Foto: Shutterstock
Cilvēks, kuram ir iemesls ar sevi palepoties, bieži atrodas starp diviem dzirnakmeņiem. Daloties ar saviem panākumiem, – visi nodomās, ka viņš izrādās. Ja pieticīgi klusēsi, tevi var uzskatīt par daudz mazāk kompetentu un ievērojamu, nekā patiesībā esi. Nedz pirmais, nedz otrais variants īsti labs nav.

Kāpēc ir svarīgi dalīties savos panākumos

Pastāv kā minimums trīs iemesli:

  • Tas palīdz reklamēt savus produktus vai pakalpojumus. Jo vairāk cilvēku no tava paziņu loka uzzinās par to, ka esi uzsācis biznesu vai sācis vadīt privātstundas kādā mācību priekšmetā, jo ātrāk nostrādās "klusais telefons", mutvārdu radio un parādīsies klienti;
  • Tas ļauj citiem tevi pamanīt. Pieņemsim, ka tu ziņo par padarīto darbu, bet kautrējies uzsvērt, ka labais rezultāts lielā mērā ir bijis tieši tavs nopelns. Tātad, – priekšniecībai būs sarežģītāk to saprast un novērtēt tevi kā perspektīvu darbinieku, kuram var uzticēt daudz sarežģītākus uzdevumus un paaugstināt atalgojumu;
  • Tas paaugstina pašapziņu un motivāciju. Lieku reizi paziņot par to, kāds tu esi malacis, – veids, kā nosvinēt savus sasniegumus. Bet tas savukārt palīdz kļūt pārliecinātākam par sevi un darīt vēl vairāk.

Kā pastāstīt par sasniegumiem, nelieloties

Psihoterapeite Emija Morīna piedāvā sekot konkrētiem noteikumiem, kurus publicējusi vietne "Forbes".

Nenovērtē par zemu savus pūliņus

Kad mūs sāk slavēt, dažreiz tā vien gribas, kā nevērīgi pamāt ar roku un teikt: "Tas bija viegli. Es īpaši neiespringu".

Šķiet, ka tieši tāpēc visi apkārtējie izrādīs vēl lielāku apbrīnu: viņš ne tikai nokārtoja sarežģītu eksāmenu, bet to paveica bez piepūles, – kā rotaļājoties.

Bet no malas tādi paziņojumi var skanēt ne visai labi un augstprātīgi. Sarunas biedrs var justies neērti: "Kā gan tā, – man tik daudz laika vajadzēja, lai sagatavotos, bet viņš saka, ka mācību grāmatu gandrīz nav atvēris?!"

Tāpēc labāk ir godīgi pastāstīt, ka tev bija grūti un tu ieguldīji daudz laika un spēka: "Es gatavojos divus gadus, izurbos cauri kaudzei grāmatu, gāju pie pasniedzēja uz konsultācijām un, lūk, beidzot ieguvu augstu vērtējumu".

Tas ir daudz patiesāka un labestīgāka pieeja, un klausītāji to novērtēs.

Neaizmirsti tos, kuri tev palīdzējuši

Ja esi strādājis komandā vai vienkārši nebūtu ticis galā bez atbalsta, pasaki par to. Fakts, ka tev ir palīdzējuši, nepadara tavus sasniegumus mazākus.

Neiekrīti kārdinājumā visus laurus pievākt sev un uzsvērt, cik varonīgi esi cīnījies ar grūtībām vienatnē. Atklāti pastāsti par kolēģiem, ar kuriem kopā esat uzvarējuši konkursā, par mīļoto partneri, kurš šajā laikā ir uzņēmies sadzīves rūpes, kamēr rakstīji disertāciju, par priekšnieku, kurš tevi virzījis un sniedzis praktiskas rekomendācijas.

Vari pateikt paldies šiem cilvēkiem, turklāt ne tikai personīgi:

  • "Paldies uzņēmumam par to, ka uzticēja man šo projektu";
  • "Labi, ka man blakus bija vīrs/sieva, un neļāva man padoties".

'Ieguvu diplomu, tagad visiem parādīšu': vai ir veselīgi lielīties internetā

Foto: Shutterstock

Balsties faktos

Centies izvairīties no spriedumiem un vispārinājumiem: tieši tie skan kā lielīšanās. Nevajadzētu izteikt apgalvojumus aptuveni šādā stilā: "Esmu lielisks līderis" vai "Esmu pārdošanas dievs".

Labāk pastāsti par rezultātiem: "Kad es uzņēmos komandas vadīšanu, nodaļas ienākumi pieauga divkārt".

Ļauj cilvēkiem pašiem patstāvīgi izdarīt secinājumus un sniegt vērtējumu. Pat ja viņi teiks, ka esi pārdošanas rokzvaigzne, tie būs viņu vārdi. Bet tu šajā situācijā izskatīsies skaisti.

Izvairies no falšām preambulām

Frāzes aptuveni šādā stilā: "Negribu lielīties, bet...", skan neīsti. Tās liek saprast: gribi un lieliski par to zini, bet apstāties nemaz nedomā.

Labāk godīgi padalīties emocijās, kas tevi pārņēmušas. To novērtēs vairāk, nekā melīgu pieticību. Sāc, piemēram, šādi:

  • "Man ir superīgi jaunumi! Es ļoti vēlos tos jums pastāstīt!";
  • "Burtiski plīstu pušu no lepnuma! Tagad pastāstīšu, kas ir noticis..."
Ieradumi, kas darbā liek izskatīties neprofesionāli
Foto: Shutterstock

Necenties krāpties

Runa ir par centieniem nejauši pieminēt ienākumu pieaugumu, dārgus pirkumus, sociālā statusa paaugstinājumu un citiem panākumiem. "Atkal aizmirsu nomazgāt jauno mašīnu, tāds kauns braukt ar tik netīru!", "Nolēmu bērnu iekārtot privātā skolā, parastā mums pēc statusa neder" un līdzīgas frāzes skan kaitinoši un nepatiesi.

Kļūst skaidrs, ka cilvēks vienkārši gribēja palielīties un uzkāpt pakāpienu augstāk par pārējiem.

Daudz godīgāk būtu atsperties no savu jūtu pozīcijas:

  • "Esmu tik priecīgs! Man ir jauna mašīna! Paskaties, cik tā ir lieliska!";
  • "Vienmēr esmu sapņojusi, lai bērns mācītos privātskolā ar individuālu pieeju. Esmu laimīga, ka beidzot to varu viņam nodrošināt".

Domā par apkārtējo jūtām

Ja dialogs norisinās neformālā gaisotnē, pavaicā sev, vai sarunas biedrs ir gatavs uzklausīt stāstu par taviem panākumiem. Vai viņš spēs par tevi priecāties? Vai arī, iespējams, viņam nav tie labākie laiki un to būs grūti izdarīt? Cik vispār šobrīd tavi jaunumi būtu iederīgi jūsu sarunā?
Ja rodas šaubas, labāk savā priekā padalīties ar kādu citu vai arī darīt to citā reizē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!