Mazāk spalvu pa gaisu - laulību šķīrēji izvēlas mediāciju

Šķirt laulību pie notāra - ne tikai bezstrīdus gadījumos

Kopš šī gada februāra laulības šķiršanu bezstrīdus gadījumos var nokārtot ātrāk un mazāk sāpīgāk pie notāriem. Šīs pakalpojums jau guvis lielu popularitāti. Taču neilgajā laulības šķiršanas lietu praksē ir atklājies, ka ne tuvu visi strīdi, kas mājās izrunāti un it kā atrisināti, tādi paliek arī tad, kad vienošanās "jāliek uz papīra". Tā secina Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Tātad bezstrīdus gadījumi praksē bieži izrādās nav nemaz tik nestrīdīgi. Pretenzijas atklājas brīdī, kad viens no laulātajiem tomēr nav gatavs parakstīties par savu, iespējams, dusmu vai aizvainojuma brīdī izteikto vieglprātīgo piedāvājumu. Šādā brīdī notāram jau tagad ir jākļūst par mediatoru. Faktiski līdz šim notāri, jo īpaši mantojuma lietās, gribot negribot jau ir izmantojuši kaut ko no mediācijas metodēm un tādējādi centušies rast pusēm labākos risinājumus. Latvijas Zvērinātu notāru padome ir apsvērusi legalizēt iespēju laulības šķiršanas procesā izmantot mediāciju, tāpēc pašreiz notāri aktīvi iziet apmācību mediatora prasmju apguvei. Tādējādi arī tie laulības šķiršanas strīdi, kas pašreiz piekritīgi tiesai (kuros ir kāds strīds par īpašumiem vai bērniem), nonāks notāru - mediatoru piekritībā un tiks izskatīti ātrāk.

Skats no malas

Mediācija pagaidām vēl nav pieejama visur Latvijā. Tās pakalpojumus ģimenēm piedāvā Rīgas bāriņtiesa, kur šāda palīdzība saņemama bez maksas. Iespējams - tas ir iemesls, kāpēc mediācija bāriņtiesā kļūst arvien populārāka. Kā maksas pakalpojumu to piedāvā individuāli praktizējoši mediatori.

Mediācija ir brīvprātīgs konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu. Tās mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse sasniegtu tieši uz savām interesēm vērstu rezultātu. Tajā nav zaudētāju. Mediācijā, atšķirībā no tiesas procesa, kur tiesa noklausās pušu viedokļus un izspriež lietu pēc likuma taisnības un savas pārliecības, netiek "no malas" noteikts optimālākais risinājums. Lēmumus pieņem pašas konfliktējošās puses. Viss notiek konfidenciāli. Mediators tiekas ar abām pusēm, dažreiz ar katru pusi privātā sarunā, un palīdz tām saprast savas un pretējās puses galvenās intereses. Bieži vien strīda patiesais iemesls ir personisks aizvainojums, neizrunātas dusmas, neiedziļināšanās otra sajūtās, tāpēc mediators uztausta un izvilina katras puses idejas iespējamam risinājumam un palīdz pusēm izdomāt un izvēlēties labākos variantus. Panākto risinājumu mediators procesa beigās noformulē  rakstiski.

Diemžēl strīdi ģimenes lietās, kur iesaistīti bērni, ir daudz sarežģītāki un laikietilpīgāki. Strīdos par saskarsmes tiesībām ar bērniem vai uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu mediatora palīdzība ir jo īpaši vēlama.

Laulāto cīniņi

Dainis un Linda (vārdi mainīti) bija precējušies 14 gadus, viņiem ir 13 gadus vecs dēls un 10 gadus veca meita. Pirms gada viņu laulība tika izšķirta smagā tiesas procesā, jo laulātajiem bija grūti panākt vienošanos par aizgādību pār bērniem. Pēc bāriņtiesas atzinuma tiesa nolēma atstāt vecāku kopīgu aizgādību, nosakot, ka dēls dzīvos ar tēvu, bet māte - meitu. Tiesa arī nolēma piedzīt no labāk situētā tēva par labu mātei ik mēneša uzturlīdzekļus meitai - 50 latu apmērā. Dainis iesniedza tiesā prasību pret Lindu un vēlējās, lai tiesa piedzītu no Lindas uzturlīdzekļus tādā pat apmērā dēla uzturam, jo māte lika šķēršļus tēva komunikācijai ar meitu. Laikā līdz nozīmētajai tiesas sēdei ar bāriņtiesas starpniecību šai ģimenei tika piedāvāts risināt konfliktu ar mediatora palīdzību.

Linda pret šo piedāvājumu sākotnēji izturējusies skeptiski - jaunai sarunai ar Daini viņa nebija gatava. Mediatore piedāvāja vispirms satikties atsevišķi - tas deva iespēju Lindai izstāstīt savu stāstu un ar mediatores starpniecību nodot Dainim visu to, ko līdz šim viņa nebija uzdrošinājusies pateikt bijušajam vīram sarunā aci pret aci. Kopīgās mediācijas laikā, protams, izskanēja daudzi pārmetumu, aizvainojošu vārdu, tomēr vēlāk viņiem izdevies kopīgiem spēkiem rast aizvainojuma cēloņus. "Es sapratu, ka pati nebiju darījusi gandrīz neko, lai situāciju atrisinātu, bet tikai mēmi gaidīju rīcību no Daiņa puses, nedodot viņam pat mājienu par savām vajadzībām. Nesagaidot izsapņoto, radās aizvainojums, kas neļāva situāciju uztvert objektīvi", atceras Linda. Viņaprāt - pašā mediācijas procesā it kā nebijis nekā īpaša. Taču mediatore vadījusi sarunu tā, ka vienlīdzīgi varēja izteikties abas puses, viņa uzdevusi vienkāršus, bet uzvedinošus jautājumus, nevienu nenosodīja, nenostājās neviena pusē un tas radīja pārliecību, ka sarunās tomēr ir iespējams nonākt pie risinājuma. "Bijušo vīru aizvainoja mans aizliegums satikt meitu, tāpēc viņš pret to protestēja ar uzturlīdzekļu piedziņas pieteikumu. Dainis savu prasību tiesā atsauca, bet savukārt es apņēmos nelikt šķēršļus viņa saskarsmei ar meitu."

Linda piezīmē, ka, ja mediators būtu jāatrod un jāapmaksā pašai, viņa to nebūtu paveikusi, jo kā 3.grupas invalīde nevarētu to atļauties. Par meditāciju viņa uzzinājusi bāriņtiesā un tagad ir priecīga, ka rezultātā konflikts ir atrisināts un meitas un tēva attiecības uzlabojušās.

Mediators - ziņnesis

Atrast abām pusēm pieņemamu mediatoru nebūs viegli, taču no šī procesa var izstāties jebkurā brīdī un atrast jaunu starpnieku, ja radušās problēmas. Mediācijas panākumu atslēga ir uzticēšanās un atklāta saruna. Tās lielais pluss ir tas, ka process ir neformāls un vienkāršs. Tā gaitā var runāt par visu, kas šķiet svarīgi, ja vien tas sekmē vienošanās panākšanu. Mediācijas seansi var notikt neierobežoti ātri vai ilgi, tam var veltīt kaut vai visu dienu, ja vien ir vēlēšanās un spēja koncentrēt tam savu uzmanību. Tāpat ir iespēja pusēm pat nesatikties, bet izmantot mediatoru par ziņnesi, kas zināmā mērā ir daudzu strīdnieku sapnis - kāds it kā atnāk un atrisina strīdu tavā vietā. Šāda pieeja, iespējams, prasīs vairāk laika, taču svarīgākais ir rezultāts - ja tā ir iespējams panākt risinājumu, kas ir pieņemams abām pusēm, metodikai vairs nav būtiskas nozīmes.

Nepanākot vienošanos mediācijas ceļā (sekmīgi parasti beidzas puse mediācijas gadījumu), pusēm joprojām ir tiesības vērsties tiesā, tāpat arī izmantot mediāciju paralēli tiesas procesam, pēc tā vai arī tiesāšanās vietā. Pašreiz Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas aktīvi strādā pie Mediācijas likuma izveides. Kad mediāciju Latvijā reglamentēs likums, tai tiks piešķirta būtiska nozīme civiltiesisku strīdu tiesvedības procesos un iespējams, kādā lietu grupā pie tiesāšanās nevarēs tikt, iekams nebūs izieta mediācija. Ir iecerēts, ka, izvēloties mediācijas ceļu, tiks atmaksāta daļa no valsts nodevas par tiesāšanās izdevumiem.

Sekmīgi mediācija ir izmantojama ne vien ģimenes strīdos, bet arī mantojuma lietās, darba un komercstrīdos, īpašuma tiesību jautājumos un pat krimināllietās. Tā darbojas visos gadījumos, kad puses ir gatavas sarunāties, vien nevar atrast pareizos vārdus, lai iesāktu sarunu.