Mēs visi gribam, lai jaunais mācību gads mūsu bērniem ir ne vien zināšanu, aizraujošu piedzīvojumu un priecīgu notikumu pilns, bet noteikti arī drošs. Tādēļ mums, pieaugušajiem, – vecākiem un arī pedagogiem – vajadzētu regulāri ikdienišķās situācijās pārrunāt ar bērniem iespējamos riskus un vēlamo rīcību, jo bērni, īpaši sākumskolas vecumā, vēl nespēj to izdomāt paši.

Jau kopš mazotnes ir ļoti svarīgi ikdienā veltīt bērnam pietiekami daudz uzmanības un veidot atklātas, uzticēšanās pilnas attiecības, lai viņš zinātu, ka jebkurā situācijā var vērsties pie vecākiem. Turpretī, ja bērns ikdienā netiek uzklausīts, bieži tiek atraidīts, apklusināts vai vecāki viņam netic, ir liela varbūtība, ka arī bīstamā situācijā viņš pie vecākiem vairs nevērsīsies.

Centrs "Dardedze" speciālisti iesaka, kādus drošības aspektus vecākiem būtu jāpārrunā ar bērnu un kā šo informāciju pasniegt, lai atvasei tā būtu skaidra un saprotama.

Kā un kad runāt ar bērnu par drošību

Situācijas var ne vien pārrunāt, bet arī izspēlēt – gan no pašu ikdienas, gan no ziņām par citiem cilvēkiem. Šādas sarunas ļauj saprast, kāds ir atvases izpratnes līmenis un kāds padoms viņam vēl nepieciešams. Sarunas un situāciju izspēlēšanas mērķis nav radīt bailes, bet gan mierīgi, saprotami izskaidrot un ieteikt, kā rīkoties.

Svarīgs ir arī sarunas laiks. "Dardedze" speciālisti iesaka runāties tad, kad mazais ir mierīgs un nav pakļauts stresam. Tāpat izrunāt drošības jautājumus vajadzētu vēl pirms bērns ir piedzīvojis kādu nelāgu situāciju. un nekas ļauns vēl nav noticis, nevis stresa situācijā.

Nereti vecāki arī nesaprot, kad būtu piemērotākais laiks, lai ķiparam atklātu, kā rīkoties bīstamās situācijas. "Dardedze" speciālisti uzsver – ar bērnu par to ir jāsāk runāt jau tad, kad viņš ir apguvis prasmi runāt.

Tagad, kad esam sapratuši kā un kad vislabāk ar atvasi pārrunāt drošības jautājumus, jāsaprot – ko tieši bērnam ir svarīgi zināt, lai viņš spētu pasargāt sevi brīžos, kad pieaugušie nav blakus.

Vēršanas pēc palīdzības

Viena no svarīgākajām prasmēm, kas bērnam jāapgūst, ir spēja saprast, kad jāvēršas pēc palīdzības pie vecākiem, skolotājiem vai kāda cita pieaugušā, kuram viņš uzticas. Pirmkārt, tas ir jādara tad, kad sajūtas vēsta – kaut kas nav kārtībā. Vecākiem jau no mazotnes bērniem ir jāiemāca uzticēties savām sajūtām, jo tās ir pirmās, kas brīdina par nedrošu situāciju. Tās darbojas kā trauksmes zvans, kad jāmeklē palīdzība.

Otrkārt, bērnam jāvēršas pēc palīdzības, ja viņš izjūt bailes. Šādās situācijās mazi bērni visbiežāk grib paslēpties un sēdēt klusu, taču jāmudina darīt pretējais – meklēt cilvēkus un saukt palīgā. Palīgā jāsauc arī tad, ja bērns nevienu cilvēku tuvumā neredz, jo kāds tomēr var sadzirdēt. Turklāt tas jādara ne vien dažas reizes, bet gan tikmēr, kamēr kāds sadzird. Šī ir viena no lietām, ko vari izmēģināt kopā ar bērnu. Taču atgādini, ka ar šo vārdu jokot nevar, jo, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, cilvēkiem var šķist, ka bērns kārtējo reizi tikai muļķojas.

Seksuālā izmantošana, drošība mājās un ceļā

Foto: Shutterstock

Seksuālā izmantošana

Viens no veidiem, kā vienkārši iemācīt bērnam sevi pasargāt no seksuālas izmantošanas ir "Biksīšu likums": neviens nedrīkst bērnam pieskarties ķermeņa intīmajās vietās, ko parasti sedz apakšbiksītes, arī bērnam nevajadzētu šajās vietās pieskarties citiem.

"Dardedze" speciālisti atgādina, ka bērns nekad nav pārāk mazs, lai iemācītos "Biksīšu likumu", jo jebkura vecuma bērnu var ļaunprātīgi izmantot – turklāt jāapzinās, ka parasti tas ir viņam pazīstams cilvēks, nevis svešinieks – tāpēc par to jārunā katrā ģimenē.

"Biksīšu likumam" ir pieci svarīgi padomi:

  1. Tavs ķermenis pieder tikai tev!
  2. Ir labi un slikti pieskārieni! Saki "nē" sliktajiem!
  3. Ir labi un slikti noslēpumi. Vienmēr izstāsti sliktos!
  4. Pasargāt bērnu un novērst vardarbību ir pieaugušā atbildība!
  5. Zināt, pie kā vērsties pēc palīdzības.

Ārkārtas situācijas mājās

Viena no svarīgākajām iemaņām, kas bērnam, atkarībā no viņa spējām, jāiemācās, ir zvanīt 112, pasaukt palīdzību pa logu vai vērsties pēc tās pie kaimiņiem.

Pārrunājiet mājās vairākkārt:

  • Ko bērns darītu, ja nakts vidū pamostos un sajustu deguma smaku?
  • Ko darītu, ja kāds zvana pie mājas durvīm un saka, ka viņš ir policists un viņam jāienāk mājās?
  • Ko darītu, ja gadās pabraukt garām savai tramvaja pieturai?
  • Kā rīkoties, ja neviens neatnāk pakaļ uz skolu un telefons ir izlādējies?

Atbilstoši bērna vecumam ieteicams arī iekārtot konkrētu vietu pie ledusskapja, sienas vai tāfeles, kur vienmēr stāv svarīgākie telefoni ārkārtas zvaniem un uzticības personām. Vecākiem bērniem vajadzētu zināt arī bērnu un jauniešu uzticības telefona numuru 116111.

Ceļš uz un no mājām

Vecākiem noteikti jāpārrunā ar bērnu viņa ikdienas maršrutu, kuru būtu ieteicams iespēju robežās veikt kopā ar citiem klasesbiedriem. Pēc iespējas būtu jāizvairās no pārvietošanās vienam pašam, jo īpaši nomaļās vietās. Kad bērns kaut kur dodas, viņam vienmēr par to jāpabrīdina vecāki vai citi pieskatītāji.

Ja mazais ceļā jebkādu iemeslu dēļ jūtas nedroši, viņam jāpiezvana vecākiem un jāturpina saruna atlikušo ceļa posmu. Šī iemesla dēļ būtiski uzsvērt, ka vecākiem noteikti iespēju robežās – arī darba laikā – būtu jāatbild uz atvases telefona zvaniem, jo tas var būt arī drošības jautājums. Vēlams, lai bērnam būtu vairāku tuvu cilvēku telefona numuri un kādu no viņiem vienmēr būtu iespējams sazvanīt.

Ja kāds cilvēks neatlaidīgi pievērš uzmanību vai seko, vajadzētu doties iekšā tuvākajā veikalā, kafejnīcā vai jebkurā citā sabiedriskā vietā, kur var vērsties pēc palīdzības pie pieaugušajiem – veikala pārdevēja, apsarga, pie kāda cilvēka ar bērniem.

Pamatnoteikumi, kuru vērts pārrunāt ar bērnu, uzsākot skolas gaitas

Foto: Shutterstock

Septembris ir laiks, kad bērni uzsāk doties uz skolu. Tas ir laiks, kad viņiem atkal jākļūst patstāvīgākiem, līdz ar to jāiemācās arī pašiem sevi pasargāt, par sevi pastāvēt un vajadzības gadījumā arī palīdzēt citiem. Lūk, centrs "Dardedze" ieteikumi, ko būtu svarīgi šajā laikā bērnam atgādināt.

Drosme pateikt "nē!". Tas var paglābt no nepatikšanām. Neskrien līdzi pūlim. Labāk ir padomāt pašam. Dažreiz vajag vienkārši atteikties uz kādu laiku, piemēram, es nesaku, ka to nedarīšu vispār, bet es to nedarīšu šodien. Tad tu iegūsi laiku, lai pārdomātu, vai tiešām to vēlies, vai tas nedarīs kādu kaitējumu sev vai citiem.

Ieklausies savās sajūtās! Sajūtas nav ne labas, ne sliktas, tās mūs brīdina. Ja jūti bailes, dusmas, kaunu, satraukumu – apstājies, padomā, kāpēc es tā jūtos, kas ir noticis, vai kas varētu notikt?

Neviens nav pelnījis pazemošanu! Ja kāds Tevi pazemo, nepaliec viens, atrodi draugu vai kādu pieaugušo ar kuru pārrunāt notikušo, meklē izeju kā sevi pasargāt.

Ievēro noteikumus! Noteikumi ir domāti, lai tevi pasargātu un lai tu zinātu, ko darīt situācijās, kas tev nepatīk!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!