"Guna Rasnača. Rīga. Augums – 170 centimetru. Mati – gaiši ar blondām šķipsnām. Ziemā jau piekto sezonu nodarbojos ar snovbordu, savukārt vasarās mācos braukt ar vējdēli. Mani interesē ekstrēmie sporta veidi un dziļi cilvēki."
Šādi dalībai konkursā "S meitene" sevi 2002. gadā pieteica Guna Rasnača, kura, kā izrādās, šo dzīves epizodi šodien teju vairs neatceras, jo dzīve paskrējusi vēja spārniem, sagādājot neskaitāmus krāsainus piedzīvojumus, nebeidzamas iespējas tos izbaudīt un noderīgu pieredzi.
"Sevi atceroties, varu vien iztēloties iespējamo tā laika motivāciju. Droši vien, ka gribējās izcelties, tikt žurnālā... Kā jau jaunam skuķim! Visticamāk, mana dalība tajā laikam nenoslēdzās nekādi, jo, ja jau es būtu uzvarējusi, tad to noteikti atcerētos!" joko Guna, piebilstot, ka daļa no padsmit gadu vecumā saistošajām interesēm sievietes ikdienā gan ir saglabājusies arī šodien.
"Ekstrēmie sporta veidi joprojām ir mani hobiji. Lai gan uz vecumu esmu nomierinājusies un nesportoju vairs tik trakulīgi, joprojām ar savām prasmēm atstāju iespaidu uz jauniem paziņām.
Turklāt, dzīvodama Francijas dienvidrietumos tieši pie okeāna, kur ir vislabākie sērfošanas apstākļi Eiropā, esmu apguvusi arī šo mākslu un to labprāt izbaudu, ja laiks ir jauks un viļņi nav pārāk lieli. Tiesa, dzīve nudien ir pilna ar paradoksiem - jau pāris gadus mani jaunie mīļākie sporta veidi ir arī nūjošana, pilates un balets," pasmaida Guna.
Taujāta par to, kā ir iegrozījusies dzīve un ikdiena kopš 19 gadu vecuma, tulkošanas speciāliste atbild, ka šis jautājums šobrīd ir gluži vietā: "Cik zīmīgi, ka tieši šobrīd man par to nākas aizdomāties! Jo, ja padomā par to, kādas tik vēlmes šaudījās pa galvu 19 gadu vecumā un kādi bija vēlākie karjeras plāni, jāsaka, ka viss patiešām ir apgriezies kājām gaisā. Tomēr savādā kārtā, vairāk vai mazāk, precīzi piepildījies ir viss, ko man ir gadījies jaunībā iztēloties.
Proti, es atkal turpināšu strādāt Eiropas Savienības institūcijā par juristu lingvistu - tulkoju no franču un angļu valodas. Un tiešām! Agrā jaunībā jau biju apsvērusi šādu karjeras iespēju, kad par to izdzirdēju lekcijās universitātē. Man vienmēr bija gribējies izmēģināt dzīvi ārpus Latvijas. Tā nu arī es šobrīd braukāju starp Luksemburgu un Franciju.
Francijā es dažus gadus nostrādāju Hossegorā, kas ir Eiropas sērfošanas meka, "Billabong" veikalā un tagad, ja nestrādāju Luksemburgā, tad dzīvoju Francijā un esmu freelance tulce. Protams, ir arī jauni mērķi, ko vēlos realizēt."
Prātojot par trīspadsmit gadu laikā piedzīvoto un to, vai Guna kaut ko vēlētos mainīt, sieviete atzīst, ka šādā brīdī atliek vien citēt tekstu no kartītes, kas, viesojoties Londonā, iekritusi acīs - "I've learned so much from my mistakes... I'm thinking of making a few more" (Es tik daudz esmu iemācījusies no savām kļūdām, ka sāku apsvērt jaunu pieļaušanu – red.piez.).
Savukārt, prātojot par savu ikdienu pēc vēl trīspadsmit gadiem, Guna pasmaida un vienkārši, tomēr skaidri un pārliecināti nosaka: "Būšu starojoša, veselīga, jautra, sportiska, pieprasīta un profesionāla tulce ar diviem bērniem un uzticamu dzīvesbiedru, savukārt mitināšos kaut kur starp Senjosi (Seignosse) un Rīgu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
