Fоtо: Shutterstock
Ikviens jaunais vecāks ir piedzīvojis, cik ļoti vārds "nogurums" atsaucas tieši uz viņiem, kad mājās ir ienācis jaundzimušais. Zīdaiņi neguļ kā pieaugušie, un viņi pilnīgi noteikti neguļ tā, kā to vēlētos pieaugušie. Meklējumi pēc maģiskās receptes, lai zīdaiņi "nogulētu visu nakti" ir nerimstoši.

Tomēr šie meklējumi ir pilnīgi veltīgi, jo šādu maģisku risinājumu nav. Nogurušie vecāki nevar darīt neko, lai bērni naktī gulētu bez pamošanās, jo viņi nekad to nedarīs, portālam "Cālis" uzsver Sāra Okvela-Smita, iejūtīgas bērnu audzināšanas grāmatu autore, koučs (Lielbritānija), kura aprīlī ar lekciju "Zīdaiņa miegs un patstāvība – kas jāzina katram vecākam par piesaisti, sliktiem ieradumiem un gulēšanu bez pamošanās visu nakti vienam" uzstāsies ģimenes psiholoģijas centra "Līna" konferencē "Labi vecāki šodien". "Cālis" lasītājiem ir iespēja saņemt ekspertes padomus vēl pirms viņas dalības konferencē. Turpinājumā lasi Sāras padomus un mierinājuma vārdus jaunajiem vecākiem:

"Tas gan ir pesimistiski!" jūs nodomāsiet… Vēl kādi teiks: "Bet mans bērns noguļ visu nakti, tev nav taisnība!"

Tomēr, tas ir fakts. Neviens bērniņš nenoguļ visu nakti bez pamošanās, un tas tā arī nekad nenotiks. Nekad! Līdzīgi, arī pieaugušie nekad nenoguļ nakti bez pamošanās un nekad arī nenogulēs. Tad kādēļ gan tiek tērēts tik daudz laika un naudas, lai panāktu kaut ko tādu, kas vispār nav iespējams?

Vispirms, mums ir jāsaprot, kādēļ ir neiespējami panākt, ka bērniņš (vai pieaugušais) noguļ visu nakti bez pamošanās. Atbilde slēpjas divos mazos vārdus: miega cikli. Mēs visi, neatkarīgi no mūsu vecuma, miegu pavadām ciklos. Šie cikli mūs vada no nomoda, seklā, vidējā un dziļā miegā līdz atkal atmostamies. Pieaugušajiem naktī mēdz būt no četriem līdz sešiem miega cikliem (atkarībā no tā, cik laika tiek atvēlēts miegam). Pieaugušajam viens miega cikls ilgst aptuveni 90 minūtes. Savukārt zīdaiņiem ir vidēji 12 līdz 16 miega cikli naktī. Mazuļa miega cikla ilgums ir uz pusi īsāks nekā pieaugušajam. Tas nozīmē, ka mazuļiem ir normāli mosties augšā 15 reizes katru nakti! Katra miega cikla beigās, neatkarīgi, vai mēs runājam par pieaugušajiem vai bērniem, var notikt viena no divām lietām:

1. Nekavējoties sākas jauns miega cikls, radot iespaidu, ka ir nogulēts ilgāks laika posms nepamostoties (divi savienoti miega cikli nozīmētu apmēram trīs stundu garu miegu pieaugušajiem un pusotru stundu garu miegu bērniem). Reizēm naktī sanāk savienot visus miega ciklus, vai kā mēs to mēdzam saukt – nogulēt visu nakti bez pamošanās.

2. Notiek pamošanās cikla beigās. Tas var notikt vairāku iemeslu dēļ, bet visbiežākie ir slāpes (vai izsalkums mazuļiem), pārāk karsti vai auksti, neērti, vajadzība apmeklēt tualeti, kāda skaņa, trauksme, stress, bailes (iespējams, pēc slikta sapņa), traucējošs apgaismojums, sāpes, pārstimulācija, noguruma neesamība. Reizēm mums kā pieaugušajiem nav ne jausmas, kādēļ esam pamodušies, tas pats ir attiecināms arī uz bērniem!

Ja pieaugušie saskaras ar jebkuru no otrajā punktā minētajām problēmām, proti, viņus pamodina kāds no minētajiem iemesliem un nav notikusi miega ciklu saplūšana, viņiem vairumā gadījumu ir iespējams to labot. Viņiem ir mentālās un fiziskās spējas patstāvīgi savienot miega ciklus. Savukārt mazuļi ir diezgan bezspēcīgi paši "salabot" jebkuru no problēmām, kas viņus pamodina cikla beigās. Viņiem ir vajadzīga vecāku palīdzība. Iespējams, ka viņiem ir vajadzīgs, lai vecāki to pabaro, sakārto segu vai apģērbu, nomaina autiņbiksītes, pielāgo apgaismojumu vai skaņu, iedod medikamentus vai sniedz mierinājumu (paņem rokās un samīļo, un te es saku, ka viņiem ir vajadzīga samīļošana, nevis, ka viņi grib samīļošanu!). Šīs nakts aprūpes vajadzības visas ir vienlīdz nozīmīgas, bēbīši nemanipulē un nerada paši sev problēmas, lai nespētu savienot miega ciklus. Viņi vienkārši nav tik attīstīti kā pieaugušie un tādēļ viņiem ir vajadzīga mūsu palīdzība. Vai citiem vārdiem sakot, bēbīši neiroloģiski un fizioloģiski nav spējīgi paši atrisināt jebkādas problēmas, kas viņiem rodas naktī.
Fоtо: Shutterstock

Diemžēl, nav nekā, ko vecāki varētu darīt, lai pagarinātu bērna miega ciklu. Tas pagarinās, bērniņam augot, tas notiek līdz ar attīstību. Šim apgalvojumam "noguļ visu nakti bez pamošanās" ir jābeidz pastāvēt, tas neatbilst patiesībai. Šis mīts un dezinformācija rada nepareizu priekšstatu par normālu zīdaiņa miegu (daudzi īsi miega cikli ar biežu pamošanos un vajadzību pēc vecāku iesaistes), un tādējādi miegs tiek pārvērsts problēmā, ko vajadzētu labot. Jo neētiskāka persona vai organizācija, kas piedāvā šo iejaukšanos, jo aktīvāk viņi izplata vecākiem šīs bažas, ka bērnam būs traucēta attīstība un veselība, ja viņš nespēs naktī nogulēt ilgākā un dziļākā miegā. Patiesībā zīdainis neko neiegūst, ja tiek iemācīts būt kluss, kamēr pāriet nākamajā miega ciklā, ieguvums šeit ir tikai vecākiem.

Optimāla vide kā iespēja bērnam radīt miegam draudzīgāku atmosfēru

Vai tas tiešām nozīmē, ka vecāki neko nevar darīt? Vai ir jāpieņem, ka naktī katru stundu būs jāmostas? Ne gluži. Te mums jāpievēršas mazuļiem, kas, šķiet, ir spējīgi savienot miega ciklus bez pieaugušā palīdzības (šiem mazuļiem pieaugušie kļūdaini piedēvē spēju "pašregulēties"). Daži mazuļi ar uzvedības miega apmācību tiks trenēti būt klusi par spīti piedzīvotajām problēmām starp miega cikliem (kas viņiem māca, ka nav jēgas turpināt raudāt, lai izteiktu savas vajadzības, jo vecāki nereaģē), tomēr citi bērni varēs dabiski savienot miega ciklus. Tieši par šiem otrajiem mazuļiem mums būtu jābūt lielākai interesei. Kāpēc viņiem izdodas savienot miega ciklus? Atbilde šeit slēpjas labā devā veiksmes, kas apvienota ar būšanu vidē, kur viss ir kārtībā. Tieši uz to vajadzētu vecākiem vērst uzmanību, lai uzlabotu savu mazuļu miegu. Kas mums šeit būtu jāņem vērā? Mūsu mērķim būtu jābūt radīt optimālu vidi, kurā bērnam ir pēc iespējas miegam draudzīgāka atmosfēra.

Tas sevī ietver:

  • komfortu (gultiņa un iekšējais komforts, piemēram: nav sāpju vai gremošanas problēmu);
  • temperatūru;
  • apgaismojumu;
  • skaņu;
  • smaržu;
  • īsto gulēt iešanas laiku tieši šim bērniņam (un viņa gulēt iešanas rutīnu);
  • nav izsalkuma vai slāpju.

Tālāk mums ir jāņem vērā vairāki psiholoģiskie cēloņi, kas saistīti ar pāreju starp cikliem:

  • vecāku klātbūtnes sajušana;
  • vajadzība pēc fiziska pieskāriena vai vajadzību apmierināšanas;
  • trauksmes, stresa, pārmērīgas stimulācijas vai baiļu mazināšana.

Diemžēl, te nepastāv "kas der vienam, tas der visiem" (turieties pa gabalu no ekspertiem vai metodēm, kas apgalvo pretējo!). Katrs mazulis ir atšķirīgs, atslēga ir atrast to, kas tieši tavam mazulim ir vajadzīgs. Miega risinājumi katram būs unikāli. Vissvarīgākais "risinājums", ko es vēl neesmu pieminējusi, ir pavisam vienkāršs: laiks. Mazuļa miegs nebūs šāds visu laiku, bērniņam augot, miega cikli pastiepsies garāki, un viņi ar laiku spēs arvien vairāk atrisināt fiziskos un emocionālos cēloņus, kas traucē patstāvīgi pāriet starp miega cikliem. Tikmēr vecākiem jāpārtrauc uztraukties par "sliktiem ieradumiem" un jāizvairās pārāk ātri piespiest mazuli kļūt neatkarīgam. Ironiski, ka, jo vairāk vecāki pirmajos mēnešos lolos savu bērnu, jo lielāka iespēja, ka bērns pieaugot veiksmīgāk attīstīs emociju regulēšanas prasmes, kas nepieciešamas, lai neatkarīgi savienotu miega ciklus.

Mums ir jāsaprot, ka nepastāv tāda lieta kā "nogulēt visu nakti bez pamošanās". Nekad tas tā nav bijis un arī nebūs. Daudziem vecākiem jau pietiek ar šo vienkāršo faktu, lai izmainītu savu uztveri un attieksmi, pat, ja viņu mazuļa miegs nemainās."

Sāra Okvela-Smita ir starptautiski pazīstama vecākošanas eksperte un populāra bērnu audzināšanas grāmatu autore, kas specializējas vecāku un bērnu attiecību psiholoģijā, iejūtīgā audzināšanā un piesaistes teorijā, īpaši interesējoties par bērna miegu. Viņa ir sarakstījusi 11 grāmatas vecākiem, kas tulkotas vairāk nekā 30 valodās, tostarp pārdotāko grāmatu "Iejūtīgā miega grāmata" ("The Gentle Sleep Book"), kas pārdota vairāk nekā 100 000 eksemplāru tikai Lielbritānijā vien.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !