Foto: DELFI
Rita Bormane ir viens no aktīvākajiem un patīkamākajiem cilvēkiem, kādu man jebkad nācies satikt. Viņa jau kopš jaunības dienām zinājusi, ka pensijas gadus nevēlēsies nodzīvot mājās pie televizora, un uz šo sapni mērķtiecīgi gājusi. Šobrīd Rita tur rūpi par Smiltenes pensionāru apvienību, kurā ar citiem senioriem metas diskusijās par pasaulē aktuālām tēmām, kā arī regulāri dodas ceļojumos, arī aiz Latvijas robežām. Starp citu, Rita sevi sauc par Āfrikas fanu – viņas tuvākais brauciens vienatnē plānots uz eksotisko Madagaskaru.

"Jau skolas laikā biju diezgan ņipra. Studiju gados arī biju kursa vecākā, tāpēc daudz kas bija jāorganizē. Man vienmēr ikdienā darāmā bija par maz." Par savu hobiju kundze sauc kultūru, jo, cik sevi atceras, vienmēr meklējusi iespēju noskatīties kādu teātra izrādi vai koncertu. Neapšaubāmi, uz skatuves paticis būt arī pašai, kā vienu no spilgtākajām lomām atminoties dullo Paulīni. "No dejošanas gan parasti izvairījos, jo esmu īsa un strupa," ar smaidu teic Rita, norādot, ka dancot ballēs gan esot kaut kas pavisam cits.

Smiltenē Rita dzīvo kopā ar dēlu un vīru, kurš gan esot pilnīgs viņas pretstats – absolūts miera mika. Pēdējos četrus gadus gan vīram ar veselību kļuvis švakāk, tāpēc daļu Ritas ikdienas aizņem dzīves drauga apkopšana, taču tas netraucējot viņai iesaistīties un organizēt dažādas senioru klubiņa aktivitātes. "Spēkam vienkārši ir jāpietiek, jo gribas arī izrauties no tās vides. Ir grūti noskatīties, kā vīrietis vairs nevar palīdzēt darbos," norāda Rita, piebilstot, ka ceļojumu reizēs ņemot palīgā veselības aprūpes darbinieku.

Diezgan daudz laika Rita arī pavada pie datora – organizējot dažādas ekskursijas, koncertus, meklējot gidus, apskates vērtas vietas u. c. "Vakarus gan es atvēlu tikai sev. Tad es lasu žurnālus, jaunākās ziņas. Taču tas tikai gadījumos, ja ar draudzenēm nebraucu uz kādu koncertu," teic Rita, kura pati vienmēr gatava arī sēsties pie automašīnas stūres.

Kalnu burvība un jautrie senioru kruīzi

Stāstot par ceļojumiem ārpus Latvijas, Rita norāda, ka ne vienmēr ceļā dodas visi apvienības biedri, taču ceļotāju pulkam pievienojas arī citi interesenti. "Braukšana uz ārzemēm tāpat maksā ap 300–350 eiro, un pensijas – kā nu kuram," viņa teic. Rita arī stāsta, ka braucēju vidū ir pensionāre, kurai ikmēneša ienākumi ir 105 eiro, taču, liekot centu pie centa, ar gribasspēku iespējams sakrāt kādam jaukam piedzīvojumam.

Pirmā Ritas ideja, kur aizvest savus vienaudžus, bijusi – senioru kruīzā, un gribētāju šādam braucienam ar kuģi netrūka. "Bijām ap 50 cilvēkiem, un "Tallink" pat bija pārsteigts, ka mūsu ir tik daudz. Man bija liels gandarījums, ka brauca pat cilvēki ar spieķīšiem." Rita stāsta, ka kopumā šādos izbraucienos uz Stokholmu devušies jau astoņas reizes un ceļā tiek paņemtas līdzi pašas skaistākās drēbes. Tad dāmas sapucējas un iet dancot, un arī nepazīstamie brīvie kungi labprāt divus vakarus pievienojas viņām dejā. "Par 2,50 eiro var arī kādu kokteilīti ar taloniņu nopirkt... Tas ir tāds interesants pasākums!" ar smaidu teic Rita.

Savukārt nākamais brauciens bijis ar autobusu uz Poliju. "Esmu tikai organizators, iesaku savas idejas, bet firma piedāvā gidu un sagatavo maršrutus. Teicu, ka negribam braukt pa šosejām, gribam lauku celiņus, lai redzētu, kā Polijā apstrādā laukus un, piemēram, kā izskatās un audzē tabaku. Tiem, kuri bija tikai skrējuši cauri Polijai, lai aizbrauktu uz kādu citu valsti, par to radās pilnībā cits priekšstats." Šogad bijis plānā braukt uz Strasbūru, lai apskatītu vīnogu laukus pašā pilnbriedā, kā arī liels gribētāju skaits bija pieteicies ceļot uz Baltkrieviju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!