Foto: Shutterstock
"Nekas sliktāks par šīfera ierakšanu zemē un sadrupināšanu, lai pēc tam to iestrādātu ceļā vai apliktu ap dobes malām, nevar būt. Turklāt ierokot šīferi zemē, tas nepazūd, bet laika gaitā kaitīgās vielas nonāk gruntsūdeņos," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Rudīte Vesere. Tomēr realitātē cilvēki šīferi ne vien izmanto kā dekoratīvu elementu vai būvmateriālu, bet arī vienkārši izmet mežā vai noglabā kādā šķūnītī. Lai gan azbesta un azbestu saturošu materiālu lietošana ir aizliegta jau vairāk nekā 20 gadus un par to apglabāšanu neparedzētās vietās draud sods, pērn Latvijas Valsts mežos savāca apmēram 100 kubikmetru šīfera.

No kurienes uzrodas materiāls, kas tik sen nav pieejams tirgū? Vai iemesls tam, kādēļ šīferis joprojām ir problēma, atrodams kādā kļūdā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā? Vai cenas šīfera utilizācijai samazināsies? Vai ir gaidāms finansiāls atbalsts no valsts puses? Skaidrojam rakstā.

Savu uzvaras gājienu azbesta materiāli piedzīvoja padomju laikos, kad tika ražotas ne tikai visiem zināmās azbesta šīfera loksnes jumtam, bet arī dažādi siltumizolācijas materiāli un ar azbestu tika pārklāti pat gludekļu paliktnīši. Savu funkciju materiāli godam arī pildīja līdz brīdim, kamēr netika bojāti. Kā norāda VARAM pārstāve, azbesta materiāli ir pierādījums, ka pirms jebkura produkta nonākšanas tirgū vispirms jāizvērtē, kā šī materiāla atkritumi var ietekmēt vidi un cilvēka veselību.

Kamēr azbests saistītā veidā ir kā vesela, nesabojāta šīfera loksne, tas patiesi neko ļaunu mūsu veselībai nedara. Tas ir kaitīgs, tiklīdz bojājumu rezultātā atdalās azbesta putekļi un šķiedras, kas var tikt ieelpotas. Turklāt šie putekļi ne vienmēr ir acīmredzami. Azbesta šķiedras novājina cilvēka imūno sistēmu. Biežākās azbesta izraisītās slimības ir azbestoze, plaušu vēzis un mezotelioma. Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzēju. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgākā laika periodā (15–20 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu). Azbestu saturošie materiāli atstāj kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un uz apkārtējo vidi, ja, ar tiem strādājot, netiek ievērotas darba drošības un vides aizsardzības prasības.

Jo ātrāk utilizēsi, jo maciņam draudzīgāk

Kā norāda "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Kubliņa, viens no iemesliem tam, kādēļ cilvēki izvēlas tērēt degvielu un nakts aizsegā, riskējot saņemt bargu sodu, dodas atkritumus izmest mežā, ir atsevišķu atkritumu dārgās utilizēšanas izmaksas. "Esam jau nonākuši līdz tam, ka, pat apzinoties, ka šie atkritumi būtu jāutilizē, finansiāli nevaram to izdarīt. Un bieži cilvēki nav vainīgi – ne jau viņi speciāli tos turējuši un nevēlas utilizēt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!