Svētdien, 28. oktobrī, pulksten 14 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisināsies lekcija “Latvijas bākas – bijušās un esošās”, uz kuru aicināti visu paaudžu interesenti. Kolonnu zālē, muzeja Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs, Baltijas jūras piekrastes bāku vēstures pētnieks Andris Cekuls stāstīs par bāku vēsturi un šodienu pasaulē un Latvijā, lekcijas tēmu vizualizējot ar unikāliem vēsturiskiem attēliem.

Bākas pasaulē un arī Latvijā nesaraujami saistītas ar jūrasbraucējiem. Tas reiz bija viņu drošības garants un ceļa gaisma. Bāka ir arī zīme, kura liecina par krasta un patvēruma ostas tuvumu. Latvijā reģistrētās 19 bākas rāda kuģu vadītājiem drošāko ceļu nemierīgajā jūrā. Tās gadsimtu gaitā ir tapušas un pilnveidojušās no visvienkāršākajiem ugunskuriem krastmalā līdz moderniem navigācijas torņiem visā mūsu Baltijas jūras piekrastē. Tas ir arī stāsts par bāku uzraugiem, kuru uzdevums bija uzturēt tās darba kārtībā. Latvijā bākas atrodas no Lietuvas robežas līdz pat Ainažiem.

Kas ir bākas? Bākām piemīt īpaša pievilcība – tās rāda ceļu uz mājām un brīdina par briesmām. Terminoloģijas definīcija to traktē šādi: "Bāka ir ierīce, kas ļauj noteikt kuģa vai laivas atrašanās vietu jūrā. Tā sastāv no signāla (parasti gaismas) avota un būves, kas nodrošina signālierīces atrašanos piemērotā vietā un augstumā. Bākas gaismas signālu var papildināt skaņas un radio signāli. Bākas var būt industriālās arhitektūras pieminekļi un kalpot par tūristu skatpunktiem, piemēram, Miķeļtorņa bāka".

Laiks, kad bākām kuģu veiksmīgā ceļošanā, bija izšķirīga nozīme, palēnām aiziet pagātnē. Modernie kuģi, aprīkoti ar mūsdienu navigācijas iekārtām, ceļu jūrā atrod paši. Tomēr, bākas vēl pilda būtisku misiju un nav tikai interesantas un kultūrvēsturiski nozīmīgas vēstures liecības.

Viens no septiņiem pasaules brīnumiem bija Aleksandrijas bāka, kura tika uzbūvēta 3. gadsimtā pirms mūsu ēras Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā. Bākas augstums bija 120 – 140 metri, un naktī tajā tika degta milzu uguns, bet dienā ceļu norādīja baltu dūmu stabs.

Latvijas augstākās bākas ir Miķeļbāka, Irbes bāka, Ovīšu bāka, Akmeņraga bāka, Daugavgrīvas bāka.

Interesentiem būs iespēja uzzināt unikālu informāciju par jūrasbraucēju noslēpumaino, skarbo, kā arī ar romantiku apvīto tēmu. Ar savām zināšanām dalīsies Andris Cekuls – grāmatas "Latvijas bākas/ Lighthouses of Latvia" autors.

Lekcija tiek rīkota Senioru dienas programmu laikā. Programmas apmeklētājiem būs iespēja arī apskatīt visu muzeju, kā arī jaunākās izstādes – "Lietots Rīgā. 19.gs. otrā puse – 1918.gads" un "Dziesmu svētku relikvijas. 1873 – 2013", kā arī būs īpaši draudzīga Senioru dienas ieejas maksa – 1,50 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit