Jautājums: Ir tik grūti..... Kā lai tieku galā ar savām domām, jūtām, mīlestību? Ar vīru nodzīvojām nedaudz vairāk kā 6 gadus. Mums ir kopīgs bērns, kuru mēs abi ļoti mīlam. Vīrs ir traki liels egoists, bet tik un tā visu laiku centos un neprasīju neko pretī, līdz nesajutos iztukšota un viņa ausis nedzirdēja, kad lūdzu mīļumu, atbalstu. Uzradās kāds cilvēks, kas vienkārši uzklausīja, atbalstīja garīgi. Vēlāk vienkārši samīļoja utt. Tā es iemīlējos. Tagad ir tas brīdis, kad jāizvēlas kāds no viņiem (viņi abi zina viens par otru. 2 mēnešus nedzīvoju ar vīru). Kā lai izdara izvēli?
Abiem ir kas tāds, ko nevēlos zaudēt - viens deva ģimenes sajūtu un meitiņu, protams, bija arī daudz kas cits labs kopdzīvē. Un ir otrs, kas atbalstīja, kad bija vissmagāk un neko nepieprasīja pretim. Un vēlas būt ar mani un manu bērnu un veidot ģimeni ... Traucē vēl arī doma par to, ka nevienam mana meita nebūs tik vajadzīga kā manam vīram. Jūtos aizvainota un patiešām nepatiesi apvainota, ko man darīt? Vai ir cerība, ka šādas attiecības var atrisināt?
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv. Konsultēšana skaipā: benita.griskevica):
Atbilde: Jūs jautājat par risinājumu iespējām. Droši vien daļa no Jūsu smagajiem pārdzīvojumiem saistīta ar apjausmu, ka Jūsu situācijā nav labu un vieglu risinājumu, bet viss ir kā dzīvē - ja kaut ko vēlamies dabūt, nākas atteikties. Atteikties no cerības, ka spēsiet pārdzīvot šīs grūtības, nozīmētu nepieņemt izaicinājumu, kuru dzīve patlaban Jums piedāvā.
Nevienas attiecības nevar būt atbilde uz visām mūsu vajadzībām. Kad nesaņēmāt cerēto maigumu no vīra, izvēlējāties nevis meklēt risinājumu attiecībās ar viņu, bet apmierināt šo vajadzību ar citu vīrieti. Tas nozīmē, ka attiecības ar vīru pārtrauca attīstīties. Neuzticība bija Jūsu mēģinājums risināt, un tik daudzās attiecībās pāri nonāk pie šādiem risinājumiem. Tomēr likumsakarīgi, ka šādi risinājumi nekad netiek uztverti ar sajūsmu no otra laulātā, kaut arī saprotam, ka viena partnera neuzticība ir pāra kopīgā problēma.
Risinājums pēc būtības būtu bijis - pilnveidot attiecības. Un tas nozīmētu kopīgu lēmumu par šādas pilnveidošanas nepieciešamību un meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem. Vai partneru vajadzības vispār ir piepildāmas tādā veidā, kā katrs to iedomājies? Ko nozīmē vīra egoisms un kā "nekā neprasīšana" un sevis novešana līdz iztukšotībai varēja veicināt, ka šāds skatījums uz viņu nostiprinās? Kāda loma konfliktā bija seksam? Kā vīrs pēc savas saprašanas sniedza Jums šo uzmanību un kā uztver Jūsu vēlēšanos saņemt vairāk un ko katrs no jums ir gatavs darīt, lai otrs justos labāk? Un vēl un vēl - mērķtiecīgs process ikdienā, risinot šo attiecību problēmu, ja nepieciešams, ņemot talkā speciālistu.
Jebkurš no risinājumiem (un to ir vairāk nekā divi), kas redzami Jūsu situācijā, izvirza uzdevumus, kuri ir paveicami sadarbojoties. Ja patlaban attiecībā uz atgriešanos ģimenē vienīgais risinājums ir, ka vīrs gaida uz Jūsu lēmumu kā noslēgumu krīzei, tas atkal nav nedz īsti loģiski, nedz godīgi. Reiz jau Jūs visu " ņēmāt uz sevi", un - šāds ir rezultāts. Ja atgriežaties ģimenē, tad būtu saprātīgi sagaidīt, ka tā būs ģimene, kas vairāk vērsta uz sadarbošanos un problēmu risināšanu. Ko vīrs ir gatavs Jums piedāvāt, lai līdzīgas krīzes neatkārtotos? Kā pati esat gatava mainīties? Arī šķiršanās kā risinājums izvirza uzdevumus - sadarbība ar vīru bērna audzināšanā, attiecības ar otru vīrieti vīra un sievas statusā. Vai tas, ka mīļākais neko neprasa pretī, Jums šķiet kaut kas pats par sevi saprotams un loģisks? No savas pieredzes zināt, ka ilgi tas nav iespējams, jo pati esat bijusi šādā lomā.
Atbilde uz jautājumu - vai šādas attiecības iespējams atisināt, būtu atkarīga no tā, kādu risinājumu vēlaties. Tomēr skaidrs ir viens, ka būt tuvās attiecībās, veidot kopdzīvi, ir apzināts lēmums, nevis vienreizējs spēcīgs impulss. Kopdzīve prasa gribas piepūli ikdienā un tieši tādēļ šis process sniedz gandarījumu un izjūtu, ka, pilnveidojot attiecības, pilnveidojamies paši kopā ar mīļoto cilvēku. No sirds novēlu Jums saglabāt cerību!
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
