Dzīve ir tik savādi iekārtota, ka mēs mēdzam iemīlēt cilvēkus, kuri neizjūt pret mums tādas pašas jūtas. Vai arī otrādi, mūs iemīl cilvēki, pret kuriem mēs nejūtam to pašu.

Visbiežāk šādas situācijas izveidojas skolas laikā, kad meitene iemīl klases pamanāmāko puisi vai puisis klases izskatīgāko meiteni, bet viņa nemaz nepievērš uzmanību. Tomēr arī pieaugušie mēdz iemīlēties un mīlēt bez pretmīlas, un tad rodas sāpīgais jautājums, kāpēc tā – kāpēc sirdij tuvi ir tieši tie, kuriem tas neko nezīmē? Lai arī ir uzskats, ka cilvēki dzīvo kopā, jo mīl viens otru, bieži vien mūsdienās cilvēki dzīvo kopā arī tad, ja tikai viens izjūt mīlestību.

Lai gan Zenta Mauriņa ir rakstījusi: "Kas mīl, nekad nav viens. Arī tad ne, ja neviena nav viņa tuvumā," tomēr nesaņemt atbildi uz savām jūtām var būt gana sāpīgi, tas var raisīt neizpratni un arī vientulības izjūtu.

Psiholoģe Ieva Leitholde skaidro: "Iemīloties mēs nemēdzam domāt par to, kas notiek tālāk, un vai iedvesmojošā sastapšanās beigsies ar laulībām. Un tam ir pamats – jaukajā sastapšanās laikā mēs ziedojam pašu labāko no sevis un saņemam to arī no partnera. Nav šaubu, ka katrā no mums ir milzīgs potenču lauks, ko sniegt otram, tikai jāzina, kā. Jāzina kā sniegt un jāzina, kā saņemt atpakaļ...

Brīnumainajā mīlestības procesā piedalās divi, abi ir zinātnieki, kuri spēj un var radīt ko jaunu. Mīlestību varētu nosaukt arī par krāšņu un ļoti eksotisku ziedu, kuram ir nepieciešamas īpašas rūpes no abu partneru puses. Ir jābūt zināšanām, lai par šo ziedu varētu rūpēties, tomēr, ja rūpes ir nepietiekamas, tad brīnumzieds sāk vīst un beigu rezultātā var arī neatkopties un aiziet bojā. Kā to var saistīt ar dzīvi? Viens cilvēks nespēj uzturēt visu laiku dzīvību otrā (partnerī), ja netiek dots atpakaļ, partneris nogurst, jūtas izsīcis, beigās rodas neapmierinātība, dusmas, agresija, savstarpējs naids.

Tomēr dažādu aspektu mākti cilvēki paliek kopā - kopīgi bērni, māja, auto, kopīgi krāta nauda - viens no partneriem turpina parazitēt uz otra rēķina un jūtas ļoti labi. Tomēr, kā pieredze rāda, agri vai vēlu zvīņas nokrīt no acīm un tas, kurš nemitīgi dod, saprot, ka neko nesaņem atpakaļ.

Tādā gadījumā vajadzētu pārdomāt, kā tas ir noticis, vai tā ir bijis jau no paša sākuma, kad tas sākās, ko darīju "es" un ko "viņš/a". Būt godīgam, nemelot un nedomāt, "ko par to teiks citi", bet saņemties un mainīt savu dzīvi, vēl nav nekas zaudēts, lai brīnumziedam atkal ļautu uzplaukt ar neredzēti krāšņiem ziediem un apreibinošu smaržu.

Savukārt palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu var palīdzēt psihologi un psihoterapeiti, kuri neļaus uz tā paša grābekļa uzkāpt atkārtoti. Tomēr, lai tā nenotiktu, ir daudz ar sevi jāstrādā, jāatklājas pašam sev un jābūt maksimāli godīgam pašam pret sevi, lai smagais kāts neiebelzu pa pieri atkārtoti."

Jārēķinās, ka iemesli, kāpēc cilvēks mīl bez pretmīlas, var būt dažādi un tos atklāt cilvēkam ne vienmēr ir patīkami. Jo ir cilvēki, kuri dzīvē uzņemas upura lomu un viņiem tā pat patīk, tāpēc arī šādās attiecībās spēj dzīvot, jo viņi ir pieraduši ciest. Savukārt tie, kuri iemīlas jau aizņemtos cilvēkos, iespējams, tā dara, jo baidās no saistībām, no attiecību nopietnas veidošanas – bet ja iemīlas aizņemtā cilvēkā, izpaliek attiecību veidošana. Psihologi bieži vien norāda, ka, ja cilvēkam rodas problēmas attiecību veidošanā, tad viņi paši savā bērnībā nav redzējuši pozitīvu piemēru vai abpusēju vecāku mīlestību, tāpēc nemāk izveidot šādas attiecības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!