Foto: Shutterstock
Pandēmija pārvilka svītru daudzām draudzībām – pat tādām, kuru saiknes iestiepās gadu desmitiem senā pagātnē, notikumos un pārdzīvojumos. Vieni atbalstīja ierobežojumus un bija gatavi tos ievērot, kamēr citi nostājās sazvērestības teoriju pusē un staigāja ar antivakseru lozungiem pa priekšu. Atsekošanā sociālajos tīklos, kāds skarbāks vārds pēdējā tikšanās reizē, un no skaistās draudzības nekas vairs pāri nebija palicis. Nu emocijas pierimušas, kas var mudināt pārdomāt savu lēmumu – vai tiešām vajadzēja rīkoties tik dramatiski? Jā, šajā jautājumā viedokļi atšķiras, bet mēs taču tik labi pirms tam dzīvojām…


Laiks, kuru piedzīvojām pirms pāris gadiem, pamatīgi izsita no sliedēm, uzsver sertificēta psiholoģe Natālija Dauberga, piebilstot, ka tas gandrīz ikvienu iedzina lielā stresā un bailēs. "Samilza emocionālais fons, ieslēdzoties izdzīvošanas režīmam. Tas bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva asāki, agresīvāki, ieņemot daudz noteiktāku aizsardzības pozu. Iemesls, kāpēc savstarpējās saiknes pārtrūka, vispārīgi bija ārpus normas," norāda psiholoģe.

Savukārt šobrīd šīs emocijas vairs nav tik izteiktas, un to amplitūda manāmi kritusies. "Man acu priekšā stāv piemērs par skudrām, kas klejoja pa internetu. Absolūti mierīgi divas sugas dzīvoja viena otrai blakus, līdz tās ielika vienā burkā, bet burku – sakratīja, tādējādi radot stresu. Tad skudras sāka viena otrai uzbrukt. Pandēmijas laikā notika kaut kas līdzīgs. Tagad stress rimstas, atslābstam, par Covid-19 vairs tik daudz nerunājam, nav tā spiediena. Man šķiet, ka lielu kreņķi radīja tieši spiediens par vakcinēšanos, liekot darīt "kaut ko"," pārdomās dalās Dauberga. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!