķi un kori. Šobrīd Pētera Vaska mūziku pasaulē izdod izdevniecība "Schott", kuras mājaslapā, starp citu, precīzi uzskaita, kur šobrīd pasaulē vēl skan latviešu skaņas meistara darbi. Piemēram, 16. aprīlī – komponista jubilejā – viņa mūziku atskaņos arī orķestris Nīderlandē, bet nākamnedēļ tā skanēs koncertos Somijā un Vācijā. Viņa darbus regulāri atskaņo visā pasaulē.
Komponista jubilejā aicinām noklausīties piecus no viņa zināmākajiem skaņdarbiem, kas būtu jāzina ikvienam.
'Tālā gaisma'
Koncerts vijolei un stīgu orķestrim "Tālā gaisma" ("Distant Light" 1997) ir viens no zināmākajiem un starptautiski plašāk izskanējušajiem Pētera Vaska skaņdarbiem. Tas balstās bērnības atmiņās un veltīts komponista skolasbiedram, izcilajam vijolniekam Gidonam Kremeram. Šis skaņdarbs iekļauts izdevumā "1001 skaņdarbs, kas jānoklausās pirms nāves" ("1001 Classical Recordings You Must Hear Before You Die")
'Lauda'
"Lauda" (1986) ir teju pravietisks skaņdarbs, sacerēts īsi pirms padomju režīma krišanas. Skaņdarba iecere tapusi Krišjāņa Barona 150. jubilejas gadā, līdz ar Dainu tēva veikumu, godinot arī dzimteni un brīvību. Pats komponists ir atzinis, ka šis skaņdarbs ir veltījums savai tautai.
Koncerts čellam
Pētera Vaska koncertu čellam 1994. gadā pirmatskaņoja Berlīnes radio orķestris kopā ar čellistu Dāvidu Geringas. Skaņdarbs īpaši rakstīts talantīgajam lietuviešu mūziķim. "Sacerot Koncertu čellam un orķestrim, daudz domāju par padomju impērijā pavadītām ciešanu un pazemojumu desmitgadēm. Par personības pretīmstāvēšanu trulai, brutālai varai. Par spēka avotiem, kas palīdzēja izturēt," tā par skaņdarbu teicis pats komponists.
'Māte Saule'
Saule, gaisma, mūžība – Pēterim Vaskam raksturīgās tēmas skan arī vienā no viņa populārākajiem kormūzikas darbiem "Māte Saule", kas jau ir laikmetīgās kormūzikas klasika. Šis skaņdarbs ar Jāņa Petera dzeju skanējis gan Latvijas Radio kora, gan Valsts akadēmiskā kora "Latvija", gan jauniešu kora "Kamēr..." un citu repertuārā un ierakstos. Tāpat šo skaņdarbu iecienījuši ārzemju kori.
'Baltā ainava'
Meditatīvais skaņdarbs "Baltā ainava" ir daļa no Pētera Vaska skaniskajām pārdomām par pārmaiņam dabā gada apritē ciklā "Gadalaiki". Skaņdarbs tapis 1980. gadā, gadu vēlāk – "Rudens klaviermūzika (Quasi una sonata)". "Pavasara klaviermūzika (Quasi una sonata)" tapusi 1995. gadā, bet 2010. gadā Vasks pabeidza partitūru, kas veltīts vasarai, lai gadalaiku cikls būtu pilnīgs. 2010. gada pavasarī tika izdots CD "Gadalaiki", kurā visus šos skaņdarbus atskaņo pianists Vestards Šimkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
