Seno latviešu intīmā dzīve: vai tiešām vasaras saulgrieži bija seksa svētki

Kādreiz gribētos ar laika mašīnu aizbraukt ekskursijā pie senčiem un paskatīties, kāda bija viņu dzīve. Šoreiz, saulgriežu noskaņās, palūkosimies, kāda varētu būt bijusi latviešu attieksme pret seksualitāti. Kas notika cerēšanās laikā, un kāda bija seksuālā akta nozīme gan privātajā dzīvē, gan rituālos? Vai latvietis līdzās smagajiem darbiem bija arī baudītājs? Vai nerātnās tautasdziesmas ir vairāk mutes brūķēšana vai stāsts par reālo dzīvi? Un vai papardes zieda redzējums un mūsdienu skatījums uz saulgriežiem un Jāņiem kā ap seksu apvītu tēmu atbilst patiesībai?

Atbildes palīdz meklēt Aīda Rancāne, folkloras kopas "Grodi" dibinātāja, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, un Ieva Kalniņa, folkloras kopas "Visi vēji" dalībniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Latvieša seksīgā pašpārliecinātība

Pirms sākas dzimumattiecības, ir sevis, sava auguma apzināšanās. "Latvieša seksualitāte ir ļoti apzināta – viņš apzinās sevi, savu ķermeni, sieviete pieņem sevi tādu, kāda viņa ir, ar domu – tautieti, ja tev nepatīk mans augums, vari iet prom vai paklusēt. Ļoti maz ir tautasdziesmu par kompleksiem. Seksualitāte vispirms parādās tajā, kā latviešu sieviete iztaisno muguru un ar augstu paceltu galvu pieņem sevi, savu balsi, ķermeni, augumu, tā proporcijas. Tāda seksīga pašpārliecinātība," saskata Kalniņa.

Viņa arī norāda, ka citām ķermeņa daļām tautasdziesmās ir maz apzīmējumu – galva ir galva, nu, varbūt tās daļas dēvē dažādi – piere, pauris. Bet dzimumorgāniem ir daudz dažādu nosaukumu, turklāt – romantisku, saudzīgu, saderību paģērošu. "Piemēram, sieviešu dzimumorgānus sauc par zušupīti, mīlestības avotiņu, laimes caurumu un vēl visādi. Visi nosaukumi ir tik poētiski, tik daudzveidīgi, cik nav pārējām ķermeņa daļām! Cik poētiski latvietis runā par dabu, tikpat poētiski vēstī par visu, kas ir ap seksualitāti. Paša seksa aprakstam te ir mazāka nozīme.

Kāzās un svētkos, rituālos varēja atļauties sprēgāt vārdiski vairāk:

Kāzās iedama,
Bezkauņa paliku.
Aiziešu mājās,
Turēšu godu.

Tas nozīmē apzināties, kur un kad ir laiks domāt par otra pievilināšanu, seksualitāti. Turklāt dainās nolasu tādu dzīvošanu šeit un tagad – nekur nav jāsteidzas, šajā brīdī šis ir mans ķermenis, mana pozitīvā enerģija, kādu izstaroju, un man tagad ir laiks par to parunāt. Ja tev būs laiks, mēs varēsim arī padarīt," Kalniņa iztēlojas senā latvieša domu gājienu.

Bet Rancāne spriež, ka piesaistošais otrajā dzimumā pirmkārt bijusi spēja gudri dzīvot un rīkoties, attiecībā uz fizisko izskatu – novērtēts viss, kas liecina par spēju radīt veselīgus pēcnācējus, – plati gurni, resnas kājas, sārti vaigi.

Kur uzzināja vairāk

Kur agrāk cilvēki smēlās zināšanas par seksu? Skaidrs, ka tuvāk bija dzīvnieku pasaulē notiekošais un vērojumi par to. Bet galvenais – cilvēki runāja! "Tā nebija tabu tēma cilvēkam, kurš dzīvo dabīgā vidē. Ņemot vērā, ka ir nerātnās tautasdziesmas, tātad runāts par to tika daudz. Tajās tiek skaidrots viss no sākumiem – kas tevi sagaida, meit, kad tu pirmoreiz ieraudzīsi pliku vīrieti."