Vēljādes, bombardons un švelleris. Iepazīstieties

Ambīciju Rīgai nekad nav trūcis. Lai kādas impērijas sastāvā, Rīga vienmēr gribējusi būt liela, moderna un ietekmīga pilsēta. Piemēram, uzbūvējot savulaik augstāko koka baznīcas torni Eiropā vai lielākās ērģeles pasaulē. Par pēdējām arī būs mūsu stāsts.

Greznās ērģeles – Rīgas Doma lepnums – tagad ir pienācīgi atjaunotas, krāšņas un elegantas. Ikviens zina stāstu, ka Doma ērģelēm ir vairāk nekā seši tūkstoši stabuļu augstumā no 10 metriem līdz pārdesmit milimetriem, bet vai jūs zinājāt, ka tās visas slēpjas aiz prospekta – instrumenta redzamās daļas? Tiesa, arī prospekta “bazūnes” ir spēlējamas, taču tās šobrīd nav pieslēgtas. Aiz tām ir vesels stabuļu mežs trīs stāvu augstumā ar šaurām ejām, skaliņiem, svirām, “mēlēm”, vējlādēm un švelleriem. Milzīga mašinērija, kas rada izcilu skaņu.

Par Rīgas Doma ērģelēm rūpējas meistari Viesturs Ilsums un Mikus Dzenītis, kuri kā uzmanīgi ārsti pārzina katru aprūpējamā “organisma” milimetru. Savukārt par ērģeļu skaņas viļņiem līdz ar citiem māksliniekiem atbild Rīgas Doma Mūzikas nodaļas vadītājs un ērģelnieks Aigars Reinis. Ar viņiem tiekos pēc tradicionālā “Mazā koncerta” (“Concerto piccolo”), kurā šoreiz skanēja Bahs, kas tik ļoti piestāv mūsu Doma ērģelēm.

Visi trīs par instrumentu runā ar lepnumu un cieņu. Un ir jau arī iemesls – 1884. gadā tās bija pasaulē lielākās ērģeles un joprojām ir viens no pasaulslavenās kompānijas “E.F.Walcker& Co.” izcilākajiem darbiem. Šobrīd no ērģeļu “zelta laikmeta” pasaulē saglabājušies tikai trīs lielie vācu kompānijas uzbūvētie instrumenti – Vīnē, Bostonā un Rīgā.