Cilvēki vienmēr sūdzējušies par mīlestības trūkumu, taču šajā laikmetā cilvēkiem jāsastopas ar tādiem izaicinājumiem, kādu nebija iepriekšējos gadsimtos. Cik ļoti mums trūkst mīlestības un kas notiek ar cilvēkiem, kas nemīl un netiek mīlēti? To Vispasaules mīlētāju dienā portāls "Delfi" vaicā četriem dažādiem cilvēkiem.
Bads vēl nav, bet trūkums gan
Dzīve bez mīlestības ilgstoši nav iespējama, par to pārliecināti visi aptaujātie. Atšķiras tikai veids, kā cilvēks šo jautājumu risina. Viens meklē palīdzību baznīcā, otrs pie psihoterapeita, trešais izliek dusmas interneta komentāros, iet slīcināt bēdas krogā vai metas uzdzīvē, bet cits ķeras pie sava ārējā skaistuma uzspodrināšanas. Visu šo darbību mērķis ir viens - cilvēks vēlas būt nozīmīgs un mīlēts.
Patērētāju sabiedrības domāšana ir darījusi savu, dzīves temps ir ārkārtīgi pieaudzis, un cilvēkiem paliek arvien mazāk laika attiecību kopšanai, pārliecināts mācītājs Simanovičs. "Lielākā problēma, manuprāt, nav tā, ka daudziem cilvēkiem nav mīlestības objekta. Problēma ir tā, ka nesaņemot pietiekami daudz beznosacījuma mīlestības bērnībā, cilvēks neiemācās mīlēt nedz sevi, nedz citus. Rezultātā viņš mokās pats un nomoka arī apkārtējos cilvēkus. Jo sākotnēji mēs katrs izstrādājam savus kompensācijas mehānismus, kā varētu savus trūkumus no apkārtējiem noslēpt, taču ilgtermiņā šāda stratēģija nedarbojas," uzskata mācītājs.
Arī psihoterapeite Benita Griškeviča uzsver, ka mīlestības bads sākas bērnībā, ja cilvēks nav saņēmis pieņemšanu, mīlestību un rūpes: "Valentīna diena aicina svinēt erotiskās mīlestības svētkus, bet, ja mēs raugāmies uz mūsu sabiedrību, ar neapbruņotu aci ir redzams, ka ciešam, pirmkārt, no rūpju un gādības pilnas vecāku mīlestības trūkuma. Šo trūkumu vēl arvien varam novērot globāli - attiecībās starp valsti un pilsoņiem un faktā, ka tauta pamet māti Latviju un bērni neizvēlas dzimt mūsu zemē."
Satikt savu partneri un būt laimīgiem attiecībās - tā zināmā mērā ir laimes spēle, ne visiem tas izdodas, neatkarīgi no spējas mīlēt, rūpēties, gādāt un piepildīt attiecības ar intimitāti, kopīgām interesēm un sadarbību, uzskata psihoterapeite. "Ja mēs izceļam būšanu mīlas attiecībās kā galveno laimes vai veiksmes rādītāju un jau skolā veidojam sacensību - kuram vairāk "valentīnu", mēs tai brīdī atstumjam un noniecinām tos, kuri nav pārī, un tas izkropļo vērtības un sniedz nepareizus orientierus. Attiecību kvalitāte, nevis pats attiecību fakts, ir vērtība, un ir tikai vienas attiecības, kas ilgst visu mūžu - attiecības ar sevi pašu," skaidro Griškeviča.
Apēd stresu, apēd vientulību
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā cilvēks cenšas remdēt "mīlestības badu", ir ēšana, apstiprina dietoloģe Guna Rijkure. "Savā ikdienas darbā es sastopu tik daudz skaistu, gudru, inteliģentu sieviešu, kuras dzenas pēc kāda mistiska ārējā skaistuma ideāla. Bieži noprotu, ka patiesais šādu aktivitāšu cēlonis ir fakts, ka sieviete nesaņem vajadzīgo uzmanības un gādības daudzumu no savas otras puses vai vispār ir vientuļa," stāsta uztura speciāliste. Arī Rijkure uzsver, ka visbiežāk "kājas" šai problēmai "izaug" no bērnības, kad mazajam cilvēkam nav iedots viss vajadzīgais drošam pamatam. "Ir bijuši gadījumi, kad atnāk sieviete un saka, ka man jānotievē, citādi vīrietis draud mani pamest, " min speciāliste. Gadās, ka uztura speciālists ir tikai viens posms veselā ārējās fasādes uzlabošanas pasākumu sērijā, jo sieviete apmeklē dažādus speciālistus, cenšoties iegūt mistisko ideālo veidolu. "Protams, ka patiesībā cilvēkam bija sirds sāpes, mīlestības trūkums, jo lai kāda, vīram viņa nekad nebija gana laba," secinājusi dietoloģe.
Mīla - šķērslis ceļā uz uzvarām
Tomēr ne visās dzīves sfērās dzīve bez mīlestības atstāj negatīvas sekas. Gluži otrādi - ir jomas, kur, jo mazāk mīlas, dažādu sirds pārdzīvojumu, greizsirdības traču, jo labāk. Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste Līga Cīrule stāsta, ka dzīve bez saistībām un nopietnām attiecībām sportā var tikai nākt par labu: "Gados jaunāki sportisti tiešām speciāli neveido attiecības, nemeklē mīlestību. Tas ļauj koncentrēties uz sasniegumiem, uzmanība netiek lieki novērsta." Taču pat sporta pasaulē sportisti, tuvojoties trīsdesmit gadu slieksnim, tomēr pārdomā un sāk domāt par ģimenes veidošanu. Visai bieži iestūrēšana laulības ostā tomēr pieliek punktu profesionālajiem sasniegumiem. "Jā, ir bijis, kad uz sportistu tiek liktas lielas cerības, bet viņš pēc apprecēšanās tik ļoti mainās, ka .... no sporta nekas vairs nesanāk," stāsta ārste un piebilst, ka gadās arī pretēji - mīlestība ļauj sportistam sasniegt augstākus rezultātus, taču tā notiek retāk.
Un tomēr - ko darīt, lai izvairītos no "mīlestības bada"? Mācītājs Kaspars Simanovičs uzsver: "Skriet virsū ar savu mīlestību citiem nevajag, bet cienīt otru, pamanīt cilvēku līdzās, mēģināt viņu saprast, ieklausīties, tādējādi apliecinot viņa nozīmību, gan vajag. Taču to ir ārkārtīgi grūti izdarīt, ja pašā nav mīlestības. Ko darīt? Meklēt, mēģināt būt kopā ar cilvēkiem, kuros jūtam mīlestību, līdzjūtību un žēlsirdību. Jo tikai šādu cilvēku klātbūtnē mēs patiešām varam mainīties. Ja nav neviena cita, tad vismaz Dievs ir tas, kas mani mīl - tādu, kāds esmu, par spīti tam, kāds esmu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
