Silikoni mašīnbūvē - ok, bet kosmētikā?  (1)

Maģiskā sastāvdaļa

Silikonu eļļām, ko izmanto kosmētikas ražošanā, piemīt neparastas īpašības, tādēļ gandrīz visu cenu segmentu, it īpaši ekskluzīvās kosmētikas produktu ražotāji ir iecienījuši šīs izejvielas. Tādas silikonu grupas vielas kā dimetikons (dimethicone), ciklometikons (cyclomethicone), ciklopentasiloksāns (cylcopentasiloxane) un citas var izlasīt uz daudzu sejas krēmu iepakojumiem. Pretstatā citām eļļām (minerāleļļai, augu eļļām), kas, uzklājot uz ādas, rada nedaudz taukainu sajūtu, silikoni nodrošina sausu un izteikti samtainu sajūtu. Uzklājot krēmu, šķiet, ka āda pēkšņi kļuvusi gluda kā zīds - rodas patīkams priekšstats par produkta iedarbību. Tas ir tā sauktais silikona efekts. Diemžēl šī iedarbība ir mānīga un gludas ādas sajūta saglabājas relatīvi īsu laiku, - kamēr silikoni nav iztvaikojuši, noberzušies vai nomazgājušies. Silikonu eļļas ir inertas, tās nesatur ādai vērtīgas barības vielas, vitamīnus, kā, piemēram, augu eļļas.

Sastopams visur

Ar silikona eļļām cilvēks saskaras katru dienu. Silikoni ir sastopami ķermeņa krēmos, sejas krēmos, lūpukrāsās un it īpaši matu šampūnos, kondicionieros, matu veidošanas līdzekļos un spīdumos.

Lietojot sintētisko kosmētiku ar silikoniem, 10% no aplicētā silikona daudzuma iesūcas ādā un nonāk organismā, atlikušie 90% izgaro no ādas virsmas. No lūpukrāsām silikons pilnībā nokļūst organismā - 20% iesūcoties caur ādu un 80% "apēdot".

Diemžēl pat nelietojot sintētisko kosmētiku, no šīs ķīmiskās vielas nevari būt pilnībā pasargāts - silikons, kas izgaro gan no kosmētikas līdzekļiem, gan no celtniecības materiāliem un sadzīves ķīmijas produktiem, piesārņo gaisu, rezultātā silikona savienojumus cilvēks uzņem pa elpceļiem un pat ar pārtiku.

Tiek lēsts, ka pieaugušas sievietes organisms kopumā dienas laikā uzņem 16,7 miligramus silikona. Ja atsakās no silikonus saturošiem kosmētikas līdzekļiem, uzņemto vielas daudzumu var samazināt uz pusi.

Eksperimentos uz dzīvniekiem ir noskaidrots, ka silikons ir letāli toksisks, ja tas tiek uzklāts uz truša ādas apjomā, kas ir ekvivalents 759 miligramiem uz 1 kilogramu ķermeņa masas. Ikdienas deva, kam ir pakļauti cilvēki, gan ir krietni mazāka.

Efekts vai defekts?

Par silikonu grupas vielu iedarbību uz organismu ir veikti vairāki in vivo pētījumi uz dzīvniekiem, kas ļauj secināt par potenciāli līdzīgu vielas iedarbību arī cilvēka organismā. Šie pētījumi rāda, ka vairāki silikonu veidi ir kaitīgi reproduktīvajai sistēmai, tie izraisa dzemdes audzējus, paaugstina spontāno abortu risku, traucē normālai endokrīnās sistēmas darbībai. Piemēram, ciklometikons ir atzīts par vielu, kas ir toksiska reproduktīvajai sistēmai, jo in vitro pētījumos ir pierādīts, ka šī ķimikālija traucē cilvēka organisma dzimumhormonu normālai darbībai.

Neskatoties uz draudiem veselībai, silikonu izmantošana kosmētikā, medicīnā un sadzīvē tiek uzskatīta par pieļaujamu, jo ikdienā uzņemtās devas ir salīdzinoši nelielas. Ilgstoši tika uzskatīts, ka silikoni, līdzīgi kā minerāleļļa, pārklāj ādu ar neelpojošu eļļas slāni, kas neļauj ādai veikt vielu apmaiņas funkciju. Taču šis pieņēmums ir izrādījies nepatiess.

Silikonu savienojumiem piemīt negatīva ietekme arī uz vidi - izteiktās izgarošanas spējas dēļ tie veido daļu no gaisa piesārņojuma; ūdenstilpnēs tie noārdās ļoti lēni, līdz ar to tie var uzkrāties zivīs un citos ūdenī dzīvojošos organismos.

Mākslīgais skaistums

Silikona implanti jau ilgstoši ir izmantoti plastiskajā ķirurģijā, lai koriģētu ķermeņa formas. Pirmais no silikoniem veidotais implants tika izmantots, 1961.gadā veicot krūšu plastisko ķirurģiju sievietei. Kopš tā laika silikonu implantu ražošanas tehnoloģijas ir tikušas uzlabotas, lai novērstu silikona izplūšanu no implantiem, implantu apvalku plīšanu un citas problēmas. Relatīvi ilgajā laika periodā kopš silikona implantu izmantošanas tie ir atzīti par pietiekoši drošiem.

Pētījumos, kas analizē datus par implantu ietekmi uz laktāciju, atzīts, ka nav būtisku atšķirību piena vai zīdīšanas kvalitātē starp māmiņām ar krūšu implantiem un bez tiem. Pētījumā, kurā tika noteikta silikonu koncentrācija mātes pienā un mātes asinīs, norādīts, ka implantu nēsātājām vielas daudzums pienā ir 55,45, bet asinīs 79,29 nanogrami uz mililitru, savukārt sievietēm bez implantiem - attiecīgi 51,05 un 103,76 nanogrami uz mililitru. Tas ir relatīvi neliels daudzums, it sevišķi, ja to salīdzina ar mākslīgiem zīdaiņu barības maisījumiem, kas pēc šī pētījuma rezultātiem satur 4402,5 nanogramus silikona uz 1 mililitru, t.i., ap 80 reizēm vairāk nekā mātes piens!

Kā izvairīties ikdienā?

Līdzīgi kā daudzām citām sintētiskām kosmētikas sastāvdaļām, arī silikoniem ir pierādīta to negatīvā ietekme uz veselību un vidi. Tomēr ikdienā uzņemtā vielu koncentrācija tiek uzskatīta par pietiekoši nelielu, lai tā neizraisītu veselības vai būtiskas vides kvalitātes problēmas. Tas ir katra cilvēka individuāls un atbildīgs lēmums, vai izvairīties no vielām, kas ir potenciāli kaitīgas, vai kuru ilgtermiņa iedarbība uz veselību un vidi nav pilnībā noskaidrota, vai tomēr paļauties uz likumdošanas normām, kas kosmētikas izejvielu pielietošanas ziņā ir diezgan vaļīgas. Ja tomēr svarīgs ir piesardzības princips, tad silikonu ikdienas devu var samazināt uz pusi, lietojot tādus kosmētikas produktus, kas nesatur silikonu eļļas. Savukārt ieelpoto silikona daudzumu var mazināt, regulāri vēdinot telpas, kurās silikoni uzkrājas gaisā no sadzīvē izmantotajiem materiāliem un ķīmiskajiem kopšanas līdzekļiem.

Avoti:
 

1. Textbook of cosmetic dermatology Baran R., 2005

2.  Breast-Feeding and Silicone Implants, Semple J., Journal of Plastic & Reconstructive Surgery: December 2007

3. Environment Canada and Health Canada. _Screening Assessment for the Challenge Octamethylcyclotetrasiloxane (D4). November 2008. http://www.ec.gc.ca/substances/ese/eng/challenge/batch2/batch2_556-67-2.cfm