Foto: PantherMedia/Scanpix
Ir grūti būt ideālai mammai. Bet tik ļoti to gribas… Un tā vietā mēs pastāvīgi jūtamies vainīgas, kad jāsāk runāt par bērniem. Stop! Lai izaudzinātu labu cilvēku, mammai nav jābūt pašai pilnībai.

Manipulēšana ar "čupa čupiem", lai tikai panāktu, ka divgadnieks kādu brīdi pasēdētu mierā, kamēr viņu apģērbj un uzvelk apavus – nav tā retākā situācija. Taču no fakta, ka tā dara daudzas mammas, tev vieglāk nepaliek. Un apziņa, ka tev tomēr ir izdevies panākt rezultātu (ātri izdevās iziet ārā pastaigā), tevi neatbrīvo no vainas sajūtas. Apstājies. Varbūt viss nemaz nav tik slikti?

Portāls "Parents" piedāvā ielūkoties dažās situācijās, kas noteikti būs pazīstamas daudzām mammām. Eksperti komentē, kādēļ nevajag pakļauties stresa ietekmei un kā izvairīties no lamatām bērnu audzināšanā, un kādēļ nevajag tik bieži sevi šaustīt par kādu iespējamu audzināšanas kļūdu.

Es neļauju bērnam gulēt pusdienlaiku

Piespiest bērnu pagulēt pusdienlaiku – kas var būt vēl sarežģītāks? Nepieciešamība maziem bērniem pēc diendusas un nevēlēšanās to darīt bieži vien kļūst par īstu iemeslu cīņai starp vecākiem un bērniem. Mazais var kliegt, sist galvu un pat izlēkt no gultiņas. Bet tad vienā jaukā dienā mamma pēkšņi atklāj – ja bērns dienas laikā ne uz sekundi neaizver acis, tad vakarā ar gulētiešanu nav nekādu problēmu. Ja trīsgadnieks pa dienu itin nemaz nav pagulējis, viņš jau ap pulksten 20 ir gatavs doties nakts miegā, ļaujot mammai palasīt, paskatīties televizoru un darīt citas, sev tīkamas nodarbes. Vai šis nav iemesls vecākiem pārskatīt savus principus? Un dienā, kad bērns, braucot automašīnā, "sāk knābāt", mamma nekavējoties sāk viņu modināt – vai nu papurinot, vai ieslēdzot skaļāk mūziku.

Atsakies no vainas sajūtas. Ja bērns ir sasniedzis trīs gadu vecumu, tad izlaist pusdienlaiku ir pavisam normāli. Ja tavs bērns ir jaunāks, bet tu pamani, ka dēļ gulēšanas pusdienlaiku vakarā viņam grūti aizmigt, arī tad var padomāt, ka, iespējams, var atteikties no gulēšanas dienas laikā. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja bērns ir kaprīzs, raud un nekādi nevēlas tērēt laiku miegam.

Foto: Shutterstock

Bet vislabāk dari tā. Pat ja bērns vairs itin nemaz nevēlas gulēt diennakts gaišajā laikā, veltiet laiku kādām mierīgākām nodarbēm, piemēram, zīmēšanai vai lasīšanai, lai organisms varētu atpūsties. Šādu padomu sniedz amerikāņu miega speciāliste, grāmatas "Miega risinājumi" autore Dženifera Valfdburgere. Ja tavs mazulis dienas laikā aizmieg ratiņos vai automašīnā, mierīgi viņu pamodināt – tas ir normāli. Bet ko darīt, ja tavam mazulim nav pietiekams miega daudzums diennaktī – no 11 līdz 13 stundām? Piemēram, amerikāņu pirmsskolas vecuma bērni, saskaņā ar Nacionālā miega institūta datiem, atpaliek no šī normas un miegā pavada tikai 9,6 stundas. Tādā gadījumā miega deficītu jākompensē ar agrāku iešanu gulēt vakarā, iesaka miega speciāliste.

Es uz skolu palaižu pusslimu bērnu

Foto: Shutterstock

Es dusmojos uz saviem bērniem

Foto: stock.xchng

Es ne vienmēr piespiežu bērnu dalīties ar citiem

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!