Vēl var pieteikties līdzfinansējumam siltumsūkņu iegādei un uzstādīšanai

Siltumenerģijas ražošanai Latvijā joprojām visvairāk izmanto biomasu – koksni jeb malku un dažādus koksnes kurināmā izstrādājumus, piemēram, granulas, briketes. Turklāt VARAM izstrādātajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2021.-2030. gadam minēts, ka jau 2014. gada dati rāda – vairāk par pusi no smalko daļiņu PM10 piesārņojuma rada mājsaimniecības. Tādēļ eksperti atgādina, ka īpašu uzmanību jāpievērš tam, lai šo kurināmo izmantotu efektīvi – lai iegūtu iespējami daudz enerģijas un iespējami maz ietekmētu vidi un veselību.

Atbalsta programmai var pieteikties pilsētu iedzīvotāji, kas dzīvo privātmājās, rindu un dvīņu mājās, nelielās daudzdzīvokļu mājās (indikatīvi līdz 12 dzīvokļiem), kur apkure līdz šim nodrošināta ar koksnes biomasu (malku, briketēm, granulām, šķeldu), daudzdzīvokļu mājās pieļaujamas arī akmeņogles vai kūdra.

Vēl būtiski ņemt vērā, ka ēkai jābūt ekspluatētai – apdzīvotai vismaz pēdējos trīs gadus, lietderīgajai platībai jābūt lielākai par 50 m² un ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā vismaz septiņus gadus. Turklāt ēkas energoefektivitātes klase nedrīkst būt zemāka par E, kas ir viena no zemākajām klasēm, un siltumenerģijas jauda nevar pārsniegt 50 kW.

Plašāka informācija par programmu un tās nosacījumiem vari meklēt, klikšķinot šeit vai šeit, rakstot uz elektroniskā pasta adresi silti@cfla.gov.lv vai zvanot uz konsultatīvo tālruni 24002700.

Madara Austriņa, CFLA Projektu atlases departamenta Vides un digitalizācijas projektu atlases nodaļas vadītāja, vērš uzmanību, ka CFLA programma ir paredzēta tieši pilsētu iedzīvotājiem ar mērķi mazināt gaisa piesārņojumu, nomainot neefektīvas koksnes apkures iekārtas. "Kopā ir četri uzsaukumi, pašlaik rit pēdējā projektu iesniegšanas nedēļa siltumsūkņu iegādei. Uzreiz pēc tam tiks izsludināts uzsaukums granulu katlu uzstādīšanai, 2024. gada pavasarī būs pēdējais, kurā varēs iegādāties kādu no iepriekšminētajiem risinājumiem, pieslēgties pilsētu centralizētajai siltumapgādei vai uzstādīt gaiss-gaiss siltumsūkņus, kas otrajā uzsaukumā nav atbalstāmi. Vēl pietiek laika pieteikties."

Kad laiks mainīt apkures iekārtu? Kad tā sāk slikti pildīt savu funkciju – notiek siltuma noplūde, tā izdala dūmus. Modernākām iekārtām ir sensori, kas palīdz apturēt to darbību, kad nepieciešama apkope vai konstatēta kāda problēma. Tāpat jāņem vērā, ka pašlaik iekārtu maiņu motivē ekonomiskie apstākļi – kurināmā cenas pieaug un daudzi apsver mainīt kurināma veidus. Eksperti uzsver – tas bieži vien ietekmē daudz vairāk nekā dzīvesstila un paradumu maiņa, rūpes par gaisa piesārņojuma samazināšanu.

Diskusijā "Pareizi lietotas apkures iekārtas un atbalsts novecojušu iekārtu maiņai" Rīgas Tehniskās universitātes Energotehnikas un vides zinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks Edgars Vīgants, skaidro: "Sadedzinot biomasu, rodas vairāki simti sarežģītu bioķīmisku reakciju. Smalkās daļiņas rodas, ja krāsnī vai apkures katlā ir nepareizi vai slikti nodrošināts degšanas process (neatbilstošs skābekļa saturs, zema degšanas temperatūra) – ja degšanas reakcija nenotiek līdz galam."

Arī sliktas kvalitātes un neefektīvas krāsnis, plītis un apkures iekārtas rada piesārņojumu – gaisā izdalās smalkās daļiņas PM2,5 un PM10, kas ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma veidiem Latvijā. Tie ir mikroskopiski, cilvēka acij neredzami puteklīši, kas nonāk gaisā un ietekmē elpceļus, plaušas, sirds un asinsvadu sistēmu. Īpaši tas skar blīvi apdzīvotas pilsētas – Rēzekni, Liepāju, Rīgu, kur piesārņojuma robežlielumi tuvojas vai jau pārsniedz normatīvus.

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis atgādina, ka videi un veselībai nekaitīgas iekārtas būtiski izvēlēties tādēļ, ka gaisa kvalitāte jau gadiem ilgi tiek uzskatīta par galveno problēmu, kas ietekmē veselību. "Eiropas vides aģentūra aprēķinājusi, ka apmēram 400 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu Eiropas reģionā ik gadu ir tieši sliktas gaisa kvalitātes dēļ. Un smalkās daļiņas PM2,5 un PM10 ir galvenais faktors, kas to veido. Pašlaik Eiropas Savienības (ES) direktīvas noteiktie robežlielumi ir maigāki nekā Pasaules veselības organizācijas vadlīnijas, un ES tās pārskata – nākotnē prasības būs stingrākas. Turklāt jāņem vērā, ka, "ielaižot" situāciju, tas kļūs par aizvien dārgāku procesu, jo būs jāiegulda jaunās un sarežģītās tehnoloģijās."