Foto: F64

Getliņu poligonā vietas atkritumiem atlicis vairs tikai pieciem līdz septiņiem gadiem. Ne šķirošana, ne pārstrāde nelīdzēs. Kamēr Rīgas dome, poligona vadība un citi iesaistītie apspriež iespēju būvēt galvaspilsētā atkritumu pārstrādes rūpnīcu, rīdzinieki rausta plecus – kāpēc vispār šķirot atkritumus?

Šis ir trešais raksts rubrikā "Zelta atkritumi" – par atkritumu savākšanu un pārstrādi Latvijā. Iepriekš rakstījām:



Ideālajā pasaulē visam vajadzētu notikt tā: pie katras mājas atrodas konteineri šķirotajiem atkritumiem. Iedzīvotāji tos piepilda ar tīriem, pārstrādei gataviem atkritumiem. Atkritumu apsaimniekotāji savāc konteineru saturu, šķiro sīkākās frakcijās un par labu cenu pārdod pārstrādes uzņēmumiem. No atkritumiem tiek ražoti jauni, populāri un pieprasīti produkti. Šķiroto atkritumu daļa palielinās, it visi – no Rīgas domes līdz pat Eiropas Komisijai – ir laimīgi. Getliņu poligonā paliek vien aprīkojums biogāzes ražošanai. Ar gāzi kurina siltumnīcas, kurās briest gurķi un tomāti.

Apmēram tā tas notiek Skandināvijā. Latvijas realitāte ir nedaudz cita. "Man šķiet, ka tā ir maldināšana. Birojā šķirojam atkritumus, bet tos visus tāpat sagāž vienā mašīnā. Kāda jēga?" portālam "Delfi" saka Anastasija, kas ikdienā strādā kādā Pārdaugavas biznesa centrā. Ne reizi vien viņa redzējusi, kā visi šķirotie atkritumi tiek sagāzti vienā kaudzē. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ sieviete mājās nešķiro atkritumus, gluži tāpat kā pārējie viņas kaimiņi kādā daudzdzīvokļu mājā Zasulaukā.

Kāda jēga šķirot atkritumus, ja pēc tiem ierodas viens auto? Kādēļ šķirošana ir svarīga, taču bez papildu pūlēm un ieguldījumiem tā neatrisinās atkritumu problēmu Latvijā? Un kāpēc Rīgas dome, "Getliņi" un daudzi citi atbalsta atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvēšanu Rīgā?

Vairumā Eiropas valstu, kas ir līderes atkritumu pārstrādē, tie tiek dedzināti, sarunā ar "Delfi" norāda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides aizsardzības katedras profesors Māris Kļaviņš. Atkritumu dedzināšanas rūpnīcas parasti atrodas tuvu pilsētām. Vīnē tā ir gandrīz pilsētas centrā. "Pārbaudīta tehnoloģija," piebilst zinātnieks. "Dedzināšanai nepieciešama augsta temperatūra, vismaz 800 grādu. Optimālā temperatūra, lai dedzināšana būtu efektīva, – 1200 grādu. Tiek iegūts siltums, elektrība un pelni, ko var aprakt un pārstrādāt. Būtisks faktors: sadzīves atkritumiem ir komplicēts sastāvs. Lai gaisā nenonāktu kancerogēni un smagie metāli, nepieciešamas attīrīšanas iekārtas."

Tieši attīrīšanas iekārtu dēļ atkritumu dedzināšanas rūpnīcas maksā simtiem miljonu eiro. "Lai iekārtas ekonomiski būtu kaut nedaudz izdevīgas, tās tiek dotētas. Tas ietekmē savākšanas un pārstrādes tarifu," stāsta Kļaviņš. Turklāt jāatrisina jautājums, ko iesākt ar bīstamajiem pelniem.

Cita problēma – Latvija nerada pietiekami daudz atkritumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu slodzi vienai atkritumu dedzināšanas rūpnīcai. Zinātnieks norāda, ka dedzināšana būs ekonomiski neizdevīga. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!