Stiprināt psiholoģisko sīkstumu. Gada psiholoģe Baiba Martinsone par pētījumiem Latvijā

Šoruden devīto Psiholoģijas dienu noslēgumā tika apbalvoti vairāki psihologi. Nominācijā "Par ieguldījumu psiholoģijas zinātnes attīstībā" goda nosaukumu "Gada psihologs 2021" saņēma Latvijas Universitātes PPMF Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā un vadošā pētniece izglītības psiholoģijā Baiba Martinsone. Viņa ir arī praktizējoša psiholoģe. Aicināju speciālisti uz sarunu par Latvijā veiktajiem pētījumiem, pateicoties kuriem ne tikai gūstam jaunas atziņas, bet varam reāli mainīt cilvēku dzīves! Par to, kā skola var palīdzēt skolēniem kļūt psiholoģiski noturīgiem. Un dzīvi kā psihologam.

Psihologam ir svarīgi rūpēties par sevi. Varbūt visi nezina – jāapmeklē arī supervīzijas.

Jā, psihologa profesija būtībā ir diezgan vientuļa konfidencialitātes dēļ, bet mums pastāvīgi ir jāpilnveidojas un jāmeklē atbalsts, ja nepieciešams.

Tātad – vientuļa profesija...

Jā. Psihologam ir arī ierobežojumi ārpus profesionālā darba. Nav tā, ka tikai kabinetā esi psihologs un pēc tam sociālajos tīklos izliec pludmales bildes vai sabiedriskajā telpā nāc klajā ar apšaubāmiem paziņojumiem. Psihologu profesionālo darbību reglamentē likums un nopietnas ētikas prasības.

Arī ārpus kabineta?

Psihologs reprezentē savu profesiju. Piemēram, personīgo uzskatu paušana liek zaudēt neitralitāti. Ja psihologs pasaka, ka vienus nosoda vai nepieņem, viņš ierobežo savu profesionālo darbību. Psihologi strādā, lai nevienu nediskriminētu.

Jūs piedalījāties arī valsts finansētajā pētījumā "COVIDzīve", vērtējot pandēmijas psiholoģiskās sekas un tās ietekmi uz ģimenēm.

Valsts pētījumu programmā notika vairāki pētījumi psiholoģijas zinātnē. Vienā no tiem mēs aptaujājām bērnu vecākus par stresu pirmā ārkārtas stāvokļa laikā. Visbiežākie stresa faktori bija sociālā distancēšanās, attālinātās mācības un ar darbu saistītas problēmas. Pētījums atklāja, ka pandēmijas stresu visvairāk izjūt vecāki, kuriem ir mazi bērni. Palīdzību tobrīd sniedza vairāk vecākiem ar maziem ienākumiem un daudzbērnu ģimenēm. Bet mazo bērnu vecāki, kuriem ir viens vai divi mazi bērni, nebija pamanīti. Vēl jauno cilvēku partnerattiecībās bija lielāks vardarbības risks. Ticu, ka šie rezultāti daļēji palīdzēja veidot valsts atbalsta politiku, lai palīdzību saņemtu ikviens bērns.