Foto: Shutterstock
Dārza darbu sezonā augsne čum un mudž no zirnekļiem, kuri par savu mājvietu izvēlējušies augus. Nereti ir dzirdēti mīti, ka zirnekļi dārzā nav nekādi labie vēstneši un augiem rada postu, bet, kā ir patiesībā, to skaidrojam ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākā dārzkopības eksperta Māra Narvila un Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta pētnieces Ineses Ceras palīdzību.

Zirnekļu dārzā ir tik daudz – kamēr daži ir pavisam maziņi, ka knapi tos var pamanīt, citi izceļas ar saviem iespaidīgajiem izmēriem, kas liek domāt par to, vai tikai gadījumā Latvijā zirneklis nav ieceļojis no ārvalstīm un nav bīstams. Tomēr bažām nevajadzētu būt, jo Latvijā indīgo zirnekļu nav.

Mītošās zirnekļu sugas dārzos un iecienītākās vietiņas


Kā "Tavs Dārzs" stāsta pētniece Inese Cera, dārzā sastopamie zirnekļi pārstāv tikai daļu no Latvijā sastopamajām zirnekļu sugām. Tieši dēļ strukturālās daudzveidības, piemēram, augsnes (kompostkaudze un kailzeme), veģetācijas (ziedi, koki un krūmi, zālājs), kā arī dažādas ēkas un nojumes, ir atrodamas dažādās zirnekļu sugas.

Augsnes līmenī un kompostkaudzēs mitinās vilkzirnekļi (Lycosidae). Pētniece norāda, ka tie pavasarī atpazīstami ar to, ka mātītes vēdera galā nēsā līdzi baltu kokonu, pilnu ar oliņām, no kurām vēlāk izšķilsies jauni zirnekļi. Tad vēl kompostkaudzēs vai citās piemērotās vietās mājo zemeszirnekļi (Gnaphosidae). Savukārt lēcējzirnekļi (Salticidae), kā atzīmē Cera, sastopami gan uz augsnes, gan uz augiem.

Pētniece norāda, ka augu līmenī (zālaugu un krūmu līmenī) lielākoties būs sastopami tīklus veidojošie zirnekļi – riteņzirnekļi (Araneidae) un slaidzirnekļi (Tetragnathidae). "Šiem zirnekļiem ir svarīgi augi, uz kuriem ir iespējams izveidot tīklu barības iegūšanai," piebilst pētniece, "pati savā dārzā esmu ievērojusi vilkzirnekļus un riteņzirnekļus."

Kā stāsta Cera, māju, saimniecības ēku sienas vai kāds siltumnīcas stūrītis būs iemīļota vieta labirintzirnekļiem (Theridiidae) un piltuvjzirnekļiem (Agelenidae). Viņa skaidro, ka pēdējās divās dzimtās sastopamas sugas, kuras uzskatāmas par sinantropām – ar cilvēka mītnēm saistītām. Turklāt, kā atzīmē Cera, zirnekļi veikli slēpjas, tāpēc dažus ir grūtāk ievērot.

Foto: Shutterstock

Kaitēklis vai sabiedrotais dārzā

"Zirneklis nav kaitēklis dārzā. Viņu varētu uzskatīt par dārznieka sabiedroto, jo savā tīklā vai pašiem spēkiem ķer mušas, laspenes, tauriņus," norāda pētniece. "Mēs tikai neredzam viņa ieguldījumu kaukaiņu skaita ierobežošanā noteiktā teritorijā! Un, jo strukturāli daudzveidīgāks dārzs, jo vairāk dzīvās radības būs sastopamas!"

Arī LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils atgādina par zirnekļu dažādību dārzos un arī mājās, kā arī to radītajiem meistardarbiem – smalkajiem zirnekļu tīkliem, kas ieausti dažādos augos. Kā norāda dārzkopības eksperts, zirnekļu tīkli mēdz būt dažāda izmēra, piemēram, viens var būt daži centimetri, bet cits pat cilvēka augumā, savukārt lielais krusta zirneklis var radīt pat pusmetra lielu tīklu. "Lai arī dažkārt zirnekļu izskats var būt draudīgs, tie ir nozīmīgi zināma līdzsvara uzturēšanai dabā, jo – izķer dažādus kukaiņus. Tādēļ zirnekļu darbs ir respektējams," skaidro speciālists, kurš piebilst, ka zirnekļi ir iecienījuši ne tikai dārzus, bet arī parkus, mežus un telpas.

"Tomēr tīklojumus, ne tīklus, veido arī dažādi kaitēkļi. Ja zirnekļa austs tīmeklis pārsvarā atrodas starp augiem, tad kaitēkļu veidotā tīklojumā kopā tiek savilktas lapas un augu dzinumi, ietinot to visu lielākā vai mazākā kokonā," piebilst Narvils, "šādus veidojumus var radīt tādi kaitēkļi kā augļu koku un ābeļu, pīlādžu tīklkodes, ogulāju lapu tinējs." Viņš skaidro, ka iespaidīgākos tīklojumus veido ievu tīklkodes, kas dažkārt satin visu koku. Kā atgādina speciālists, šo kaitēkļu masveida savairošanās bija vērojama 2018. gadā. "Savukārt šogad jau novērots, ka daudzu augu apakšpusēs – gurķiem, upenēm ir savairojušās tīklērces, kas karstumā un sausumā var kļūt par bīstamu kaitēkli," brīdina eksperts.

Ja tev ir kāds jautājums par kaitēkļiem dārzā, augu audzēšanu, stādīšanu vai citiem dārza darbiem, tad raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!