Paši smagākie gadi un otrais medusmēnesis. Kā dzīvot, ja vīrs ir neārstējami slims?

Jaunas ģimenes skaistā un veiksmīgā ikdiena piepeši aprāvās ar mokošām sāpēm un zaudējumu. "Lūdzu Dievu ik sekundi, raugoties uz savu vīru, manu pirmo mīlestību, uz mūsu mazajiem bērniņiem, lūdzos, kaut neapstiprinātos ārstu prognozes. Kad mediķi teica, ka vīram atlicis dzīvot vairs tikai dažus mēnešus, to šoku vārdos nevar aprakstīt," stāsta Živile Jokimaite-Dolgiha. Živiles ģimenes stāstu atklāj "Delfi.lt".

Neraugoties uz ārstu verdiktu, Daniels, kam bija kuņģa vēzis 4. stadijā, nodzīvoja divarpus gadus. Živile šo laiku sauc ne tikai par visgrūtākajiem gadiem, bet arī otru medusmēnesi, īpašu periodu dzīvē, kas izdziedējis no skaudības, karjerisma, konkurences un nevajadzīgiem strīdiem, kā arī atgādinājis patiesās vērtības. Živile atklāj savas ģimenes stāstu no paša sākuma: no skaudrās diagnozes līdz vīra pēdējām mūža dienām.

"Ar Danielu iepazināmies, kad mums bija 16. Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Daniels dzimis profesionālu sportistu ģimenē, kopš bērnības bija ļoti aktīvs, mērķtiecīgs un pašpārliecināts. Viņam padevās viss: lieliski spēlēja basketbolu, brauca ar velosipēdu, skeitbordu, ļoti labi mācījās un jau tad zināja, kas ir darbs. Daniels prata baudīt dzīvi un to mācīja arī bērniem un ģimenei," stāsta Živile.

Paaugstināts skābums kuņģī

Runājot par to, kad Daniels sapratis, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā, Živile teic, ka ar šodienas prātu saprot, ka vīra organisms jau sen raidījis signālus – kaut vājus, bet tomēr.

"Danielam parādījās paaugstināts skābums kuņģī. Ārsti šo simptomu neuzskata par bīstamu, iesaka sekot līdzi uzturam, bet tikai pēc tam sāk ārstēt ar medikamentiem. Mans vīrs par savu veselību rūpējās, taču uz kuņģa endoskopiju tomēr neaizgāja, nobijās no nepatīkamās procedūras, turklāt viņam nepiedāvāja veikt izmeklējumu pilnā narkozē. Nav noslēpums, ka valsts apmaksātu izmeklējumu var dabūt labākajā gadījumā pēc pusgada, kad simptomi jau pagaisuši, pateicoties zālēm. Gribu uzsvērt, ka Daniels ļoti skrupulozi sekoja līdzi savam uzturam, augstu vērtēja kvalitatīvus produktus, izvēlējās labu ēdienu, arī pats bija lielisks pavārs. Viņam bija veselīgs un aktīvs dzīvesveids. Protams, tāpat kā citiem juristiem, viņam bija saspringts, stresa pilns darbs, taču ārpus darba viņš bija aktīvs, sportoja," stāsta Živile.

Sieviete atklāj, ka reiz, treniņa laikā, vīram uznācis vājums, nācies pamest sporta laukumu. Nodevis asins analīzes, ārsti ieteikuši doties uz Santarišku klīniku, jo hemoglobīna līmenis bijis kritiski zems. Ārstiem bija aizdomas par iekšējo asiņošanu, visticamāk, – kuņģa čūlu.