Foto: Shutterstock
Tuvākajos gados Latvijas iedzīvotājiem nāksies pārskatīt savus paradumus: papildus iegādāties dažus atkritumu konteinerus un gatavoties tam, ka to izvešana ar katru gadu kļūs dārgāka. Tas neizbēgami skars ikvienu, pārliecināti visi "Delfi" uzrunātie speciālisti – no pašvaldības ierēdņiem līdz atkritumu pārstrādes ekspertiem. Īpaši grūti būs rīdziniekiem.

Atbilstoši Eiropā spēkā esošajām prasībām jau pēc pieciem gadiem Rīgai jātrīskāršo šķiroto atkritumu daļa. Kā to panākt, īsti nav skaidrs: projekta "Tīrīga" izgāšanās pilsētu atmeta vairākus gadus senā pagātnē, savukārt izgāztuve Getliņos drīzumā būs pārpildīta. Meklējot atbildi, "Delfi" runāja ar ekspertiem, politiķiem un pašvaldības ierēdņiem, kā arī devās uz Zviedriju, lai izpētītu, kā tur darbojas atkritumu savākšanas sistēma. Zviedrija šajā ziņā ir krietni priekšā Latvijai.

Piecas atkritumu kastes vienai ģimenei

Sabīna Hedstrema pirms astoņiem gadiem no Rīgas pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Viņa ar vīru dzīvo daudzdzīvokļu namā netālu no Stokholmas centra. Viens no pirmajiem sadzīviskajiem atklājumiem sievietei bija nepieciešamība šķirot atkritumus. Daudzkrāsaini konteineri Zviedrijā ir teju uz katra soļa: ielās, mājās, birojos un viesnīcu numuros.

"Sākumā atkritumu šķirošana man ļoti iepatikās. Zem izlietnes bija četri konteineri, kurus iztukšoju pāris reizes nedēļā. Pēc tam parādījās slinkums," stāsta Sabīna. Tagad viņai dzīvoklī ir divas atkritumu tvertnes – viena organiskajiem atkritumiem, otra plastikātam un kartonam. Blakus atrodas pudeles: stikls tiek šķirots atsevišķi. Šis Zviedrijā ir absolūtais atkritumu šķirošanas minimums. Sabīnas vīra vecāki, zviedri, šajā jautājumā ir daudz skrupulozāki, viņiem ir pieci konteineri.

Latvija: Neviens neprasa, nešķiroju


Baltijas jūras otrā krastā, Rīgā, kādā Purvciema daudzdzīvokļu namā dzīvo Natālija. Viņai dzīvoklī ir viena atkritumu tvertne. "Neviens neprasa, un es arī nešķiroju," viņa saka. Viņa būtu gatava brīvprātīgi šķirot atkritumus, tomēr neredz tam jēgu: "Tāpat viss tiek gāzts vienā kaudzē." Viņa pati vai kāds no dēliem pilno atkritumu maisu vienkārši iznes uz konteineriem pie mājas.

Konteineru atšķirīgās krāsas Natālija pamana, tikai sarunājoties ar portālu "Delfi". Betonētais laukums starp piecstāvu mājām savā ziņā atgādina šķirošanas punktu – rindā ir četri konteineri sadzīves atkritumiem, vēl daži – iepakojumiem un stiklam. Blakus, pie betona sienas, lielgabarīta un celtniecības atkritumi, būvmateriālu atliekas. Zem koka dēļa – novalkātas krosenes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!