Skaists, žilbinošs smaids sākas jau bērnībā – ar vecāku sniegtu piemēru, pareiziem mutes dobuma paradumiem, uzturu un citiem aspektiem. Ar ko vecākiem sākt un kurā vecumā bērnam ieplānot pirmo zobārsta vai higiēnista apmeklējumu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.

Topošajām māmiņām

Grūtniecība ir īpašs laiks jebkuras sievietes dzīvē – grūtniecības laikā, mainoties hormonālajam fonam ķermenī, tiek pārstrukturēts visu orgānu un sistēmu darbs. Māmiņai ir jāpievērš uzmanība gan rūpēm par sevi, gan bērniņa veselību. Tas nozīmē, ka šajā laikā īpaši svarīgs ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kā arī vitamīni un minerālvielas – kalcijs, fosfors, fluors, D vitamīns u.c. Eksperte atgādina, ka grūtniecības laikā notiek ne vien visu 20 piena zobu kronīšu mineralizācija (īpašs zobu attīstības process, kura laikā topošie zobi uzņem minerālvielas), bet grūtniecības beigās notiek arī mazuļa pastāvīgo sānu zobu mineralizācija.

Zobu pareiza attīstība un to veselība mazulim ir tikpat svarīga kā pārējo orgānu attīstība, tāpēc topošai māmiņai ir svarīgi regulāri rūpēties par savu mutes dobuma veselību. Pirms grūtniecības plānošanas zobi būtu jāsalabo. Turklāt mīts, ka grūtniecības laikā zobus nedrīkst ārstēt, ir absolūti nepamatots! Pirmkārt, no plānveida zobu labošanas būtu jāatturas 1. grūtniecības trimestrī, kad bērniņam notiek visu orgānu sistēmu veidošanās. 2. un 3. trimestris ir piemēroti zobu labošanai. Otrkārt, noteikti informējiet savu zobārstu un higiēnistu par grūtniecību, lai varētu izvēlēties grūtniecībai atbilstošu anestēziju, uzsver Ķīse.

Pirmie zobiņi

Pirmais izšķīlušais piena zobiņš vecākiem vienmēr sagādā prieku, tomēr jāatceras, ka mazulim tas rada diskomfortu, vecāki var pamanīt izmaiņas uzvedībā – bērns kļūst niķīgs, raudulīgs, samazinās apetīte, miegs kļūst nemierīgs. Vecāki var novērot, ka bērns cenšas iekost visā, ko satver savās rociņās, novēro paaugstinātu siekalošanos. Parasti pirmie zobiņi – apakšžokļa priekšējie zobi – izšķiļas aptuveni sešu mēnešu vecumā. Bet jāatceras, ka katra cilvēka organisms attīstās individuāli un ir iespējamas no divu līdz trīs mēnešu novirzēm no paredzamā zobu šķilšanās laika. Šajā etapā vecāki var palīdzēt bērnam, iesmērējot smaganas ar speciāliem aptiekās iegādājamiem geliem, iedodot graužamo riņķi, kas atdzesēts ledusskapī. Šie līdzekļi palīdzēs atvēsināt sakairinātās un niezošās smaganas.

Apmēram gada vecumā bērna mutes dobumā vajadzētu būt apmēram astoņiem zobiņiem. Jābūt modriem, ja gadu vecam bērnam joprojām nav neviena zoba. Dažiem bērniem var būt novēlota zobu šķilšanās, taču pašiem nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, noteikti jākonsultējas ar kvalificētu zobārstu, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus. Divarpus līdz trīs gadu vecumā piena zobu sakodiens ir pilnībā izveidojies un vajadzētu būt 20 piena zobiņiem, tomēr jāatceras, ka ir iespējamas nobīdes gan zobu šķilšanas laikā, gan zobu šķilšanas secībā.

Bērna mutes dobuma kopšana

Foto: Shutterstock

Rūpes par mazuļa mutes dobuma kopšanu ir jāuzsāk vēl pirms pirmo zobiņu šķilšanās. No rīta un vakarā mutes dobums ir jāiztīra ar speciālām salvetēm, kas ir domātas mazuļu mutes dobuma kopšanai, kuras var iegādāties zobārstniecības klīnikās un aptiekās. Pēc pirmā zobiņa parādīšanās to ir jāsāk tīrīt ar speciālu silikona uzpirksteni, kas palīdz arī masēt smaganas. Bērnam paaugoties, jāizvēlas vecumam atbilstoša zobu birste, kuru bērnam ir ērti satvert ar rociņām, ir pieejamas arī zobu birstes ar “stoperi” uz birstes kāta, kas pasargā no aizrīšanas riska. Fluors ir zinātniski pierādīts kā neatņemams kariesa profilakses un emaljas stiprināšanas līdzeklis. Pirmajai zobu pastai būtu jābūt fluoru saturošai ar fluora koncentrāciju līdz 1000 ppm (part per million).

Pēc gada vecuma bērnu zobu pastas fluora koncentrācijai jābūt 1000 līdz 1500ppm. Proti, jāatceras, ka zobu pastas daudzums atšķiras katrai vecuma grupai. Līdz gada vecumam daudzums uz zobu birstes ir izsmērētas zobu pastas pēdas pa zobu birstes sariņiem. Līdz trīs gadu vecumam – rīsu graudiņa lielumā. Pēc trīs gadu vecuma zobu pastas daudzums ir zirnīša lielumā. Svarīgi piebilst, ka bērnu zobu birste jāmaina reizi trīs mēnešos. Ja ģimenē ir divi bērni, tad katram bērnam jābūt savai zobu birstei, kā arī nekādā gadījumā nedrīkst tīrīt ar vecāku zobu birsti, jo uz tās saru virsmas atrodas mikrobi, ko mēs ienesam bērna mutes dobumā, uzsver eksperte. Jāatceras, ka fluorīdi ir efektīvi tad, kad atrodas uz zobu virsmas, tādēļ pēc zobu tīrīšanas mutes dobums nav jāskalo, bet var tikai izspļaut zobu pastas un siekalu pārpalikumus.

Zobu diegs ir neatņemama zobu tīrīšanas sastāvdaļa. Bērnam, kam ir izšķīlušies visi piena zobi, jāsāk diegot arī zobu starpas. Tas jādara arī vecākiem, tādējādi ne vien rūpējoties arī par saviem zobiem, bet arī sniedzot pozitīvu piemēru.

Svarīgi atcerēties, ka bērns nespēj parūpēties par savu veselību pats, tāpēc līdz 7-10 gadu vecumam zobus viņam palīdz tīrīt vecāki – bērns tīra pats ar pareizām kustībām, bet vecākiem obligāti būtu jāpārtīra bērna zobiņi ar mīkstu zobu birsti, fluora saturošu zobu pastu divas minūtes. Maziem bērniem ir jārāda spoguļa priekšā pareizas kustības, arī jāiemāca pareizi turēt zobu birsti.

Pirmā vizīte pie zobārsta un higiēnista jāieplāno gada vecumā. Tas nebūt nenozīmē, ka vizīte būs saistīta ar ārstēšanu, drīzāk tā ir iepazīšanās ar speciālistu, apskate un laba ieraduma veidošanās, piebilst Ķīse.

Situācija Latvijā – satraucoša

Mutes dobuma stāvoklis bērniem Latvijā kopumā ir neapmierinošs. Atsaucoties uz pieejamajiem datiem, Latvijā 12 gadus veciem bērniem patlaban ir vidēji trīs līdz četri bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi, kamēr Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Arī pieaugušā vecumā liela daļa Latvijas iedzīvotāju norāda uz būtiskām mutes dobuma problēmām. “BENU Aptiekas” Veselības monitoringa dati atklāj, ka pēdējā gada laikā biežākās mutes dobuma problēmas iedzīvotāju pašu vērtējumā ir zobakmens – šādu problēmu norādīja 39 procenti respondentu, nepietiekams zobu baltums (36 procenti), zobu caurumi (35 procenti), jutīgi zobi (30 procenti) un smaganu asiņošana (25 procenti), kam seko slikta elpa – 19 procenti, gudrības zobu radīts diskomforts – astoņi procenti, tikai 12 procenti snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā ar mutes dobuma problēmām nav saskārušies, bet vēl četri procenti sniedza citu atbildi.

Zobārste Ķīse atgādina, ka mutes dobuma atslēga ir veselīgs uzturs, pareiza un regulāra mutes dobuma kopšana, profilaktiskās vizītes pie zobārsta un higiēnista.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!