Es jau rakstīju par galējību kaitīgumu mīlestībā, uzsvēru, ka platoniskā, tāpat kā "brīvā" mīlestība ir nepieņemamas sabiedrībai, jo nenes augļus – jaunu cilvēces paaudzi. Bet ir vēl kāda galējība – pārmērīga mīlestība, ko tautā bieži dēvē par aklu. Tā nes postu gan pašai mīlētājai (uz aklu mīlestību vīrieši ir spējīgi ļoti reti), gan pārmērīgas mīlestības objektam, kas lutinot tiek garīgi kropļots. Neaizmirsīsim vispārējo likumu, ka pārmērīga mīlestība nerada īstu pretmīlestību.
Mātes mīlestība ir sievietes seksuālās mīlestības svarīgākais komponents
Sieviete spēj mīlēt bezgala dziļi un daudz spēcīgāk par vīrieti, tomēr arī viņas mīlestībai ir savas robežas. Ir sievietes, kas pārslēdz visu savu mīlestību uz bērnu (parast tas notiek, ja bērns ir ģimenē viens) un nav vairs spējīgas mīlēt vīru. Sieviete nav spējīga izjust tuvības brīdi ar vīrieti, kuru nemīl, pat tad, ja tas ir liels intīmās mīlas mākslas meistars. Sieviete kļūst frigida. Diezgan bieži pie mums, ārstiem, griežas sievietes, kas kļuvušas vēsas dzimumattiecībās pēc dzemdībām.
Palīdzēt viņām ir ļoti grūti, jo nevienam nav izdevies radīt mīlestību ar zālēm (varbūt to vēl var ar hipnozi). Lūk, kādēļ gribas saukt: "Protiet savu lielo un visspēcīgo mīlestību dalīt pareizi, jo, tikai vienam veltīta (vīram, bērnam vai kādam citam), tā var salauzt vai sasaldēt mīlamā atbildes jūtas."
Un tomēr īstas sievietes mīlestībās svarīgākā un dabiskākā īpašība ir tieksme radīt bērnus. Starp citu, vislielāko baudu vīrietis no mīļotās intīmajā brīdī saņem tad, ja dzimumakts notiek tieši ar nolūku radīt bērnu. Sieviete, kas negrib bērnus, ir nedabisks radījums, un vīrietis, kas nesaprot un necienī sievietes ilgas pēc bērniem, nav viņas mīlestības cienīgs. Mīlestības jūtu skaistākā un dabiskākā izpausme ir abu laulāto draugu prieks par saviem bērniem. Nekas nevar tik pilnīgi izlīdzināt laulāto draugu pretišķības un apgarot viņu seksuālo mīlestību kā šis prieks. Tā lielākā daļa, bez šaubām, piekrīt sievietei.
Īsta sieviete priecājas par katru grūtniecības attīstības soli. Tiklīdz viņa pārcietusi dzemdību sāpes (kas gan pēc mūsu, psihoterapeitu, domām ir nenormāla parādība, jo tās ir pilnīgi likvidējamas ar dažādiem psihoterapijas paņēmieniem), viņa ir laimīga, klausīdamās jaunpiedzimušā pirmajā kliedzienā vai likdama to pie krūts. Tiesa, gadās gan arī, ka dzemdētāja atsakās no sava bērna... Tad ir skaidrs, ka tā ir "brīvās" mīlestības un "ūdens glāzes" teorijas piekritēja, īstas mīlestības zaimotāja un kājām mīdītāja. Tātad mātes mīlestība ir sievietes seksuālās mīlestības svarīgākais komponents.