Skolas laikā Indra vēl nav zinājusi, ka tālākie viņas ceļi saistīsies ar modi, bet, beigusi vidusskolu, viņa pieņēma lēmumu iestāties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Ar to gan viss nebeidzās, jo tālāk Indra devās uz Latvijas Mākslas akadēmiju, tur iegūstot gan bakalaura, gan maģistra grādu. Par un ap modi Indra mācījusies 10 gadus. "Gluži kā mācīties par ārstu," viņa nosmej, tomēr teic, ka šajā laikā daudz ir iegūts un laiks pavadīts pilnvērtīgi.
"Man visu laiku likās, ka interese par modi man radās, kad es nolēmu stāties Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Bet, atskatoties atpakaļ, tas droši vien bija krietni vien senāk. Mana tante (vecmāmiņas māsa) ļoti daudz iesaistījās manā audzināšanā, un viņa bija īsta jebkādu roku darbu mīļotāja. Viņa man ļoti daudz ko iemācīja – darboties ar šujmašīnu, aust jostas, prievītes. Viņa man iemācīja izšūt un mezglot. Jebko, kas darāms ar rokām. Man tas patika! Es domāju, ka tas varētu būt arī visa sākums. Pēc tam – klasika! Šuvu lellēm drēbes. Beigās ne tikai savām, bet arī draudzeņu. Tad arī radās kaut kāda tehniska interese par to, kā, piemēram, bārbijas blūzītei piešūt piedurkni."
Jau akadēmijas laikā Indra ļoti daudz ko darīja paralēli mācībām. "Es uzskatu, ka tas ir arī pareizais ceļš. Ir jāsāk būvēt kaut kādu varēšanu arī ārpus mācību procesa," stāsta Indra. Jau tad viņa uzņēmusies dažādus darbiņus, stilista pienākumus, kā arī izaicinājumu darināt tērpus teātra izrādei.
Tāpat jau studiju laikā kopā ar labu draugu un kolēģi Arti Štamgūtu tika radītas pirmās kolekcijas. "Tas sakrita tieši ar krīzes laiku, bet es domāju, ka tieši tajā laikā mēs bijām interesanti ar to, ka bijām pilnīgi nenormāli. Mēs nedomājām par to, vai un ko mēs pārdosim. Turklāt laikā, kad visi taupa naudu, tas ir retums, ka cilvēki tā dara. Mums interesēja tikai mūsu eksperimenti. Radīt – tā bija organiska vajadzība!"
Tomēr starp LMA laikiem un zīmola radīšanu pagāja zināms laiciņš, kurā Indra izmēģināja roku dažādās avantūrās – sākot no LMA modes skašu rīkošanas līdz raidījumiem televīzijā un stilistes darbam. Tāpat šajā laikā viņa šuva jebko, pēc kā bijis pieprasījums, – gan līgavu kleitas, gan uzvalkus. "Izmēģināju visu, kamēr nonācu pie atziņas, ka negribu vairs būt tik sadrumstalota. Es gribēju koncentrēties uz kaut ko vienu. Es arī sapratu, ka īstenībā tu nevari būt labs līgavu kleitu un uzvalku dizainers vienlaikus. Vienmēr labāks ir tas, kurš pievēršas vienai lietai un dara to padziļināti. Es nolēmu tieši to arī darīt!"
Indrai radās interesanta ideja par interneta kreklu konstruktoru un zīmolu "I'm Your Shirt", kur katrs klients var izveidot sev tīkamāko eksemplāru, kas būtu īpašs un unikāls. Bet kādas bija pirmās sajūtas? Vai nebija bail spert zīmīgos soļus modes biznesā? "Man bija zināms, ka tas būs grūti. To es pati sapratu. Man nebija milzīgu naudas līdzekļu, kurus ieguldīt, lai attīstību panāktu ātri. Es zināju, ka tas būs ilgi, varbūt pat mokoši. Bet man ļoti paveicās ar to, ka tajā brīdī izveidojās komanda, kurā bija mans nu jau tagadējais vīrs Kaspars, kurš strādā ar līgumiem, aprēķiniem un finansēm, un mana labākā draudzene Marta Bula, kura savukārt ir grafiskā dizainere. Tad nu mēs trijatā būvējām mūsu ideju!"
Komanda apņēmīgi strādājusi pie zīmola, daudz ko iemācījusies, un gājis visai labi. Tomēr gala rezultātā sapratuši – nesalīdzināmi labāk tiek pārdota jau gatavā produkcija. "Mēs diezgan ātri nonācām pie secinājuma, ka konstruktors ir jāslēdz, jo tas prasa nepārtrauktu uzlabošanu, programmēšanu, tā ir uzmanības veltīšana un milzīgs darbs. Mēs sākām koncentrēties tikai uz jau gatavo produkciju, līdz sapratām, ka krekls paliek par šauru. Ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Ir jāpiedāvā pilna spektra apģērbu sortiments," stāsta Indra, piebilstot, ka arī nosaukumu komanda nolēmusi nomainīt uz "Talented", simbolizējot talantīgos apģērbu nēsātājus.
Zīmola dizainere stāsta, ka viena no lietām, kas ikdienas darbā motivē, iepriecina un dod gandarījuma sajūtu, ir mirklis, kad, uzvelkot nule radītu kleitu vai žaketi, viņa redz, ka radītais apģērbs regulē proporcijas, glaimo figūrai un turklāt ir ērts. "Tie ir mazie, nūģīgie konstruktora prieciņi. Man tas ir ļoti svarīgi," atklāj Indra.
Pievēršoties modei plašākā kontekstā, Indra teic: "Mode ir ļoti nozīmīga dzīvesstila sastāvdaļa. Man modi patīk salīdzināt ar ēdienu. Tur ir ļoti daudz līdzību. Var ēst, lai izdzīvotu. Tāpat var ģērbties, jo ārā vienkārši ir auksts. Tāpat ir īpašas vietas, kur var ēst izsmalcinātāk, gluži tāpat kā ģērbties izsmalcinātāk. Ir "fastfood" un "fast fashion", tāpat ir "slow food" un "slow fashion". Ir ļoti ekstravagants ēdiens, tāpat kā ļoti ekstravaganta mode. Vienlaicīgi būs cilvēki, kuri gan vienu, gan otru pilnībā nesapratīs. Es saskatu ļoti daudz līdzību. Tas ir tas, kā man patīk domāt par modi.
Man vispār ik pa laikam patīk pafilozofēt par lietām. Piemēram, kas ir laba gaume? Par šo jautājumu es reflektēju ļoti ilgi, kamēr nonācu pie kaut kādiem secinājumiem, kas man der šobrīd. Šobrīd esmu definējusi, ka laba gaume ir laba proporciju izjūta. Galējības it visās dzīves jomās, manuprāt, liecina par sliktu gaumi. Proporcija ir matemātisks jēdziens. Ja es definēju gaumi kā labu proporciju izjūtu, tad es saprotu, ka labu gaumi ir iespējams izmērīt un strīdi šajā jomā būs auglīgi."
Indra atklāj, ka viss par un ap modi – tas, neapšaubāmi, ir arī viņas hobijs. Tomēr atpūtas mirkļos viņa labprāt lasa grāmatas, bauda kino vai satiekas ar draugiem. Tāpat viens no veidiem, kā pilnībā atslēgties no ikdienas vismaz reizi gadā, ir aizbraukt kaut kur ceļojumā kopā ar vīru. Šajos ceļojumos parasti abi izvēlas sasaiņot visu svarīgo vienā mugursomā un ļauties mirklim vismaz trīs nedēļas. Ideālā variantā viņi tur noīrē motociklu vai skūteri un izvēdina galvu. "Nevarētu teikt, ka tā ceļošana ir baigi atpūtinošā, jo es pieļauju, ka pieczvaigžņu viesnīcās, kurās viss ir iekļauts, ir daudz relaksējošāk, bet mūsu ceļojumi vairāk ir tādi, kur gandrīz katru dienu jādomā, kur mēs šonakt nakšņosim un ko redzēsim. Bet smadzenes tas ļoti labi atpūtina. Braucot pa Indijas ceļiem ar motociklu, Tu gribēdams nespēj domāt par darbu," nosmej Indra.
Vēl viena lieta, kas viņu saista un interesē, ir izglītība. Lai gan LMA pasniedzējas lomā, kā stāsta pati, viņa nonāca nejauši, proti, aizstājot pasniedzēju, kas bija devusies bērna kopšanas atvaļinājumā, tagad Indra teic – šķiet, ka viņa tur būs patīkami iestrēgusi. Šajā laikā viņa ir iesaistījusies dažādos ar izglītību saistītos pasākumos, kā arī vienkārši interesējusies par dažādām lietām šajā jomā. Tomēr arī ikdienas darbs akadēmijā viņai sagādā gandarījumu un piepildījuma sajūtu: "Man patīk darbs ar studentiem. Man tā patīk visas tās jaunās personības, viņi ir ārkārtīgi talantīgi. Mani iedvesmo viņu vēlme mācīties un strādāt. Akadēmija man vispār ļoti daudz ir iemācījusi lietas, kas ir svarīgas arī biznesā. Tā ir sava ego pārvarēšana, kas māksliniekam, protams, ir ļoti liels. Ne vienmēr visi studenti ir ļoti atsaucīgi, visu laikā izdara u. tml., bet vienlaikus ir jāspēj atpazīt studentu, kurš varbūt ir ļoti slinks, bet talantīgs. Un tad viņš ir jāpabaksta. Tā ir ego norīšana. Jo varbūt tieši tas konkrētais students būs Latvijas modes nākotne, bet viņš to vienkārši vēl neapzinās. No otras puses, tas man liek arī uz sevi paskatīties ļoti kritiski. Ko galu galā es zinu? Ko es varu viņiem dot? Nav jau tā, ka es visu mūžu esmu nostrādājusi modē. Esmu nostrādājusi dažus nieka gadus. Un nevarētu teikt, ka es esmu daudz sasniegusi salīdzinājumā ar to, ko plānoju sasniegt."